No 2015. gada 22. jūnija līdz 4. septembrim
Mākslas galerijā Putti

Laikmetīgo rotu izstāde

BALTS ZIRGS ZAĻĀ PĻAVĀ

Vasaras siltums ir kā klusi sirdspuksti. Gribas iekrist pieneņpūku dvēselē un sajust vēja mīlestību. Pāri galvai klīst zila, zila debess kā okeāns. Mēness atmirdz upes rāmajā ūdeni. Vasara dejo dzelmes ritmos. Pāri ābeļu dārzam pārlaižas stārķi un svētī mūs. Agrā rītā kā planētas klīst balti zirgi zaļā pļavā. Vasara atmirdz zirga gudrajās acīs. Viss esam mēs.

Izstādē BALTS ZIRGS ZAĻĀ PĻAVĀ piedalās latviešu un internacionālie laikmetīgo rotu mākslinieki: Guntis Lauders (Latvija), Māris Auniņš (Latvija), Māris Šustiņš (Latvija), Valdis Brože (Latvija), Andris Lauders (Latvija), Gigi Mariani (Itālija), Reka Lorincz (Ungārija), Heng Lee (Taivāna), Julia Maria Kunnap (Igaunija), Asa Elmstam (Zviedrija), Ana Cardim (Portugāle), KIRAYURINA (Japāna), Yuki Sumiya (Japāna), Ying-Hsiu Chen (Taivāna), Yung-Huei Chao (Taivāna), Kirsty Pearson (Anglija), Lena Lidahl (Zviedrija).

Ana Cardim (Portugāle)

Savos mākslas darbos es lielākoties izvēlos pētīt rotu mobilitāti, attīstot tās kā sociālu platformu un diskusijas uzsācēju. Šādā kreatīvajā procesā radītie darbi var tikt uzlūkoti kā savstarpējas mijiedarbības ierīces, kas stimulē dinamisku dialogu – radot un atjaunojot kritisko domāšanu publiskajā sfērā. Estētisma jomā šie objekti pārkāpj ķermeņa izdaiļošanas robežas un pieņem politisku vērtību. Tādējādi šīs rotas ir sociālas iejaukšanās izpausmes līdzeklis, kuru mērķis ir pārkārtot nozīmes un ieviest jaunu jēgu dažādos sociālos un apkārtējās vides aspektos.

Andris Lauders (Latvija)

Mani darbi – funkcionālās rotas lietas ir darinātas no sudraba, izmantojot zelta papildinājumus. Šo darbu autortehnika paredz vispirms no zelta un sudraba plāksnēm izlikt ornamentu un tad no apakšas ar liesmu to karsēt. Tā kā zeltam ir augstāka kušanas temperatūra par sudrabu, tad, sudraba virsmai kļūstot mīkstai, zelta plāksnes tajā iesēžas un šādi ornaments tiek fiksēts. Mazākās rotas sākumā tiek veidotas vaskā un tad atlietas. Lielākās – darinātas no detaļām un salodētas kopā, atstājot tukšu vidu. Šādi tiek samazināts rotu smagums un tās kļūst lietojamas ikdienā. Mamuta kauls tiek slīpēts, izgrebts un iesēdināts rotaslietā, bet ar sudraba drāšu palīdzību tiek veidots papildus punktējums vai cits ornaments. Manās rotās bieži var sastapties ar atsaucēm uz kultūras vēsturi, taču tieši Senās Ēģiptes rotu iespaids bieži ir dominējošs. Rotas tradicionāli ir stāstošas, bet rokraksts attīstās virzienā uz formas tīrību. Rotām pamatā tiek izmantotas lakoniskas, ģeometriskas formas.

Asa Elmstam (Zviedrija)

Es augstu vērtēju kvalitāti un amatniecības prasmes. Mani fascinē tradicionālās sudrabkaļu tehnikas, bet es vienmēr meklēju jaunus veidus un labus risinājumus konstrukcijām. Es bieži sāku savu darbu no metāla plāksnes, izmantojot zāģēšanu un lodēšanu kā galvenās tehnikas. Es savus darbus redzu kā mediju ar kuru izcelt sabiedrības grūtības, kuras kaislīgi vēlos mainīt. Es izmantoju savus darbus kā ietekmi pareizajā virzienā.

Gigi Mariani (Itālija)

Maniem darbiem pamatā ir dizains un nepiespiestība. Es cenšos spontāni iestrādāt savas ikdienas emocijas rotās. Tāpat kā gleznotājs izmanto savu audeklu, lai izpaustu emocijas, es izmantoju rotas. Katrs darba stāsta stāstu par dzīvi, mīlestību, identitāti un izzināšanu. Šis kontrasts starp ģeometrisko formu un materiāla tekstūru ļauj man radīt darbus, kas ir unikāli un skulpturāli – tajos oksidētais metāls ir tēlainais materiāls, ko uzklāj sudraba un zelta audeklam.

Guntis Lauders (Latvija)

Manos darbos nav nacionālās pēdas, mani darbi ir atvērti pasaulei. Simboliskie elementi netiek speciāli piemeklēti. Tie atnāk paši. Studiju laikā ļoti daudz gūti priekšstati par citām kultūrām. Daba mani iespaido visvairāk. Man ļoti patīk pļaut zāli. Vasaru pavadu laukos. Tur nestrādāju, bet bagāža, ko tur uzsūcu, ir milzīga. Tad tas iekšā samaisās, sajaucās un nāk ārā – rotās.

Heng Lee (Taivāna)

Sērijā “Floristiskā izšūšana – Pikseļi” es esmu palielinājis izšūšanas rakstu, kas digitāli parādījās Photoshop programmā kā daļa no kleitas virsmas. Attēla palielināšanas procesā raksta pikseļi pavājinājās, pārējo padarot līdzīgu mozaīkas attēlam. Līdz ar attēla palielināšanu, robežlīnijas izgāja no fokusa, līdz izšuvumi izvirzījās kā galvenais attēls. Es apvienoju dažādas šūšanas metodes, bagātīgas un delikātas krāsas, lai izgreznotu puķes un izceltu izšuvumu skaistumu.

Julia Maria Kunnap (Igaunija)

Mēs dzīvojam laikā, kad katram ir kaut kas, ko bezmērķīgi pateikt, katram ir ziņojums, stāsts, vai vismaz – komentārs. Es vēlos piedzīvot un atspoguļot. Bez vārdiem, bez skaņas, tikai plūstoša ūdens smarža. Ja kāds skatās, pieskaras un saspiež kristālu pārāk ilgi, paliks pamanāmi pirkstu nospiedumi. Lai cik es nebūtu sajūsmā par kristālu simetriju, mani fascinē ideja, ka kristāli nekad nevarētu izkust tādā veidolā, kā es tos izkaļu. Visi mani darbi ir veidoti vienkāršā veidā – tikai slīpēšana un spodrināšana, dažkārt akmenim pievienoju mazliet zelta , lai to varētu piestiprināt valkātājam

Kirsty Pearson (Anglija)

Melnā un dzeltenā apvienojums ir izmantots brīdinājuma zīmēs, sauciens pēc uzmanības, kas bieži tiek neievērots. Mana sākotnējā iedvesma šiem darbiem radās, kad vēroju šīs zīmes ielās. Es radu pilnīgas kompozīcijas uz papīra, kuras tālāk tiek translētas kā rotas, šī neapstrādātā izpausme manos zīmējumos rada bāzi, ko varu padarīt smalkāku, radot rotu objektus.

Lena Lindahl (Zviedrija)

Mēs visi esam dzīvnieki. Ārkārtīgi veiksmīgas sugas pārstāvji. Mūsu vēsture nav gara – no evolūcijas skatupunkta 200 000 gadi izskatās kā acumirklis. Bet, ja mēs izspēlēsim mūsu kārtis pareizi, cilvēku pēdas mīs šo zemi vēl daudzus gadus nākotnē. Sadarbošanās, iejūtība un izteikti attapīgs prāts ir pierādījušās izšķirošās īpašības evolūcijas ceļā. Mana rotu māksla stāsta par cilvēkiem, kādi esam šodien un indivīdiem, kas nāca pirms mums. Tās bija viņu dzīves, domas un cīņas, kas atbrīvoja mums ceļu, un mēs nebūtu eksistējoša suga, ja nebūtu viņu. Mēs glabājam daļiņu no viņiem savā DNS. Es pētu cilvēci. Pat ja mēs zinām vairāk kā jebkad par mūsu pagātni, mēs zinām mazāk kā jebkad par to, kas nāks tālāk.

Māris Auniņš (Latvija)

[/vc_column_text][vc_column_text]Kas aiziet putekļos, kas skaidās, kas atkritumos, kamēr iegūstu vēlamo rezultātu. Tā rodas tie akmeņi, kas ir unikāli, jo otru tādu es pats diez vai spētu atkārtot. Ne vienmēr sākumā zinu, kāds būs rezultāts. Ja tur vēl ir kādi dievišķi ieslēgumi, tad tā ir ekselenta lieta, jo atklāj dabas būtību. Mans laiks ir mans laiks, kas patlaban, un varbūt pēc 500 gadiem tā skaitīsies etnogrāfija.

Māris Šustiņš (Latvija)

Sudrabs ir mans iecienītākais materiāls – tas ir lielisks! Sudrabs ir sudrabs – pirms tūkstoš gadiem un šodien. Kompozīcijā izmantoju arī zeltu, lai rotas kļūtu garšīgākas. Manās rotās nav precīzas ģeometriskas formas, taisnas līnijas, asi stūri. Manas rotas ir plastiskas, pietuvinātas dabai. Man patīk plaša darba amplitūda – no vissmalkākajām rotām līdz lielajām metāla formām.

Reka Lorincz (Ungārija)

Rotu dizains manā izpratnē ir šodienas pasaules interpretācija, sava veida komunikācija starp ārējo pasauli un manu iekšējo pasauli – padarot neredzamo redzamu. Ar savām rotām es aplūkoju sarežģīto daudzveidību mūsu pasaulē. Emociju un pārdomu gūzmas strāvo caur mani caur dabas impulsiem, kurus es izpētu un pārvēršu objektos. Mani intriģē ielas – kāda ir jēga visam, ko tajās redzu? Caur maniem objektiem es lielākoties cenšos atainot atšķirību starp to, kas tiek parādīts un reālo pasauli – kas dažreiz izskatās valdzinoša, nepatiesa, pat bīstama.

Valdis Brože (Latvija)

Es strādāju ar krāsām. Dažreiz salieku kopā diezgan riskantas krāsas. Kāpēc? Laikam tā klimata dēļ, tā pelēkuma dēļ. Krāsa piedod rotai dzīvesprieku. Es nemēdzu veidot vienādas lietas. Man patīk visu laiku izdomāt ko jaunu. Vienā kolekcijā var atkārtoties tikai daži elementi, detaļas. Ilgu laiku esmu pavadījis pie anatomijas grāmatām, lai izstudētu un saprastu cilvēka plaukstu un varētu izgatavot gredzenus, valkājumus uz diviem pirkstiem. Protams, mani iespaido tas, kas notiek ap mani, bet es pat nevaru nosaukt savu iemīļoto mākslinieku vārdus. Man patīk daudzas un ļoti atšķirīgas lietas.

Ying-Hsiu Chen (Taivāna)

Jau no mazotnes esmu bieži devusies uz pludmali. Mani fascinē formas, krāsas un raksti, ar kuriem daiļojas jūras iemītnieki, kā tie aug un kustās. Gēte ir teicis: „Māksla nesacenšas ar dabu. Tā vietā, māksla vēlas atgriezties pie dabas, pati iegūstot jaunu dabu, sajūtu, domu – perfektu, no cilvēka nākušu dabu.” Es mācos no dabas, aplūkojot attēlus, kuri man šķiet tuvi, tādējādi ieviešot dabas raksturu un īpašības savā darbā, pārveidoju šīs sajūtas konkrētās izpausmēs no savas dvēseles un radu jauna veida dabu, kas atgriežas pie dabas, iemiesojot to, ko teicis Gēte.

Yuki Sumiya (Japāna)

Rotu sērijā “Dārzs” es principiāli eksperimentēju ar idealizētām attiecībām starp cilvēku un dabu. Kad es to saskatu skaistā dārzā, kur dārznieki ir izretinājuši ciedra kokus, sētas izslienas starp kokiem, kas tur bijuši jau sen, mauriņā izkaisītas betona virsmas, mani aizkustina šis perfektais balanss, ko iespējams sasniegt attiecībās starp cilvēku un dabu. Es vēlos uzdot jautājumu: „Kā gan mēs, cilvēks un daba, varam līdzās pastāvēt?”

Yung-Huei Chao (Taivāna)

Kad cilvēks pievieno elementus celtnēm un dzīves vietām, tas pārvērš oriģinālo telpu pavisam jaunā formā. Šī ideja pārvēršas manos uzskatos par telpu un struktūru valkājamajos objektos.

KIRAYURINA (Japāna)

Manuprāt, rotu pievilcība kā valkājamam aksesuāram slēpjas noskaņā, ko tās rada. Lai vai kāds ir rotas izmērs un forma, tai ir jāspēj cilvēkam sniegt pozitīvas sajūtas, gan vizuāli, gan garīgi. Liekas, ka vispiemērotāk būtu raksturot manus darbus kā mazas instalācijas, kas uzlabo sajūtas.

 

pilsetas.lv par izstādi “Balts zirgs zaļā pļavā” (links)