TANEL VEENRE, Igaunija

“Katru dienu, kas pabeidzu darbu, es pasaku paldies savām rokām. Ir svarīgi būt pateicīgam,” saka igauņu rotu mākslinieks TANELS VENRE. Rokas ir viņa instruments un medijs vienlaikus, un viņaprāt, mēs savā ikdienā tās vienkārši nenovērtējam.
“Rotu māksla ir ļoti intīma, jo tai ir tiešs kontakts ar ķermeni. Godīgi sakot, reizēm neesmu pārliecināts vai radīšanas procesā piedalās arī smadzenes, jo dažkārt ir sajūta, ka viss ir pirkstos. Ka tie domā paši par sevi. Protams, tā ir mana iztēle, mans veids, kā sajust pasauli. Taču es patiešām uzskatu, ka mūsu rokas ir daudz gudrākas nekā mēs domājam. Mums tām ir daudz vairāk jāuzticas, jo nekas nevar būt maģiskāks par pieskārienu. Arī pieskārienu viens otram. Mēs visi esam organiski un tāpēc acumirklī atpazīstam arī citus organiskus materiālus. Ir liela atšķirība vai pieskaramies kokam vai plastmasai un sajūtu/asociāciju gammai, ko šie materiāli mūsos izraisa. Manās attiecībās ar rokām ir nepārtraukta zinātkāre – ko tās man vēl varētu izstāstīt.”
Arī Tanela Venres rotas ir savveida taktīls dialogs. Pieskārienam – vai tas būtu jūras zilajos toņos nokrāsots austeres vāks, koks, sveķi, jūras zirdziņi, sirds, krusta motīvs, akmens – katru to uzlūkotāju/nēsātāju aizvedot paša sajūtu un pieredzes apcirkņos. Turklāt – atšķirībā no verbālās, rotu valodā nepastāv lingvistiski ierobežojumi. Tajā var sarunāties ikviens, nosacīto vārdu krājumu veidojot katra paša pieredzei. “Arī simboli – sirds, krusts, saule, ir saprotami bez vārdiem,” saka Venre. “Tāpēc man patīk tos izmantot.”
Vienmēr manos darbos ir bijuši un būs tumši ziedi un sirdis – tā ir manas dabas melanholiskā puse. Rūgti saldais skaistums. Tās ir manas skumjas par galerijas slēgšanu un pateicība Agitai par to, ka esmu bijis daļa no viņas rotu ģimenes.
TUMŠĀ ORHIDEJA ir īpaša rota no manas jaunās ziemas 2020. / 21. gada kolekcijas. Tomēr nolēmu to parādīt to ātrāk – PUTTI noslēguma izstādē. Bīstama , bet trausla, maiga ilūzija, veidota no tumšiem materiāliem. Īsts, slīpēts onikss kombinēts ar mākslīgu oniksu, kā dzīvē, kur pāri, mūsu īstai personībai, klājas mākslīgs kultūras slānis. TĀ RODAS SKAISTUMS.

http://www.tanelveenre.com/

• 

• 

• 

• 

• 

Venre neslēpj, ka viņu pašu interesē viss spektrs – gan galēji konceptuālais rotu atzars, gan tā dēvētās modes un komerciālās rotas. “Es domāju, ka māksla ir kā esence. Kā sīrups, kā inde. Un pasaulē ir tikai daži cilvēki, kuri var iedzert esenci, jo viņi ir pietiekami spēcīgi. Taču, lai padarītu šo esenci dzeramāku, jums ir jāpievieno desmit litru ūdens. Un tad katrs to var dzert kā vieglo dzērienu. Tās ir tā dēvētās modes rotaslietas, ko ir ļoti viegli nēsāt. Taču vienlaikus tās nav zaudējušas savu vēstījumu. Valkājamība ir ļoti iracionāls termins, jo visas lietas savā ziņā nonāk kāda rokās. Jūs tām pieskaraties.”
Tanels Venre /1977/ ir absolvējis Igaunijas Mākslas akadēmijas Metālmākslas nodaļu /2001/. Kā viesstudents studējis Gerita Rītvelda akadēmijā Amsterdamā /1997 – 1998/ pie profesora Rūdta Petera /Ruudt Peter/. No 2005. gada strādājis par lektoru Igaunijas Mākslas akadēmijas Metālmākslas nodaļā un kopš 2012. gada strādā kā profesors Dizaina fakultātē.

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

•