Warning: mysqli_query(): (HY000/1030): Got error 28 from storage engine in /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-includes/class-wpdb.php on line 2349
Warning: Cannot modify header information - headers already sent by (output started at /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-includes/class-wpdb.php:2349) in /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-content/plugins/the-events-calendar/src/Tribe/Views/V2/iCalendar/iCalendar_Handler.php on line 257
Warning: Cannot modify header information - headers already sent by (output started at /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-includes/class-wpdb.php:2349) in /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-content/plugins/the-events-calendar/src/Tribe/iCal.php on line 475
Warning: Cannot modify header information - headers already sent by (output started at /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-includes/class-wpdb.php:2349) in /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-content/plugins/the-events-calendar/src/Tribe/iCal.php on line 476
Warning: Cannot modify header information - headers already sent by (output started at /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-includes/class-wpdb.php:2349) in /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-content/plugins/the-events-calendar/src/Tribe/iCal.php on line 478
BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//Putti - ECPv6.3.5//NONSGML v1.0//EN
CALSCALE:GREGORIAN
METHOD:PUBLISH
X-ORIGINAL-URL:https://legacy.putti.lv/lv/
X-WR-CALDESC:Events for Putti
REFRESH-INTERVAL;VALUE=DURATION:PT1H
X-Robots-Tag:noindex
X-PUBLISHED-TTL:PT1H
BEGIN:VTIMEZONE
TZID:UTC
BEGIN:STANDARD
TZOFFSETFROM:+0000
TZOFFSETTO:+0000
TZNAME:UTC
DTSTART:20110101T000000
END:STANDARD
END:VTIMEZONE
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20151016
DTEND;VALUE=DATE:20151031
DTSTAMP:20250806T172448
CREATED:20190626T142420Z
LAST-MODIFIED:20200604T124048Z
UID:89393-1444953600-1446249599@legacy.putti.lv
SUMMARY:Rēka Lērnica\, Flora Vāgi. LAIKMETĪGĀ PAGĀTNE
DESCRIPTION:No 2015. gada 16. oktobra līdz 30. oktobrim\nMākslas galerijā PUTTI \nSadarbībā ar Ungārijas Vēstniecību Latvijā\nUngāru rotu mākslinieces RĒKA LĒRINCA un FLORA VĀGI izstāde\nLAIKMETĪGĀ PAGĀTNE\nUngārijas vēstniecība Latvijā pirmo reizi organizē Ungārijas dienas Rīgā. Vēstniecība vēlas iepazīstināt pēc iespējas vairāk cilvēku Latvijā ar Ungāriju\, tās kultūru\, mākslu\, mūziku\, literatūru\, laikmetīgo dizainu\, gastronomiju un tūrisma iespējām.\n„Rotu dizains manā izpratnē ir šodienas pasaules interpretācija\, sava veida komunikācija starp ārējo pasauli un manu iekšējo pasauli – padarot neredzamo redzamu. Ar savām rotām vizualizēju sarežģīto daudzveidību mūsu pasaulē. Emociju un pārdomu gūzmas strāvo caur mani ar dabas impulsiem\, kurus es izpētu un pārvēršu rotās un objektos. Savos darbos es cenšos atainot atšķirību starp vizuālo un reālo pasauli – tā dažreiz izskatās valdzinoša\, nepatiesa\, pat bīstama.” – Rēka Lērinca. \n \n \nRēka Lērinca (Réka Lőrincz) studējusi Moholi Naģ vārdā nosauktās Lietišķās mākslas universitātē (Moholy-Nagy Művészeti Egyetemen) Budapeštā\, izrādījusi savus darbus publikai vairākās grupu un personālizstādēs dažādās pasaules valstīs. \nhttps://www.rekalorincz.com/ \n \n \n\n \n \n \n \n \n \n Réka Lőrincz\n \n \n \n \n \n Réka Lőrincz\n \n \n \n \n \n Réka Lőrincz\n \n \n \n \n \n Réka Lőrincz\n \n \n \n \n \n Réka Lőrincz\n \n \n \n \n \n Réka Lőrincz\n \n \n \n \n \n Réka Lőrincz\n \n \n \n \n \n Réka Lőrincz\n \n \n \n \n \n Réka Lőrincz\n \n \n\n„Es veidoju objektus\, kam ir nozīmīga\, intīma saikne ar to valkātāju. Rotas\, kas ne tikai izgrezno\, bet arī „runā” vai dažreiz „čukst”. Mans darbs izpaužas valodā\, kas ir saprotama bez vārdiem\, kur verbālās izpausmes kļūst otršķirīgas.” – Flora Vāgi \n \n \n \nFlora Vāgi (Flóra Vági)rotu dizainu apguvusi\, mācoties Alchimia laikmetīgo rotu skolā Florencē\, Itālijā\, kā arī Karaliskajā Mākslas Koledžā Londonā\, Lielbritānijā\, piedalījusies vairākās grupu un personālizstādēs dažādās pasaules valstīs. \nhttps://www.floravagi.net/ \n \n \n \n \n\n \n \n \n \n \n \n Flóra Vági\n \n \n \n \n \n Flóra Vági\n \n \n \n \n \n Flóra Vági\n \n \n \n \n \n Flóra Vági\n \n \n \n \n \n Flóra Vági\n \n \n \n \n \n Flóra Vági\n \n \n \n \n \n Flóra Vági\n \n \n \n \n \n Flóra Vági\n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n Linda Baltiņa\n \n \n \n \n \n Agita Putāne\n \n \n \n \n \n Elita Patmalniece\n \n \n \n \n \n Ilze Kuišele\n \n \n \n \n \n Ieva Treija\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\n \n \n \n \n \n Müller Adrien \n \n \n \n\n \n \n \ndiena.lv par izstādi “Laikmetīgā pagātne” (links) \ntvnet.lv par izstādi “Laikmetīgā pagātne” (links) \napollo.lv par izstādi “Laikmetīgā pagātne” (links) \nKlimt02 par izstādi “Laikmetīgā pagātne” (links) \nhttps://skaties.lv/izklaide/sievietei/foto-stiligas-apaksvelas-seksigu-naktsterpu-parade-un-laikmetigu-rotu-izstade-rigas-modes-nedela/#related \n \n \n \nIzstādes atklāšana
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/rekas-lernicas-un-floras-vagi-rotu-izstade-laikmetiga-pagatne/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/fonsLV.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20150918
DTEND;VALUE=DATE:20150919
DTSTAMP:20250806T172448
CREATED:20191205T125549Z
LAST-MODIFIED:20191205T125549Z
UID:120065-1442534400-1442620799@legacy.putti.lv
SUMMARY:PUTTI 15. DZIMŠANAS DIENAS BALLĪTE
DESCRIPTION:2015. gada 18. septembrī \nMākslas galerija PUTTI svin 15 gadus
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/putti-15-dzimsanas-dienas-ballite/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/12/ML-bilde.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20150622
DTEND;VALUE=DATE:20150905
DTSTAMP:20250806T172449
CREATED:20190626T135743Z
LAST-MODIFIED:20191203T122233Z
UID:89384-1434931200-1441411199@legacy.putti.lv
SUMMARY:BALTS ZIRGS ZAĻĀ PĻAVĀ
DESCRIPTION:No 2015. gada 22. jūnija līdz 4. septembrim\nMākslas galerijā Putti \nLaikmetīgo rotu izstāde \nBALTS ZIRGS ZAĻĀ PĻAVĀ\nVasaras siltums ir kā klusi sirdspuksti. Gribas iekrist pieneņpūku dvēselē un sajust vēja mīlestību. Pāri galvai klīst zila\, zila debess kā okeāns. Mēness atmirdz upes rāmajā ūdeni. Vasara dejo dzelmes ritmos. Pāri ābeļu dārzam pārlaižas stārķi un svētī mūs. Agrā rītā kā planētas klīst balti zirgi zaļā pļavā. Vasara atmirdz zirga gudrajās acīs. Viss esam mēs. \nIzstādē BALTS ZIRGS ZAĻĀ PĻAVĀ piedalās latviešu un internacionālie laikmetīgo rotu mākslinieki: Guntis Lauders (Latvija)\, Māris Auniņš (Latvija)\, Māris Šustiņš (Latvija)\, Valdis Brože (Latvija)\, Andris Lauders (Latvija)\, Gigi Mariani (Itālija)\, Reka Lorincz (Ungārija)\, Heng Lee (Taivāna)\, Julia Maria Kunnap (Igaunija)\, Asa Elmstam (Zviedrija)\, Ana Cardim (Portugāle)\, KIRAYURINA (Japāna)\, Yuki Sumiya (Japāna)\, Ying-Hsiu Chen (Taivāna)\, Yung-Huei Chao (Taivāna)\, Kirsty Pearson (Anglija)\, Lena Lidahl (Zviedrija). \n \nAna Cardim (Portugāle)\nSavos mākslas darbos es lielākoties izvēlos pētīt rotu mobilitāti\, attīstot tās kā sociālu platformu un diskusijas uzsācēju. Šādā kreatīvajā procesā radītie darbi var tikt uzlūkoti kā savstarpējas mijiedarbības ierīces\, kas stimulē dinamisku dialogu – radot un atjaunojot kritisko domāšanu publiskajā sfērā. Estētisma jomā šie objekti pārkāpj ķermeņa izdaiļošanas robežas un pieņem politisku vērtību. Tādējādi šīs rotas ir sociālas iejaukšanās izpausmes līdzeklis\, kuru mērķis ir pārkārtot nozīmes un ieviest jaunu jēgu dažādos sociālos un apkārtējās vides aspektos. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nAndris Lauders (Latvija)\nMani darbi – funkcionālās rotas lietas ir darinātas no sudraba\, izmantojot zelta papildinājumus. Šo darbu autortehnika paredz vispirms no zelta un sudraba plāksnēm izlikt ornamentu un tad no apakšas ar liesmu to karsēt. Tā kā zeltam ir augstāka kušanas temperatūra par sudrabu\, tad\, sudraba virsmai kļūstot mīkstai\, zelta plāksnes tajā iesēžas un šādi ornaments tiek fiksēts. Mazākās rotas sākumā tiek veidotas vaskā un tad atlietas. Lielākās – darinātas no detaļām un salodētas kopā\, atstājot tukšu vidu. Šādi tiek samazināts rotu smagums un tās kļūst lietojamas ikdienā. Mamuta kauls tiek slīpēts\, izgrebts un iesēdināts rotaslietā\, bet ar sudraba drāšu palīdzību tiek veidots papildus punktējums vai cits ornaments. Manās rotās bieži var sastapties ar atsaucēm uz kultūras vēsturi\, taču tieši Senās Ēģiptes rotu iespaids bieži ir dominējošs. Rotas tradicionāli ir stāstošas\, bet rokraksts attīstās virzienā uz formas tīrību. Rotām pamatā tiek izmantotas lakoniskas\, ģeometriskas formas. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nAsa Elmstam (Zviedrija)\nEs augstu vērtēju kvalitāti un amatniecības prasmes. Mani fascinē tradicionālās sudrabkaļu tehnikas\, bet es vienmēr meklēju jaunus veidus un labus risinājumus konstrukcijām. Es bieži sāku savu darbu no metāla plāksnes\, izmantojot zāģēšanu un lodēšanu kā galvenās tehnikas. Es savus darbus redzu kā mediju ar kuru izcelt sabiedrības grūtības\, kuras kaislīgi vēlos mainīt. Es izmantoju savus darbus kā ietekmi pareizajā virzienā. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nGigi Mariani (Itālija)\nManiem darbiem pamatā ir dizains un nepiespiestība. Es cenšos spontāni iestrādāt savas ikdienas emocijas rotās. Tāpat kā gleznotājs izmanto savu audeklu\, lai izpaustu emocijas\, es izmantoju rotas. Katrs darba stāsta stāstu par dzīvi\, mīlestību\, identitāti un izzināšanu. Šis kontrasts starp ģeometrisko formu un materiāla tekstūru ļauj man radīt darbus\, kas ir unikāli un skulpturāli – tajos oksidētais metāls ir tēlainais materiāls\, ko uzklāj sudraba un zelta audeklam. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nGuntis Lauders (Latvija)\nManos darbos nav nacionālās pēdas\, mani darbi ir atvērti pasaulei. Simboliskie elementi netiek speciāli piemeklēti. Tie atnāk paši. Studiju laikā ļoti daudz gūti priekšstati par citām kultūrām. Daba mani iespaido visvairāk. Man ļoti patīk pļaut zāli. Vasaru pavadu laukos. Tur nestrādāju\, bet bagāža\, ko tur uzsūcu\, ir milzīga. Tad tas iekšā samaisās\, sajaucās un nāk ārā – rotās. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nHeng Lee (Taivāna)\nSērijā “Floristiskā izšūšana – Pikseļi” es esmu palielinājis izšūšanas rakstu\, kas digitāli parādījās Photoshop programmā kā daļa no kleitas virsmas. Attēla palielināšanas procesā raksta pikseļi pavājinājās\, pārējo padarot līdzīgu mozaīkas attēlam. Līdz ar attēla palielināšanu\, robežlīnijas izgāja no fokusa\, līdz izšuvumi izvirzījās kā galvenais attēls. Es apvienoju dažādas šūšanas metodes\, bagātīgas un delikātas krāsas\, lai izgreznotu puķes un izceltu izšuvumu skaistumu. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nJulia Maria Kunnap (Igaunija)\nMēs dzīvojam laikā\, kad katram ir kaut kas\, ko bezmērķīgi pateikt\, katram ir ziņojums\, stāsts\, vai vismaz – komentārs. Es vēlos piedzīvot un atspoguļot. Bez vārdiem\, bez skaņas\, tikai plūstoša ūdens smarža. Ja kāds skatās\, pieskaras un saspiež kristālu pārāk ilgi\, paliks pamanāmi pirkstu nospiedumi. Lai cik es nebūtu sajūsmā par kristālu simetriju\, mani fascinē ideja\, ka kristāli nekad nevarētu izkust tādā veidolā\, kā es tos izkaļu. Visi mani darbi ir veidoti vienkāršā veidā – tikai slīpēšana un spodrināšana\, dažkārt akmenim pievienoju mazliet zelta \, lai to varētu piestiprināt valkātājam \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nKirsty Pearson (Anglija)\nMelnā un dzeltenā apvienojums ir izmantots brīdinājuma zīmēs\, sauciens pēc uzmanības\, kas bieži tiek neievērots. Mana sākotnējā iedvesma šiem darbiem radās\, kad vēroju šīs zīmes ielās. Es radu pilnīgas kompozīcijas uz papīra\, kuras tālāk tiek translētas kā rotas\, šī neapstrādātā izpausme manos zīmējumos rada bāzi\, ko varu padarīt smalkāku\, radot rotu objektus. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nLena Lindahl (Zviedrija)\nMēs visi esam dzīvnieki. Ārkārtīgi veiksmīgas sugas pārstāvji. Mūsu vēsture nav gara – no evolūcijas skatupunkta 200 000 gadi izskatās kā acumirklis. Bet\, ja mēs izspēlēsim mūsu kārtis pareizi\, cilvēku pēdas mīs šo zemi vēl daudzus gadus nākotnē. Sadarbošanās\, iejūtība un izteikti attapīgs prāts ir pierādījušās izšķirošās īpašības evolūcijas ceļā. Mana rotu māksla stāsta par cilvēkiem\, kādi esam šodien un indivīdiem\, kas nāca pirms mums. Tās bija viņu dzīves\, domas un cīņas\, kas atbrīvoja mums ceļu\, un mēs nebūtu eksistējoša suga\, ja nebūtu viņu. Mēs glabājam daļiņu no viņiem savā DNS. Es pētu cilvēci. Pat ja mēs zinām vairāk kā jebkad par mūsu pagātni\, mēs zinām mazāk kā jebkad par to\, kas nāks tālāk. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nMāris Auniņš (Latvija)\n[/vc_column_text][vc_column_text]Kas aiziet putekļos\, kas skaidās\, kas atkritumos\, kamēr iegūstu vēlamo rezultātu. Tā rodas tie akmeņi\, kas ir unikāli\, jo otru tādu es pats diez vai spētu atkārtot. Ne vienmēr sākumā zinu\, kāds būs rezultāts. Ja tur vēl ir kādi dievišķi ieslēgumi\, tad tā ir ekselenta lieta\, jo atklāj dabas būtību. Mans laiks ir mans laiks\, kas patlaban\, un varbūt pēc 500 gadiem tā skaitīsies etnogrāfija. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nMāris Šustiņš (Latvija)\nSudrabs ir mans iecienītākais materiāls – tas ir lielisks! Sudrabs ir sudrabs – pirms tūkstoš gadiem un šodien. Kompozīcijā izmantoju arī zeltu\, lai rotas kļūtu garšīgākas. Manās rotās nav precīzas ģeometriskas formas\, taisnas līnijas\, asi stūri. Manas rotas ir plastiskas\, pietuvinātas dabai. Man patīk plaša darba amplitūda – no vissmalkākajām rotām līdz lielajām metāla formām. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nReka Lorincz (Ungārija)\nRotu dizains manā izpratnē ir šodienas pasaules interpretācija\, sava veida komunikācija starp ārējo pasauli un manu iekšējo pasauli – padarot neredzamo redzamu. Ar savām rotām es aplūkoju sarežģīto daudzveidību mūsu pasaulē. Emociju un pārdomu gūzmas strāvo caur mani caur dabas impulsiem\, kurus es izpētu un pārvēršu objektos. Mani intriģē ielas – kāda ir jēga visam\, ko tajās redzu? Caur maniem objektiem es lielākoties cenšos atainot atšķirību starp to\, kas tiek parādīts un reālo pasauli – kas dažreiz izskatās valdzinoša\, nepatiesa\, pat bīstama. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nValdis Brože (Latvija)\nEs strādāju ar krāsām. Dažreiz salieku kopā diezgan riskantas krāsas. Kāpēc? Laikam tā klimata dēļ\, tā pelēkuma dēļ. Krāsa piedod rotai dzīvesprieku. Es nemēdzu veidot vienādas lietas. Man patīk visu laiku izdomāt ko jaunu. Vienā kolekcijā var atkārtoties tikai daži elementi\, detaļas. Ilgu laiku esmu pavadījis pie anatomijas grāmatām\, lai izstudētu un saprastu cilvēka plaukstu un varētu izgatavot gredzenus\, valkājumus uz diviem pirkstiem. Protams\, mani iespaido tas\, kas notiek ap mani\, bet es pat nevaru nosaukt savu iemīļoto mākslinieku vārdus. Man patīk daudzas un ļoti atšķirīgas lietas. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nYing-Hsiu Chen (Taivāna)\nJau no mazotnes esmu bieži devusies uz pludmali. Mani fascinē formas\, krāsas un raksti\, ar kuriem daiļojas jūras iemītnieki\, kā tie aug un kustās. Gēte ir teicis: „Māksla nesacenšas ar dabu. Tā vietā\, māksla vēlas atgriezties pie dabas\, pati iegūstot jaunu dabu\, sajūtu\, domu – perfektu\, no cilvēka nākušu dabu.” Es mācos no dabas\, aplūkojot attēlus\, kuri man šķiet tuvi\, tādējādi ieviešot dabas raksturu un īpašības savā darbā\, pārveidoju šīs sajūtas konkrētās izpausmēs no savas dvēseles un radu jauna veida dabu\, kas atgriežas pie dabas\, iemiesojot to\, ko teicis Gēte. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nYuki Sumiya (Japāna)\nRotu sērijā “Dārzs” es principiāli eksperimentēju ar idealizētām attiecībām starp cilvēku un dabu. Kad es to saskatu skaistā dārzā\, kur dārznieki ir izretinājuši ciedra kokus\, sētas izslienas starp kokiem\, kas tur bijuši jau sen\, mauriņā izkaisītas betona virsmas\, mani aizkustina šis perfektais balanss\, ko iespējams sasniegt attiecībās starp cilvēku un dabu. Es vēlos uzdot jautājumu: „Kā gan mēs\, cilvēks un daba\, varam līdzās pastāvēt?” \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nYung-Huei Chao (Taivāna)\nKad cilvēks pievieno elementus celtnēm un dzīves vietām\, tas pārvērš oriģinālo telpu pavisam jaunā formā. Šī ideja pārvēršas manos uzskatos par telpu un struktūru valkājamajos objektos. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nKIRAYURINA (Japāna)\nManuprāt\, rotu pievilcība kā valkājamam aksesuāram slēpjas noskaņā\, ko tās rada. Lai vai kāds ir rotas izmērs un forma\, tai ir jāspēj cilvēkam sniegt pozitīvas sajūtas\, gan vizuāli\, gan garīgi. Liekas\, ka vispiemērotāk būtu raksturot manus darbus kā mazas instalācijas\, kas uzlabo sajūtas. \n\n \n \n \n \n \n \n SONY DSC\n \n \n \n \n \n SONY DSC\n \n \n \n \n \n SONY DSC\n \n \n\n \npilsetas.lv par izstādi “Balts zirgs zaļā pļavā” (links)
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/laikmetigo-rotu-izstade-balts-zirgs-zala-plava/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/png:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/Balts-zirgs-zaļā-pļavā-LiveRiga.png
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20150529
DTEND;VALUE=DATE:20150620
DTSTAMP:20250806T172449
CREATED:20190626T134044Z
LAST-MODIFIED:20191212T141850Z
UID:89369-1432857600-1434758399@legacy.putti.lv
SUMMARY:Guntis Lauders. DĀMU PARADĪZE
DESCRIPTION:No 2015. gada 29. maija līdz 19. jūnijam\nMākslas galerijā PUTTI \nLatvijas laikmetīgo rotu mākslinieka Gunta Laudera\npersonālizstāde \nDĀMU PARADĪZE\nGuntis Lauders ir viens no spilgtākajiem un neordinārākajiem māksliniekiem Latvijas rotu dizainā. Mākslinieka rokraksts ir acumirklī atpazīstams izmantoto detaļu\, formu un materiālu dēļ. Lai sasniegtu iecerēto\, rotu mākslinieks virtuozi izmanto tādas klasiskas juveliermākslas tehnoloģijas kā inkrustāciju\, gravēšanu mamuta ilknī un melnkokā\, ļoti sarežģītus lodējumus\, liešanu\, kalšanu.\n“Man gribētos\, lai manas rotas valkātu un uz tām skatītos vēl simtiem gadu. Tās varētu nodot no paaudzes paaudzei – kādu dienu\, tālā nākotnē\, manis darinātu gredzenu izvilks no sen aizmirstas atvilktnes\, notīrīs\, un tas iegūtu jaunu elpu\, kad to valkātu kāda manas klientes pēctece. Tas arī nosaka materiālu izvēli – sudrabs\, zelts\, dārgakmeņi\, melnkoks\, sarkankoks\, mamuta ilknis\, kokosrieksta miza\, koraļļi\, pērles\, dzintars – viss\, kas spēj pretoties laika zobam\, kas nesabirzt rokās\, neizbalo\, nenovalkājas un nekļūst bezvērtīgs. Tās acīmredzot ir manas latviskās saknes – pamatīgums.\nPretstatā tam\, savā radošajā ideju tapšanas procesā es neciešu nekādus ierobežojumus. Man ir svarīgi\, lai mani darbi būtu tēlaini\, iztēli rosinoši\, unikāli un tiem piemistu sava\, īpaša vizuāla valoda.”\n“Dāmu paradīze” var būt gan lielo\, smalko universālveikalu\, kas Eiropas metropolēs sāk parādīties no deviņpadsmitā gadsimta vidus\, galantērijas nodaļas\, gan arī to priekšteces – mazās piparbodītes\, kur izvēlēties pogas\, lentes un cimdus\, meklēt rakstainas kleitas\, kuplas piedurknes\, krāšņas apkakles\, lietussargus\, saulessargus un somiņas – tas ir vesels sieviešu pasaules okeāns\, kurā būs iespēja ienirt ar Gunta Laudera rotu starpniecību. Vai izdosies iznirt? Nav zināms\, bet tieši tāpēc tas ir tik aizraujoši! Pārsteidzoši\, cik daudz par sievieti pastāsta šie\, it kā virspusējie\, nenozīmīgie priekšmeti. Savos darbos mākslinieks pievērš lielu uzmanību detaļām\, to pielietojumam\, piesātinājumam vai neesamībai\, jo tieši šīs mazās detaļas veido visu kopainu.\nGuntis Lauders ir absolvējis Tallinas Mākslas universitātes Metāla dizaina nodaļu (1992)\, ieguvis mākslas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā (2005). Laikā no 1996. gada rīkojis virkni personālizstāžu Baltijā\, Ziemeļeiropā un Vācijā\, piedalījies daudzās starptautiski nozīmīgās grupu izstādēs Eiropā\, Amerikā un Krievijā. 1991. gadā kļuvis par Tallinā notikušās Baltijas Lietišķās mākslas triennāles laureātu. 1995. gadā ar tērpu (sadarbojoties ar Ingunu Lauderi) un rotu kolekciju “Spoguļi” uzvarējis konkursā par iespēju piedalīties biennālē ARTgenda 96 Kopenhāgenā. 1998. gadā Vizuālās mākslas konkursā “Rīga mūsdienu mākslā 98” saņēmis Rīgas domes balvu ”Gada labākais rotu mākslinieks”. Viņa darbi atrodas Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcijā\, kā arī privātkolekcijās visā pasaulē. \n\n \n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\n \n \n \n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \n \n \nGunta Laudera rotu izstāde «Dāmu paradīze» \n \n \ndiena.lv par izstādi “Dāmu paradīze” (links) \ndelfi.lv par izstādi “Dāmu paradīze” (links) \nKlimt02 par izstādi “Dāmu paradīze” (links) \n \n \nIzstādes atklāšana \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \n
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/gunta-laudera-personalizstade-damu-paradize/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/png:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/DP_webam_LV.png
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20150514
DTEND;VALUE=DATE:20150515
DTSTAMP:20250806T172449
CREATED:20190703T141617Z
LAST-MODIFIED:20191203T143126Z
UID:91252-1431561600-1431647999@legacy.putti.lv
SUMMARY:Igo. AKCENTS PERSONĪBAI
DESCRIPTION: \n\n \n \n \n \n \n \n Igo\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nigo-akcentspersonibai.lv par izstādi “AKCENTS PERSONĪBAI” (links) \ndelfi.lv par izstādi “AKCENTS PERSONĪBAI” (links) \n \nhttps://ageless.lv/?p=261 \n
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/igo-akcents-personibai/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/bilde-ML-11.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20150303
DTEND;VALUE=DATE:20151006
DTSTAMP:20250806T172450
CREATED:20190614T115026Z
LAST-MODIFIED:20200130T141457Z
UID:86665-1425340800-1444089599@legacy.putti.lv
SUMMARY:LATVIEŠU LAIKMETĪGĀS DZINTARA ROTAS CEĻOJOŠAJĀS IZSTĀDĒS
DESCRIPTION:Saistībā ar faktu\, ka Latvija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts 2015. gada pirmajā pusē\, Mākslas galerija PUTTI sadarbībā ar dažādām organizācijām piedāvā ceļojošo izstādi\, kurā būs iespējams apskatīt latviešu laikmetīgo rotu mākslinieku darbus\, kuros solista loma ir mūsu dārgumam – dzintaram. Izstāde būs apskatāma četrās valstīs. \nNo 2015. gada 3. marta līdz 12. martam\nMākslas galerija PUTTI sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas mītni Ženēvā\,\nizstāde KAS DZINTARAM VĒL PADOMĀ? Nāciju pils ZUDUŠO SOĻU zālē\, Ženēvā\, Šveicē. \nIzstādes scenogrāfija\, ideja\, koncepts: modes dizaineru tandēms MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops)\, kuri domājot par dzintara senatnīgumu un vēsturisko nozīmi\, apvienoja to ar pirms kristietības laikmeta zemes iemītnieku\, dinozauru laikabiedri – skudru. Izstādē mijas dzintara un skudru ceļi\, kā tas arī senatnē ir noticis\, skudrām iekapsulējoties sveķos. www.mareunrols.com \n \nMākslas galerija PUTTI izsaka lielu pateicību Latvijas Vēstniekam ANO Raimondam Jansonam\, kā arī Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības ANO darbiniecēm Kristīnei Šāvējai un Diānai Kazinai par lielo ieguldījumu Latvijas veiksmīgā reprezentēšanā un\, kas ilgtermiņā rada unikālu iespēju veidot Latvijas tēlu un popularizēt Latvijas mākslinieku veikumu starptautiskā mērogā. Domājam\, ka tas varētu kalpot kā lielisks paraugs šādu reprezentatīvo pasākumu rīkošanā. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \nNo 2015. gada 10. aprīļa līdz 26. aprīlim\nSadarbībā ar Dzintara muzeju\, Kaļiņingradā\, Krievijā un Latvijas Republikas vēstniecības Maskavā Konsulārās nodaļas Kancelejas Kaļiņingradā palīdzību\,\nizstāde KAS DZINTARAM VĒL PADOMĀ?\nar Mākslas galerijas PUTTI pārstāvēto latviešu laikmetīgo rotu mākslinieku darbiem \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nNo 2015. gada 26. maija līdz 4. jūlijam\nMākslas galerija PUTTI sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Lielbritānijā un\nLondonā dzīvojošās rotu dizaineres Ivonnas Poplanskas veidota izstāde\nDZINTARS – BALTIJAS DĀRGUMS Zeltkaļu centrā Londonā\, Lielbritānijā. \nIzstādes scenogrāfija\, ideja\, koncepts: modes dizaineru tandēms MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops)\, kuri domājot par dzintara senatnīgumu un vēsturisko nozīmi\, apvienoja to ar pirms kristietības laikmeta zemes iemītnieku\, dinozauru laikabiedri – skudru. Izstādē mijas dzintara un skudru ceļi\, kā tas arī senatnē ir noticis\, skudrām iekapsulējoties sveķos. www.mareunrols.com \n \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nNo 13. līdz 20. maijam Tokijā\, galerijā ATHALIE (http://www.athalie.jp/)\,\n Latvijas dizaina un mākslas dienas\, ko organizē Latvijas vēstniecība Japānā.\nLatvijas dizaina un mākslas nedēļā tiek demonstrēta mākslas galerijas PUTTI veidotā ceļojošā latviešu mūsdienu dzintara rotu izstāde. \nPasākumu atbalsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \n2015. gada 11. septembrī plkst. 18:00 teātra namā JŪRAS VĀRTI atklāta rotu izstāde\nDZINTARS MŪSDIENU LAIKMETĪGAJĀS ROTĀS\, kas tapusi sadarbībā ar Mākslas galeriju PUTTI \nIzstādes scenogrāfija\, ideja\, koncepts: modes dizaineru tandēms MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops)\, kuri domājot par dzintara senatnīgumu un vēsturisko nozīmi\, apvienoja to ar pirms kristietības laikmeta zemes iemītnieku\, dinozauru laikabiedri – skudru. Izstādē mijas dzintara un skudru ceļi\, kā tas arī senatnē ir noticis\, skudrām iekapsulējoties sveķos. www.mareunrols.com \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nLatvijas prezidentūra Eiropas Savienībā sniedz iespēju ietekmēt ES darba kārtību un virzīt centienus dažādās jomās. Izstāde ir radīta par godu šim vēsturiskajam notikumam\, kā arī lai izrādītu\, kā Latvijā augsti godātais dzintars var atdzimt no jauna laikmetīgās rotās. \nSarunas ar dzintaru – patiesībā tieši par to ir izstāde. Zināmā mērā rotu mākslinieka dialogs ar dzintaru ir milžu cīņa\, kurā nepieciešama gan izcila materiāla izjūta\, gan pamatīgs intelektuālais ieguldījums. Ir diskutabls jautājums par to\, cik lielā mērā vajadzētu iejaukties dzintarā\, to pārveidojot\, lai to neiznīcinātu. Katrs dzintara gabaliņš ir unikāls gan krāsas\, gan formas\, gan tekstūras ziņā\, tādēļ ir svarīgi saglabāt tā dabisko skaistumu\, pēc iespējas pielāgojot rotas dizainu dzintaram\, nevis dzintaru rotas dizainam. \nDzintars ir daudz pieredzējis un tas ir spēcīgs sarunu biedrs\, kas prasa tikpat erudītu partneri – gan rotu mākslinieka\, gan rotas nēsātāja\, gan skatītāja personā. \nIzstāde no sarunas par dzintaru nonākam līdz sarunai par mums pašiem 21. gadsimtā un par zīmēm\, ko aiz sevis atstāsim nākamajām paaudzēm. Dzintara ceļa kultūrpieredze un eksistence globālajā telpā ir tikpat nedalāma un savstarpēji saistīta kā Visuma atstātais nospiedums katrā dzintara gabalā. \n \nmfa.gov Ženēva par ceļojošo izstādi (links) \nlatviesi.compar ceļojošo izstādi (links) \nmfa.gov.lv Londona par ceļojošo izstādi (links) \nmfa.gov.lv Japāna par ceļojošo izstādi (links) \n \n
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/latviesu-laikmetigas-dzintara-rotas-celojosajas-izstades/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde-4.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20150225
DTEND;VALUE=DATE:20150412
DTSTAMP:20250806T172450
CREATED:20190626T132808Z
LAST-MODIFIED:20191212T140845Z
UID:89360-1424822400-1428796799@legacy.putti.lv
SUMMARY:Emmanuels Lakoste. SEPTIŅI NĀVES GRĒKI
DESCRIPTION:No 2015. gada 25. februāra līdz 11. aprīlim\nMākslas galerijā PUTTI \nFranču konceptuālo rotu mākslinieka Emmanuela Lakostes\nprojekts\nSEPTIŅI NĀVES GRĒKI\n4. gs. mūks Evagrijs no Pontas publicēja grāmatu kolekciju\, katrā aprakstot morālu grēku\, no kura katram vajadzētu izvairīties\, lai neaizvainotu Dievu. Pēdējo\, joprojām visplašāk atzīto sarakstu ar septiņiem nāves grēkiem definēja Akvīnas Toms 13. gs. – iekāre\, negausība\, mantkārība\, slinkums\, dusmas\, skaudība\, lepnība. Tā mērķis bija uzstādīt noteikumus garīdzniekiem\, lai noturētu ideālu reliģisko uzvedību. \n\n \n \n \n \n \n \n Photo by Michael; Mohr Model: Vera Berkson (aka Alexandre Keller)\n \n \n \n \n \n Photo by Michael; Mohr Model: Vera Berkson (aka Alexandre Keller)\n \n \n \n \n \n Photo by Michael; Mohr Model: Vera Berkson (aka Alexandre Keller)\n \n \n \n \n \n Photo by Michael; Mohr Model: Vera Berkson (aka Alexandre Keller)\n \n \n \n\n2008. gada martā katoliskā baznīca izziņoja vēlmi atjaunot šo sarakstu\, pievienojot dažus sociālos grēkus\, kā gēnu manipulācija\, narkotiku lietošana\, dabas piesārņošana\, nabadzība\, u.c.. Šo notikumu iespaidā\, Emmanuelam Lakostem radās interese atskatīties uz oriģinālo un novecojušo grēku sarakstu ar maigu ironijas pieskaņu. Viņa skatījumā\, šie septiņi grēki ir veidojuši cilvēcisko vājumu\, jo mēs nebūtu tie\, kas šodien esam\, ja nebūtu šo grēku.\nŠie grēki nav aizliegtas rīcības\, bet gan\, kā Akvīnas Toms tos raksturoja – kaislības\, kas ieved mūs kārdinājumā. Šo grēku pamatā ir iekāre. Un kāds gan varētu būt labāks veids\, kā izteikt iekāri\, kā rotas? Izstāde „Septiņi nāves grēki” izsaka humoristisku viedokli par šiem kārdinājumiem. Katra rotaslieta ir apvienota ar skulptūru\, kas pārstāv kādu daļu no sievietes ķermeņa. Šajos darbos saistība starp objektu un cilvēka ķermeni ir vairāk kā tikai estētiska\, jo katrs no šiem rotas objektiem izveido fizisku sodu\, ja persona\, kura to valkā\, padodas attiecīgajam grēkam.\nCilvēka ķermenis ir viena no pēdējām svētnīcām indivīda radošumam. Šie septiņi darbi sasaucas ar meklējumiem pēc vispārpieņemta egocentriska ekscentriskuma. \n„Paštaisnā pilnība ir veidota no pareizā kompozīcijā vienotiem septiņiem nāves grēkiem – tāpat\, kā baltā gaisma sastāv no septiņām tradicionālajām krāsām.” \n– Pauls Valerijs \n \nSkaudība\, 2008 \nPicture by Fassih Belmokhtar \nSkaudība attēlota kā parafrāze par bezmaksas sieru peļu slazdā. Atliek iekārot svešu un slazds aizcērtas\, pat ja tas ir mazs\, zelta siera gabaliņš. \nMateriāli: Sarkankoks\, sudrabs ar zelta pārklājumu\, nerūsējošais tērauds \n \n \n \n \n \n \nSlinkums\, 2008 \nPicture by Fassih Belmokhtar \nSlinkot šķiet tik patīkami. Laiskums pārņem\, liekot pakļauties nekā nedarīšanai… Tik kārdinoši šķiet atpūtināt galvu un balta\, pūkaina dūnu spilventiņa\, kas vienmēr pa rokai. Tam pieglaužot vaigu\, spilventiņš soda\, iedurot savas asās adatas. \nMateriāli: Dūnas\, satīns\, melnais sudrabs\, nerūsējošais tērauds \n \nNegausība\, 2008 \nPicture by Fassih Belmokhtar \nVēlme pēc baudas stāv pāri visam. Ir pārņēmusi negausība. Tiek paķerta kārtējā ledene. Bet šī sasodītā ledene ir dārgakmens. Tiek kosts ledenē un nolauzts zobs. \nMateriāli: Citrīns 100ct\, sudrabs ar zelta pārklājumu \n \n \n \nMantkārība\, 2008 \nPicture by Fassih Belmokhtar \nVajag daudz\, vajag visu. Tiek krāts un bērts krātiņā. Un krātiņā tas nav nevienam. Krājējs\, pats nemanot\, ir kļuvis par vergu. \nMateriāli: Metāls ar zelta pārklājumu\, kristāli un pusdārgakmeņi\, ūdeļāda \n \n \n \n \nDusmas\, 2008 \nPicture by Fassih Belmokhtar \nKastete ar agresīva zvēra (aligatora) ādu. To uzvelkot\, pats valkātājs pārvēršas par zvēru. Pakļaujoties dusmām\, visspēcīgākās sāpes zvērs rada pats sev. \nMateriāli: Ar elektrību apstrādāts titāns\, aligatora āda ar sarkanu krāsu\, baltais zelts\, rubīni \n \n \n \n \nLepnība\, 2008 \nPicture by Fassih Belmokhtar \nKlasiskajam briljantam ir 57 šķautnes. Izmēros hipertrofētais briljants rada nepārvaramu tieksmi izrādīties. Tikai ieskatoties šai brīnumā\, redzams\, ka atspulgs ir sašķīdis un personība ir lepnības degradēta. \nMateriāli: Sudrabs\, spogulis \n \n \n \nIekāre\, 2008 \nPicture by Fassih Belmokhtar \n Iekāre ir gandrīz nepārvarama. Stikla falls ir ideālās formās. To liekot lietā\, tas plīst daudzās smalkās\, asās lauskās. Baudas vietā – ellišķīgas sāpes. \nMateriāli: Stikls\, sudrabs ar zelta pārklājumu\, mežģīnes \n \n \n \n \n \n \n \n \nEmmanuels Lakoste (Emmanuel Lacoste) savu darbību kā konceptuālo rotu mākslinieks uzsācis 2007. Gadā. Pirms tam pabeidzis AFEDAP Laikmetīgo Rotu skolu Parīzē\, kur regulāri uzstājas ar vieslekcijām. Kopš 2012. gada Emmanuels ir pasniedzējs Parīzes Mākslas koledžā\, modes departamentā\, kur viņš māca „Valkājamo objektu” klasi. Viņš ir izrādījis savas rotas vairākās grupu un personālizstādēs\, kā arī uzstājies ar dažādām perfromancēm visapkārt pasaulei.\nMākslinieks uzskata\, ka ir kāda ļoti svarīga lieta\, kas atšķir rotas no visiem citiem mākslas radīšanas veidiem – tās tiešais fiziskais kontakts ar ķermeni. Mēs to valkājam uz savas ādas\, dažkārt pat caur savu ādu. Šis tuvums rada ļoti intīmas un personīgas attiecības starp mums un attiecīgo rotu.\nEmmanuela Lakostes darbi iekļaujas sava veida izpētē\, kas cenšas saprast attiecības\, kas pastāv starp rotu un ķermeni. Ķermenis ir anatomisks\, intīms\, sociāls\, politisks vai simbolisks. Dažkārt tas ir saturs\, dažkārt materiāls. Izmantotie līdzekļi – rotas\, skulptūras\, instalācijas\, performances – tiek lietoti\, kā pielāgoti instrumenti\, lai izteiktu domu. Tie izsaka konceptuālus vai formālus nodomus\, bieži vien tas notiek intuitīvi. \n \n \nArterritory par izstāde “SEPTIŅI NĀVES GRĒKI” (links) \nDiena.lv par izstāde “SEPTIŅI NĀVES GRĒKI” (links) \napollo.lv par izstāde “SEPTIŅI NĀVES GRĒKI” (links) \nDelfi.lv par izstāde “SEPTIŅI NĀVES GRĒKI” (links) \n \n
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/emmanuela-lakostes-projekts-septini-naves-greki/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde-2.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20150121
DTEND;VALUE=DATE:20150122
DTSTAMP:20250806T172451
CREATED:20190626T131649Z
LAST-MODIFIED:20191212T140351Z
UID:89350-1421798400-1421884799@legacy.putti.lv
SUMMARY:Ērika Skrina. PĒRĻU MIRDZUMĀ
DESCRIPTION:2015. gada 21. janvārī\nMākslas galerijā PUTTI \nĒrikas Skrinas darināto rotu izstāde \nPĒRĻU MIRDZUMĀ\nIzstādē aplūkojamas no dažāda veida pērlītēm darinātas rotas – rokassprādzes\, auskari\, rotu komplekti\, krelles\, kas tapušas 16 gadus vecās Ērikas Skrinas rokām. Pērlīšu krāšņums\, formu daudzveidība\, tekstūra Ērikai ir radošas iedvesmas un iepriecinājuma avots\, jo meitene savas dienas vada\, sadzīvojot ar smagas ģenētiskas slimības uzliktajiem ierobežojumiem\, kas arvien vairāk atņem viņai kustību brīvību.\nŠajā izstādē apkopoti interesantākie pašas Ērikas kolekcijā esošie darbi\, kas tapuši trīs gadu ilgā laika periodā. Rotu veidotāja par savu aizraušanos stāsta – viņa vienkārši dara to\, kas patīk – no sīkām pērlītēm izveido interesantas rotas\, kas iepriecina ne vien viņu pašu\, bet arī patīk citiem. Liela daļa no Ērikas veidotajām rotām ir pārdotas\, ja nepieciešams\, meitene darbus veido arī pēc individuāla pasūtījuma un ir gandarīta\, ka ar savām rokām spēj izveidot kaut ko tādu\, kas citiem rada prieku\, taču iespēju robežās meitene savas rotas nēsā arī pati.\nAr pērļošanu Ērika sāka aizrauties 3 gadus atpakaļ\, kad skolotāja viņai uzdāvināja pirmās pērlītes\, diegus\, adatas un ierādīja\, kā tas darāms. Skaistajā hobijā par Ērikas domubiedru un palīgu ir kļuvis arī viņas jaunākais brālis Dainis. Bieži Ērika izdomā\, kā rotai jāizskatās un kā pērles jākārto\, bet Dainis ir tas\, kas veic praktisko darbu\, savukārt citreiz tieši viņš ir rotu ideju autors. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nNeskatoties uz ierobežumiem\, ko Ērikas dzīvei rada veselības stāvoklis\, meitene ir ļoti sabiedriska\, labprāt dodas dažādos izbraukumos\, ekskursijās\, ar nepacietību gaida kārtējo rehabilitācijas iestāžu apmeklējumu. Viņai ļoti patīk dzīvnieki un tieši tādēļ daļu savu darbu jaunā rotu veidotāja ir ziedojusi dzīvnieku mājai „Astes un ūsas”.\nIzstādi organizē Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība\, sadarbībā ar Mākslas galeriju PUTTI.\nBērnu paliatīvās aprūpes biedrība ir sabiedriska organizācija\, kas jau 15 gadus ģimenēm ar neizārstējami slimiem bērniem nodrošina nepārtrauktu palīdzību un kompleksu pieeju slimībai – slimības simptomu kontroli\, psiholoģisku\, sociālu un garīgu aprūpi. Biedrība psiholoģiski atbalsta ģimenes arī pēc bērniņa aiziešanas aizsaulē. \nPapildinformācija:\nDr. Anda Jansone\,\nBērnu paliatīvās aprūpes biedrības valdes priekšsēdētāja\ne-pasts: hospis@bkus.lv\ntālr: +371 29420410\, +371 26376577\nwww.palliative.lv\ntwitter.com/paliaprupe\nfacebook.com/palliative \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nIzstādes scenogrāfija: Elita Patmalniece \npalliative.lv par izstādi “Pērļu mirdzumā” (links) \nnra.lv par izstādi “Pērļu mirdzumā” (links) \napollo.lv par izstādi “Pērļu mirdzumā” (links) \nla.lv par izstādi “Pērļu mirdzumā” (links) \nrits.lv par izstādi “Pērļu mirdzumā” (links) \n \n \n \nIzstādes atklāšana \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/erikas-skrinas-darinato-rotu-izstade-perlu-mirdzuma/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde-3.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20141212
DTEND;VALUE=DATE:20150107
DTSTAMP:20250806T172451
CREATED:20191129T152902Z
LAST-MODIFIED:20191212T140010Z
UID:119351-1418342400-1420588799@legacy.putti.lv
SUMMARY:Roberts Koļcovs. LAIKA ZIŅAS
DESCRIPTION:No 2014. gada 12. decembra līdz 2015. gada 6. janvārim\nMākslas galerijā PUTTI \nMākslinieka grafiķa Roberta Koļcova personālizstāde\n LAIKA ZIŅAS\nŠoreiz mākslinieks Roberts Koļcovs kā prioritāti ir plānojis izcelt LAIKU\, tehniskajā izpildījumā iekļaujot dažus tā akcentējošus lielumus un savas refleksijas par šo netveramo un dažādi uzlūkojamo parādību. Kā tieši lietojamu lielumu ir vērts pieminēt laiku\, kas pavadīts\, strādājot pie šīs izstādes darbiem. Izvēlētais materiāls – nelīdzens\, biezs papīra materiāls\, tuša – ir grūti un laikietilpīgi apstrādājams. Laika posms\, kurā pavadīts darbu tapšanas periods\, arī pieminams kā izstādes neatņemama sastāvdaļa.\nIzstādes pamatu jeb „mugurkaulu” veido trīs grafikas darbu cikls\, kas liek pielīdzināt eksponējamo lielumu ARTEFAKTAM\, konkrēta laika sprīža dokumentācijai.\nSaturiski izstādes pamatnostādne ir cieši saistīta ar sievietes un sievišķā tēlu kā vienīgo lielumu\, kas ir vizualizēts. Tā ir sieviete un tās vizuālais tēls kā vienīgais cilvēci pārstāvošais subjekts\, ar detaļu un tēlu papildinājumiem no botāniķa arsenāla. Tas ir kā aicinājums ar vīrišķā acīm uzlūkot eksponēto\, tādējādi līdzsvarojot kopainu. Šo līdzekli autors vēlējies izmantot\, pamatojoties uz pasaulīgiem šī brīža novērojumiem un uzskatīdams par šobrīd viņam vispiemērotāko izmantojamo veidu\, lai paustu savus vērojumus un izteiktu savas pārdomas. Roberts Kolcovs\, Botāniķis – kā laika un tajā esošo būtņu un lietu vērotājs un fiksāciju autors.\n/ornitologs\, as.prof. Paulis Cekuliņš/ \n\n \n \n \n \n \n \n Roberts Koļcovs “Kuldīgas burbuļu pūtējs”\n \n \n \n \n \n Roberts Koļcovs “Materializējies nodoms”\n \n \n \n \n \n Roberts Koļcovs “Mellenes”\n \n \n \n \n \n Roberts Koļcovs “Minotaura atspēriena punkts”\n \n \n \n \n \n Roberts Koļcovs “Neticamais dabas vērojums un vienošanās”\n \n \n \n \n \n Roberts Koļcovs “Ciedru rieksti”\n \n \n \n \n \n Roberts Koļcovs “Simetrija 3”\n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nIzstādes atklāšana: \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nFoto: Elvis Dāgs Vīgants
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/roberts-kolcovs-laika-zinas/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/11/ML-bilde-31.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20141208
DTEND;VALUE=DATE:20150215
DTSTAMP:20250806T172451
CREATED:20190618T105701Z
LAST-MODIFIED:20200203T120451Z
UID:88308-1417996800-1423958399@legacy.putti.lv
SUMMARY:BEZGALĪGAIS TUVUMS
DESCRIPTION:No 2014. gada 08. decembra līdz 2015. gada 14. februārim\nMākslas galerijā PUTTI \nLaikmetīgo rotu izstāde\nBEZGALĪGAIS TUVUMS\nJa tu kādreiz\nJa tu zinātu \n(Igo) \nZiema sevī ietver perioda noslēgumu un nākamā sākumu\, tas ir atskaites punkts – dabā\, sabiedrībā\, prātos un sirdīs. Atskatāmies uz gada notikumiem un pārspriežam aizgājušo gadu dažādos šķērsgriezumos\, domās vērtējam sevi – kā esam auguši\, ko ieguvuši. Taču sirdis daudz neprāto\, šajā miera un pārdomu laikā sirdis vēlas būt viena otrai tuvu klāt – bezgalīgā tuvumā.\nDienas paiet steigā un savērpjas virpulī\, līdz atkal jau ir pagājis gads. Atceramies\, cik ļoti nepieciešams\, vismaz reizi gadā\, apstāties\, ieelpot mieru\, sakopot domas un dāvāt prieku – ar vārdiem\, darbiem un dāvanām pateikt paldies par visu\, likt saviem tuvajiem justies mīlētiem un novērtētiem. \nNo 2014. gada 08. decembra līdz 2015. gada 14. februārim mākslas galerijā PUTTI notiks laikmetīgo rotu izstāde\, kurā piedalīsies vairāki latviešu un starptautiskie rotu mākslinieki\, kas izstādīs savus darbus\, kopīgi izsakot savu ziemas sajūtu. Izstādē BEZGALĪGAIS TUVUMS redzēsiet darbus no vairākiem latviešu un internacionālajiem laikmetīgo rotu māksliniekiem: Guntis Lauders (Latvija)\, Māris Auniņš (Latvija)\, Māris Šustiņš (Latvija)\, Valdis Brože (Latvija)\, Andris Lauders (Latvija)\, Liisa Hashimoto (Japāna)\, Rallou Katsari (Grieķija)\, Nikolajs Balabins (Krievija)\, Gigi Mariani (Itālija)\, Isabelle Busnel (Anglija)\, Reka Lorincz (Ungārija)\, Heng Lee (Taivāna)\, Julia Maria Kunnap (Igaunija). Aicinām apmeklēt izstādi\, lai izbaudītu ziemas un svētku noskaņu\, un\, iespējams\, starp šiem darbiem atrastu to īpašo\, kas izteiktu – ja vien\, ja tu zinātu\, ko tu man nozīmē… \nAndris Lauders (Latvija) \nMani darbi – funkcionālās rotas lietas ir darinātas no sudraba\, izmantojot zelta papildinājumus. Šo darbu autortehnika paredz vispirms no zelta un sudraba plāksnēm izlikt ornamentu un tad no apakšas ar liesmu to karsēt. Tā kā zeltam ir augstāka kušanas temperatūra par sudrabu\, tad\, sudraba virsmai kļūstot mīkstai\, zelta plāksnes tajā iesēžas un šādi ornaments tiek fiksēts. Mazākās rotas sākumā tiek veidotas vaskā un tad atlietas. Lielākās – darinātas no detaļām un salodētas kopā\, atstājot tukšu vidu. Šādi tiek samazināts rotu smagums un tās kļūst lietojamas ikdienā. Mamuta kauls tiek slīpēts\, izgrebts un iesēdināts rotaslietā\, bet ar sudraba drāšu palīdzību tiek veidots papildus punktējums vai cits ornaments. Manās rotās bieži var sastapties ar atsaucēm uz kultūras vēsturi\, taču tieši Senās Ēģiptes rotu iespaids bieži ir dominējošs. Rotas tradicionāli ir stāstošas\, bet rokraksts attīstās virzienā uz formas tīrību. Rotām pamatā tiek izmantotas lakoniskas\, ģeometriskas formas. \nGigi Mariani (Itālija) \nManiem darbiem pamatā ir dizains un nepiespiestība. Es cenšos spontāni iestrādāt savas ikdienas emocijas rotās. Tāpat kā gleznotājs izmanto savu audeklu\, lai izpaustu emocijas\, es izmantoju rotas. Katrs darba stāsta stāstu par dzīvi\, mīlestību\, identitāti un izzināšanu. Šis kontrasts starp ģeometrisko formu un materiāla tekstūru ļauj man radīt darbus\, kas ir unikāli un skulpturāli – tajos oksidētais metāls ir tēlainais materiāls\, ko uzklāj sudraba un zelta audeklam. \nGuntis Lauders (Latvija) \nManos darbos nav nacionālās pēdas\, mani darbi ir atvērti pasaulei. Simboliskie elementi netiek speciāli piemeklēti. Tie atnāk paši. Studiju laikā ļoti daudz gūti priekšstati par citām kultūrām. Daba mani iespaido visvairāk. Man ļoti patīk pļaut zāli. Vasaru pavadu laukos. Tur nestrādāju\, bet bagāža\, ko tur uzsūcu\, ir milzīga. Tad tas iekšā samaisās\, sajaucās un nāk ārā – rotās. \nHeng Lee (Taivāna) \nSērijā “Floristiskā izšūšana – Pikseļi” es esmu palielinājis izšūšanas rakstu\, kas digitāli parādījās Photoshop programmā kā daļa no kleitas virsmas. Attēla palielināšanas procesā raksta pikseļi pavājinājās\, pārējo padarot līdzīgu mozaīkas attēlam. Līdz ar attēla palielināšanu\, robežlīnijas izgāja no fokusa\, līdz izšuvumi izvirzījās kā galvenais attēls. Es apvienoju dažādas šūšanas metodes\, bagātīgas un delikātas krāsas\, lai izgreznotu puķes un izceltu izšuvumu skaistumu. \nIsabelle Busnel (Anglija) \nEs vēlos\, lai manas rotas izraisītu interesi un ieintriģētu\, radot plaisu starp izskatu un realitāti\, tādējādi nodibinot unikālas attiecības starp valkātāju\, skatītāju un radītāju. Savā darbā cenšos daudzpusīgi\, maldinoši un negaidīti izmantot dažādus materiālus – visbiežāk metālus\, pulvera pārklāju\, emalju\, gumiju. Baltā ir dominējošā krāsa manos darbos. Magnētu izmantošana man ļauj radīt rotas\, kas spēlē paslēpes ar valkātāja ķermeni un drēbēm. Es ticu\, ka rotas ir visspēcīgākā\, kaut arī visnenovērtākā\, vizuālās komunikācijas forma starp cilvēkiem. Es vēlos popularizēt rotas kā katalizatoru sociālām mijiedarbībām\, jo intriģējoši objekti parasti atklāj intriģējošas personības. \nJulia Maria Kunnap (Igaunija) \nMēs dzīvojam laikā\, kad katram ir kaut kas\, ko bezmērķīgi pateikt\, katram ir ziņojums\, stāsts\, vai vismaz – komentārs. Es vēlos piedzīvot un atspoguļot. Bez vārdiem\, bez skaņas\, tikai plūstoša ūdens smarža. Ja kāds skatās\, pieskaras un saspiež kristālu pārāk ilgi\, paliks pamanāmi pirkstu nospiedumi. Lai cik es nebūtu sajūsmā par kristālu simetriju\, mani fascinē ideja\, ka kristāli nekad nevarētu izkust tādā veidolā\, kā es tos izkaļu. Visi mani darbi ir veidoti vienkāršā veidā – tikai slīpēšana un spodrināšana\, dažkārt akmenim pievienoju mazliet zelta \, lai to varētu piestiprināt valkātājam. \nLiisa Hashimoto (Japāna) \nSavu rotu radīšanai iedvesmu smeļos garās pastaigās\, kurās dodos klejojumos pa parkiem\, staigāju gar vecām ēkām\, rūpnīcām. Bieži manu uzmanību piesaista lietas\, ko pārklāj rūsa – darba rīki\, rotaļlaukuma iekārtas\, trepes – šie objekti man liek domāt par aizgājušo laiku. Pastaigās iedvesmojos arī no dabas – lapām\, sēklām\, pumpuriem\, mazajām sūnām\, kas aug upmalā. Man patīk organiskās formas dabā\, tās ir tik dažādas\, nav divu vienādu formu. Visbiežāk savas rotas veidoju no sudraba\, vara un misiņa\, visas rotas ir roku darbs. Man patīk veidot savus darbus tādus\, lai tie liktu cilvēkiem pasmaidīt. \nMāris Auniņš (Latvija) \nKas aiziet putekļos\, kas skaidās\, kas atkritumos\, kamēr iegūstu vēlamo rezultātu. Tā rodas tie akmeņi\, kas ir unikāli\, jo otru tādu es pats diez vai spētu atkārtot. Ne vienmēr sākumā zinu\, kāds būs rezultāts. Ja tur vēl ir kādi dievišķi ieslēgumi\, tad tā ir ekselenta lieta\, jo atklāj dabas būtību. Mans laiks ir mans laiks\, kas patlaban\, un varbūt pēc 500 gadiem tā skaitīsies etnogrāfija. \nMāris Šustiņš (Latvija) \nSudrabs ir mans iecienītākais materiāls – tas ir lielisks! Sudrabs ir sudrabs – pirms tūkstoš gadiem un šodien. Kompozīcijā izmantoju arī zeltu\, lai rotas kļūtu garšīgākas. Manās rotās nav precīzas ģeometriskas formas\, taisnas līnijas\, asi stūri. Manas rotas ir plastiskas\, pietuvinātas dabai. Man patīk plaša darba amplitūda – no vissmalkākajām rotām līdz lielajām metāla formām. \nNikolai Balabin (Krievija) \nGalvenie manas iedvesmas avoti ir daba\, stāsti un vēsture. Man patīk savos darbos izmantot sūbētu sudrabu un zelta foliju. Pieeju rotu darināšanas procesam ar uzmanību un delikātumu. \nRallou Katsari (Grieķija) \nEs dodos ceļā pa nepazīstamām alām ar nezināmiem virzieniem\, kur zinu tikai ceļa sākumu. Es izbaudu šo ceļojumu un katru reizi degu nepacietībā sastapties ar krāsu tieši pirms izejas. \n \nReka Lorincz (Ungārija) \nRotu dizains manā izpratnē ir šodienas pasaules interpretācija\, sava veida komunikācija starp ārējo pasauli un manu iekšējo pasauli – padarot neredzamo redzamu. Ar savām rotām es aplūkoju sarežģīto daudzveidību mūsu pasaulē. Emociju un pārdomu gūzmas strāvo caur mani caur dabas impulsiem\, kurus es izpētu un pārvēršu objektos.\nMani intriģē ielas – kāda ir jēga visam\, ko tajās redzu?\nCaur maniem objektiem es lielākoties cenšos atainot atšķirību starp to\, kas tiek parādīts un reālo pasauli – kas dažreiz izskatās valdzinoša\, nepatiesa\, pat bīstama. \nValdis Brože (Latvija) \nEs strādāju ar krāsām. Dažreiz salieku kopā diezgan riskantas krāsas. Kāpēc? Laikam tā klimata dēļ\, tā pelēkuma dēļ. Krāsa piedod rotai dzīvesprieku. Es nemēdzu veidot vienādas lietas. Man patīk visu laiku izdomāt ko jaunu. Vienā kolekcijā var atkārtoties tikai daži elementi\, detaļas. Ilgu laiku esmu pavadījis pie anatomijas grāmatām\, lai izstudētu un saprastu cilvēka plaukstu un varētu izgatavot gredzenus\, valkājumus uz diviem pirkstiem. Protams\, mani iespaido tas\, kas notiek ap mani\, bet es pat nevaru nosaukt savu iemīļoto mākslinieku vārdus. Man patīk daudzas un ļoti atšķirīgas lietas. \nKatya Shehurina (https://www.katyakatya.co.uk/) \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n . \nDelfi.lv par izstādi “Bezgalīgai tuvums” (links) \ndiena.lv par izstādi “Bezgalīgai tuvums” (links) \nchaula.tv par izstādi “Bezgalīgai tuvums” (links)
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/ziemas-izstade-bezgaligais-tuvums/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/png:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/webam_kreesls_LV.png
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20141031
DTEND;VALUE=DATE:20141116
DTSTAMP:20250806T172451
CREATED:20190611T151529Z
LAST-MODIFIED:20191212T133210Z
UID:86393-1414713600-1416095999@legacy.putti.lv
SUMMARY:Tanels Venre. VIENKĀRŠI PĀRĀK NATURESKI*
DESCRIPTION:No 2014. gada 31. oktobra līdz 15. novembrim\nMākslas galerijā PUTTI \nRFW ietvaros\nigauņu laikmetīgo rotu mākslinieka Tanela Venres personālizstāde\nVIENKĀRŠI PĀRĀK NATURESKI*\nŠīs izstādes esenci mākslinieks izsaka ar mūziķa Boba Dilana vārdiem:\n„Es esmu pret dabu. Man nepatīk daba vispār. Man liekas\, ka daba ir nedabīga. Es domāju\, ka patiesi dabīgās lietas ir sapņi – tos daba nevar aizskart un likt tiem satrūdēt“.\nTanela Venres (Tanel Veenre) rotas Jūs vedīs ceļojumā\, kas sāksies jūras dziļumā\, turpināsies caur koraļļu rifiem\, garām dejojošiem jūras zirdziņiem un augošiem zīdtārpiņiem. Klejojumi noslēgsies kosmiskajā mākonī. Šis mākslinieks rada rotas no tik neierastiem materiāliem\, kā pludiņi vai kosmiskie putekļi.\n„Es neesmu pārliecināts\, kur novilkt svītru. Vienīgais\, ko zinu\, ir tas\, ko jūtu. Tas ir mudinājums\, aicinājums radīt. Tādējādi visas formas aug no maniem pirkstiem kā zāle no zemes\, līdz mana māksla kļūst par dabu\, cilvēka dabu.\nEs nekopēju\, nenoliedzu\, necīnos pret dabu. Es tajā vairāk atsaucos\, filtrējot to caur savu iekšējo augsni. Tādējādi tā kļūst par couture – bet\, kā Gēte ir teicis: „Arī nedabiskais ir dabisks“.\nTad lai tā būtu burleska\, arabeska un baroka – daba pārpildīta pati ar sevi. Natureska.“ \nTanels Venre (1977) ir absolvējis Igaunijas Mākslas akadēmijas Metālmākslas nodaļu (2001). Kā viesstudents studējis Gerita Rītvelda akadēmijā Amsterdamā (1997 – 1998) pie profesora Rūdta Petera (Ruudt Peter). No 2005. gada strādājis par lektoru Igaunijas Mākslas akadēmijas Metālmākslas nodaļā un kopš 2012. gada strādā kā profesors Dizaina fakultātē. Sākot no 1994. gada Tanela Venres radošajai biogrāfijai raksturīga ļoti aktīva izstāžu darbība\, Eiropas robežas pārsniedzoša\, gan laikmetīgo rotu virzienā\, gan modes skatēs un performancēs. Viņa darbi ir redzami Igaunijas Dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina muzejā\, Igaunijas Vēstures muzejā\, kā arī galerijas Espace Solidor\, /Cagnes-sur-Mer\, Francija/ un fonda Rotasa Collection Trust /Kalifornija\, USA/ kolekcijās.\n* Īpašības vārds\, kas apraksta kaut ko ļoti pievilcīgu dabā\, kaut ko\, kam piemīt pārsteidzošs dabas skaistums \n\n \n \n \n \n \n \n Tanel Veenre\n \n \n \n \n \n Tanel Veenre\n \n \n \n \n \n Tanel Veenre\n \n \n \n \n \n Tanel Veenre\n \n \n \n \n \n Tanel Veenre\n \n \n \n \n \n Tanel Veenre\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\ndiena.lv par izstādi “Vienkārši pārāk natureski” (links) \nKlimt02 par izstādi “Vienkārši pārāk natureski” (links) \nArtterritory par izstādi “Vienkārši pārāk natureski” (links) \n \nIzstādes atklāšanas vakars
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/tanela-venres-personalizstade-vienkarsi-parak-natureski/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/Tanel_webam_LV.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20140919
DTEND;VALUE=DATE:20141012
DTSTAMP:20250806T172451
CREATED:20190611T144725Z
LAST-MODIFIED:20200520T100629Z
UID:86355-1411084800-1413071999@legacy.putti.lv
SUMMARY:Teds Notens. ZELTS\, SVIEDRI & PĒRLES
DESCRIPTION:No 2014. gada 19. septembra līdz 11. oktobrim\nMākslas galerijā PUTTI \n \nHolandiešu rotu dizainera Teda Notena personālizstāde \nZELTS\, SVIEDRI & PĒRLES /\nTEDA NOTENA 25 GADU DARBU RETROSPEKCIJA\nHolandiešu rotu dizainers Teds Notens (Ted Noten) (1956) savu karjeru sāk deviņdesmito gadu sākumā kā solo mākslinieks. Kopš 2005. gada viņš ir atpazīstams ar zīmolu Atelier Ted Noten. Viņa darbu spektrā ietilpst ar rokām darinātas rotas un tēlniecības objekti\, kas robežojas ar rotu dizainu līdz instalācijām\, video\, muzeju un sabiedrisko telpu projektiem.\n„Rotas sevī ietver ļoti daudz komunikāciju iespēju. Tās izveido tiešo saikni ar cilvēkiem\, ar mazām lietām\, ar likteņa absurdo dabu un tradīcijās slēptu psiholoģiju\, skatoties pāri laikiem un tautībām”\, tā Teds Notens.\nSešdesmitajos gados daži rotu mākslinieki uzsāka pētīt iespējas rotās un to dizainā izmantot neierastus materiālus\, kā arī izvirzīja jautājumu\, vai rotas spēj paust idejas\, kas sniedzas tālāk par to skaistumu. Teds Notens sekoja šo pirmo „konceptuālo dizaineru” pēdās\, bet jau sākotnēji viņš atšķīrās ar savu spēju sapludināt kopā divas atšķirīgas pasaules. Viņš nekad neatteiksies izmantot netradicionālus materiālus\, tomēr tajā pašā laikā arī nešauboties izmantos dārgmetālus\, ja viņa rotu stāsti to pieprasa. Nekas vairāk Notenam nesniedz lielāku baudu kā strādāt\, balansējot uz robežas starp konceptuālo avangardu un tradicionālo rotu pasauli. Abās pusēs viņš tiek uztverts relatīvs savrupnieks.\n„Es ar baudu veidoju darbus\, kuri aizved cilvēkus neceļos. Tavs stāsts var tikai aizceļot līdz cilvēkam\, ja tu tiem nolaupi viņu pašas robežas un aizspriedumus par rotām. Iedvesmu var atrast jebkur: uz ielas\, aiz stūra\, neparastā bildē vai\, gluži pretēji\, kādā nepretenciozā mazā stāstā\, ko man kāds ir pastāstījis”.\nIzstādes ietvaros tiks izrādīta dokumentāla filma „Teds Notens: Zelts\, Sviedri & Pērles”.\nRotu mākslinieks Teds Notens ir labi zināms ar savām bezkaunīgajām un izaicinošajām rotām. Vai tās ir valkājamas? Ne vienmēr. Vai tās ir provokatīvas? Viennozīmīgi. Caurspīdīgo somiņu sērija\, kurās iekšā redzams ierocis\, hameleons vai kokaīna līnija ar pērļu kaklarotu..\n„Es veidoju rotas\, kas var aizņemt kādu laiku\, lai pie tām pierastu. Kad jūs valkājat tās\, jūs esat savā ziņā neaizsargāti\, jo rotas sniedz spilgtu ziņojumu ārpasaulei. Es runāju caur savām rotām un objektiem. Es runāju par rotām kā parādību\, par nozari vai – tāpat kā jebkurš mākslinieks – par cilvēci”. \n \n \n\n \n \n \n \n \n \n Ted Noten\n \n \n \n \n \n Ted Noten\n \n \n \n \n \n Ted Noten\n \n \n \n \n \n Ted Noten\n \n \n \n \n \n Ted Noten\n \n \n \n \n \n Ted Noten\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nIzstādē tiek ietverta interaktīva\, provokatīva instalācija „GRIBI SAMAINĪT SAVU GREDZENU” ar 500 Miss Piggy gredzeniem rozā krāsā no neilona 3D printā\, izstādītiem uz telpas sienas šaujamieroča formā. Skatītāji var iegūt gredzenu\, ko radījis Teds Notens\, vietā noliekot savu līdzpaņemto gredzenu. Svarīga nav tā vērtība\, bet jauno un veco stāstu apmaiņa. Visi stāsti kopā pakāpeniski aizpildīs šaujamieroča kontūru.\nLīdz šim projekts ir ticis realizēts trīs pilsētās: Tokijā (Japāna)\, Stokholmā (Zviedrija) un Velingtonā (Jaunzēlande)\, tām sekos Londona\, Parīze\, Milāna\, Sidneja\, Sanpaulu\, Ņujorka un Maskava. Kad Teds Notens būs bijis 15 pilsētās\, viņš plāno izstādīt visas oriģinālās prezentācijas vienuviet. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \n \n \nTeda Notena rotas galerijā «Putti» \n \nArterritory par izstādi “Zelts\, sviedri un pērles” (links) \ndelfi.lv par izstādi “Zelts\, sviedri un pērles” (links) \nKlimt02 par izstādi “Zelts\, sviedri un pērles” (links) \nla.lv par izstādi “Zelts\, sviedri un pērles” (links) \nArt Jewellery Forum par izstādi “Zelts\, sviedri un pērles” (links) \n \n \n \n \nhttps://putti.lv/lv/2015/07/24/ted-noten-ubiquist/ \nIzstādes atklāšanas vakars
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/teda-notena-personalizstade-zelts-sviedri-perles/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-BILE.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20140523
DTEND;VALUE=DATE:20140727
DTSTAMP:20250806T172451
CREATED:20190610T123145Z
LAST-MODIFIED:20191218T155052Z
UID:85447-1400803200-1406419199@legacy.putti.lv
SUMMARY:DZINTARS MŪSDIENU LAIKMETĪGAJĀS MĀKSLAS ROTĀS
DESCRIPTION:No 2014. gada 23. maija līdz 26. jūlijam\,\nEiropas kultūras galvaspilsētas “Rīga 2014″ tematiskās līnijas “Dzintara ādere” ietvaros\,\nmākslas galerija PUTTI organizē \nStarptautisku rotu izstādi\nDZINTARS MŪSDIENU LAIKMETĪGAJĀS MĀKSLAS ROTĀS\nIzstādes pamatideja ir saistīta ar vēlmi parādīt dzintara pielietojuma diapazonu laikmetīgajās\, profesionālu mākslinieku darinātajās rotās. Šo interesi lielā mērā pamato dzintara īpašā materialitāte – un tā vēsturiskā nozīme. Likumsakarīga ir izstādes veidotāju atskatīšanās uz dzintara ceļu\, kas izveidojās un bija aktuāls 1. – 5. gs. pēc Kristus un iezīmēja maiņas sakaru ceļu starp Baltijas jūras piekrasti un Romas impēriju. Šis ceļš\, kas sākās Baltijas jūras Austrumu piekrastē – seno prūšu un kuršu apdzīvotajos rajonos\, turpinājās lejup pa Vislu līdz Karnuntas pilsētai tagadējās Ungārijas teritorijā un tālāk veda līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai\, nodrošināja Romu ar ekskluzīvo materiālu. Kā šo notikumu liecības\, Baltijas valstu kapulaukos nereti tiek atrastas romiešu senlietas un monētas\, bet īpaši daudz senu liecību par Dzintara ceļu nozīmību atrodams Romas impērijas laika tekstos. Tāpēc 2014. gada izstādē piedalīsies netikai Latvijas un Itālijas laikmetīgo rotu mākslinieki\, bet arī sauszemes dzintara ceļa valstīs (Krievija\, Igaunija\, Lietuva\, Polija\, Austrija\, Slovēnija\, Ungārija) dzīvojošie autori. Šādi izstāde savienos Baltijas dzintara ceļu ne tikai ģeogrāfiski\, bet arī vēsturiski – no aizlaikiem līdz mūsdienām\, savienojot pagātni ar nākotni un demonstrējot dzintara rotu radīšanas brīnumu. \nPar izstādes scenogrāfiju atbild viens no spilgtākajiem latviešu modes dizaineru zīmoliem “MAREUNROL’S”. To veidojošie modes mākslinieki – Mārīte Mastiņa un Rolands Pēterkops savu pirmo kopīgo kolekciju radīja 2002. gadā\, vēl mācoties Rīgas Lietišķās mākslas koledžā. Kopš tā laika viņi ir piedalījušies un saņēmuši apbalvojumus dažādos starptautiskos modes un mākslas festivālos\, tai skaitā\, Starptautiskajā modes un fotogrāfijas festivālā Jērā (Francijā). (mareunrols.com un putti.lv).\nIzstādes ietvaros tiks izdots katalogs\, kura dizaina mākslinieks ir Kirils Kirasirovs\, bet tekstu autores – Una Meistere un Daiga Rudzāte. Katalogu izdod kultūras un mākslas portāls “Arterritory” (www.arterritory.com).\nKataloga izdošanu atbalsta Nodibinājums „Rīga 2014”.\nIzstādē piedalās 20 mākslinieki: Andris Lauders (Latvija)\, Claudia Steiner (Austrija)\, Eva Tesarik (Austrija)\, Eve Margus-Villems (Igaunija)\, Fanni Vékony(Ungārija)\, Gigi Mariani (Itālija)\, Guntis Lauders (Latvija)\, Heidemarie Herb(Itālija)\, Helfried Kodré (Austrija)\, Jānis Vilks (Latvija)\, Jurgita Erminaitė-Šimkuvienė (Lietuva)\, Maria Cristina Bellucci (Itālija)\, Māris Auniņš (Latvija)\, Māris Šustiņš (Latvija)\, Nataša Grandovec (Slovēnija)\, Nikolai Balabin(Krievija)\, Pawel Kaczynski (Polija)\, Sara Gackowska (Polija)\, Valdis Brože (Latvija) un Viktoria Münzker (Austrija). \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \n\n \n \n \n \n \n \n Putti dzintars video \n \n \n\n \nAndris Lauders (Latvija) \nAndra Laudera darbi\, kas radīti izstādei “Dzintars laikmetīgajās rotās”\, ir konceptuāli daudzslāņains stāsts. Tā simbiozi veido mūsdienīga forma un sižetiskais pavediens\, kura atskaites punkts ir dzintara izcelsme. Mākslinieks saka: “Domājot\, cik ilgs laiks pagājis\, līdz priedes sveķi pārtapa par dzintaru\, es sapratu\, ka mamuts ir dzintara laikabiedrs.” Neapstrādātais dzintars Laudera rotās kontrastē ar pulētu mamuta kaulu un matētu sudraba virsmu\, to forma raisa asociācijas ar zvejnieku laivām un tādējādi kļūst par atsauci uz dzintara šūpuli – jūru. Savukārt dzirnakmens tēls\, kura klātbūtne arī vērojama šai kolekcijā\, ir atgādinājums par laiku\, kam ritot sveķi pārtop dzintarā. \nClaudia Steiner (Austrija) \nKlaudijas Šteineres filozofijas būtību lielā mērā izsaka viņas apgalvojums\, ka juvelierizstrādājumi ir kā miniatūras skulptūras\, ar kuru palīdzību publiskajā telpā iespējams iegūt liecību par to valkātājiem. Viņas iedvesmas avots ekspozīcijas “Dzintars laikmetīgajās rotās” kolekcijai ir vēsturiskais Dzintara ceļš\, kas sākas Igaunijā\, šķērso Latviju\, Lietuvu\, Krieviju\, Poliju\, Čehiju\, Ungāriju\, Slovēniju\, Austriju un noslēdzas Itālijā. \nEva Tesarik (Austrija) \nEva Tesarika atzīst\, ka viņas daiļrades iedvesmas avots ir dārgumu pārpildītais renesanses laikā tik populārais brīnumu kabinets. Bagāti cilvēki tos iekārtoja paši savam priekam un ar lepnumu vienkopus eksponēja savus retumus\, nešķirojot tos pēc piederības mākslas\, zinātnes vai kādai citai no jomām. Tesarikas kolekcija The Gold of the North ir vienmēr līdzi paņemamais (valkājamais) brīnumu kabinets\, kur ar dzintaru sadzīvo visdažādākie materiāli. \nEve Margus – Villems (Igaunija) \nEves Margusas-Villemsas Citrinitas Borealis ir savveida parafrāze par Ziemeļu fenomenu – ziemeļblāzmu\, kuras krāsu spektru ietekmē nepārtraukta\, lai arī nemanāma\, mēness klātbūtne. Tikpat mainīgs kā Ziemeļu gaisma ir šis darbs\, kura koncepta būtiska raksturiezīme ir transformācija. Gaisma spēj dzintaru pārvērst par jebko – par ogu\, par jebkuru objektu\, tā spēj pat piešķirt tam cilvēka apveidu. \nFanni Vékony (Ungārija) \n\nFanni Vēkoni atzīst\, ka viņa respektē tradicionālās amatniecības prasmes un viņai prieku sagādā vienkārši instrumenti un handmade tehnikas lēnīgums. Vienlaikus viņu aizrauj arī jaunie materiāli un metodes: “Mani saviļņo iespēja vienā veselumā sublimēt pagātni un nākotni.” \nGigi Mariani (Itālija) \nDžidži Mariani rotas ir miniatūri skulpturāli objekti\, kas vienlīdz pašpietiekami “sēž” uz valkātājas rokas un eksponējas kā mākslas objekts interjerā. Pats mākslinieks uzsver\, ka\, radot savus darbus\, viņš vairāk tiecas nodibināt attiecības ar tēlniecību\, attālinoties no ikdienišķiem juvelierizstrādājumiem. Fascinējoša ir to virsma un faktūra. Oksidēšanās procesā metāla virsmai piešķirtais ogles melnais\, raupjais virsslānis atgādina čuguna ietvaru\, kam cauri izlauzies zelts un sudrabs. Mariani saka\, ka gleznotājam audekls ir virsma\, kur sublimēt savu emocionālo pasauli\, savukārt viņam tās ir rotaslietas\, kur spontāni transformētas ikdienas sajūtas. \nGuntis Lauders (Latvija) \nGuntis Lauders vienmēr uzsvēris\, ka iedvesmu meklējot dabā\, noraugoties\, kā saviļņojas dīķis\, vai pamanot zaru gaismēnu spēles. Arī šai izstādei inspirāciju radis apkārtējā pasaulē\, kur laikā\, kad Lauders radīja savas dzintara rotas – 2013. gadā –\, notika Dziesmu un deju svētki. Latviskuma pārsātinātais gaiss neizbēgami esot radījis asociācijas ar\, autora vārdiem runājot\, “citām priecīgām latviskām lietām – dziedāšanu\, dancošanu\, apdziedāšanos\, rotāšanos\, Baltijas vienīgo dārgakmeni dzintaru. \nHeidemarie Herb (Itālija) \nHeidemarijai Herbai īpaši nozīmīga ir kustības\, formas un krāsas harmonija – parādību kopums\, ko viņa tiecas iemiesot ikvienā no saviem objektiem. Viņu inspirējot cilvēka un pasaules savstarpējo attiecību izpēte\, kuras rezultāts ir it kā vispārzināmas\, bet vienlaikus mūžīgas parādības un procesi. Cilvēka mūžs no piedzimšanas līdz nāvei\, dabas noslēpumi un mistērijas\, krāsas klātesamība sajūtu un domu dzimšanā… Viņai patīkot atmodināt maņas un prātu\, izraisīt emocijas\, sagraut virspusību un egocentrismu\, kas ir tik neatņemamas mūsdienu dzīves sastāvdaļas. \nHelfried Kodre (Austrija) \nHelfrīda Kodres rotu mākslas valodas atpazīstamības elements ir tās ģeometriskā artikulācija. Viņam tīk spēle ar apjomiem un to savstarpējo mijiedarbību. “Kubs un kvadrāts kopš neatminamiem laikiem bijuši ideālo proporciju simboli\, kas sublimē sevī kosmosu\, mūžību un perfekciju\, dievišķo un ikdienišķo. (..) Filozofijas vēsturē ģeometriskās pamatformas reprezentē matērijas un gara ideālo saplūšanu\, laika un telpas mijiedarbību\, kas bija Kanta filozofijas pamats. \nJānis Vilks (Latvija) \nJāņa Vilka rotām raksturīgs formas lakonisms\, monumentalitāte un vēlme atklāt materiāla savdabību – kopums\, ko spilgti atklāj arī viņa dzintara rotu kolekcija. Tā veidota\, saudzējot no sveķiem dzimušā dārgakmens dabisko formu un faktūru. Mākslinieks iejaucies vien tik\, lai pielāgotu to cilvēka anatomiskajām īpatnībām. Līdzās izmantots mamuta ilknis\, ko ar dzintaru vieno dabiska izcelsme\, pārlaicīgs mūžs un kopēja izcelsmes teritorija. \n \nJurgita Erminaite (Lietuva) \nJurgitas Erminaites-Šimkuvienes radītais darbs izstādē “Dzintars laikmetīgajās rotās” īpaši izceļas ar savu antiutilitārismu\, tādējādi spilgti atklājot konceptuālās rotas būtību. Viņas turziņa Made in China ir filozofiskas pārdomas par tēmu Fast\, Cheap\, Effective!\, kas ir viena no izteiktākajām dominantēm šodienas globālajā pasaulē\, kuru pārplūdina Ķīnā ražotas preces. Sava darba poētisko komentāru māksliniece atradusi Lietuvā tik populārā našķa “Slinkums” receptē: “2 paciņas cepumu “Mazais gailēns” (noderēs dzintars)\, 100 gramu sviesta (būs piemēroti epoksīda sveķi)\, var pievienot kondensēto pienu (smiltis)\, piecas karotes kakao (dzelzs oksīds). Jāgaida\, kamēr sacietē.” \nMaria Cristina Belluci (Itālija) \nSavās rotās Marija Kristīna Belluči izmanto un pēta ne tikai visdažādāko materiālu savstarpējo mijiedarbību. Viņu interesē katras izejvielas ķīmiskais sastāvs un atomu skaita unikalitāte\, aizrauj dzintara spēja vadīt elektrību un tādējādi saslēgt vienotā ķēdē visdažādākās substances. Paraugoties viņas darbu konceptu izklāstu pierakstos\, var apjukt\, ieraugot tur ķīmisko elementu simbolus\, kas aizpilda lapu filozofisku pārdomu vietā. \nMāris Auniņš (Latvija) \nMāris Auniņš vienmēr citu rotu mākslinieku vidū izcēlies ar īpašu pietāti pret materiālu un prasmi uzsvērt tā īpašo unikalitāti. Viņa radītais “Dzintara kvadrāts” ir divu maģisku arhetipu saplūšana vienotā veselumā. Dzintars\, viens no senākajiem ģeoloģiskajiem tīrradņiem\, un kvadrāts\, harmonijas un sakārtotības pirmtēls\, ir Auniņa radītas kolekcijas balsti. Kompozīcija sastāv no četrām dažāda izmēra taisnstūra piespraudēm\, kas jebkurā kombinācijā var izveidot kvadrātu. Māris Auniņš\, raksturojot savas radošās idejas būtību\, skaidro: “Manas ieceres pamatā ir lakonisms – tīra ģeometriska forma\, kas izceļ Baltijas dzintara unikalitāti.” \nMāris Šustiņš (Latvija) \nMāra Šustiņa rotās būtiska loma vienmēr bijusi atvēlēta ne tikai objekta kopumam\, bet arī detaļām – dažkārt teju miniatūrām. Ir sajūta\, ka mākslinieks vienmēr alkst izstāstīt stāstu. Izņēmums nav arī šī reize. Piecu gredzenu kolekcija ataino kāda zieda attīstības dažādus ciklus – no pumpura līdz auglim – un simbolizē personības veidošanos mūža garumā. Mākslinieks pats stāsta: “Zelta zieds Ķīnā\, lotoss Indijā\, roze Persijā un Eiropā. Es par savu ziedu šoreiz izvēlējos dzelteno ūdensrozi\, kuras simbolika cieši saistīta ar to\, kas notiek cilvēkā. Šī auga saknes stiepjas dziļi zemē\, stublājs aug cauri ūdenim un zeltainais zieds atveras gaisā\, saules staros. \nNatasa Grandovec (Slovēnija) \nNataša Grandoveca ar savu dzintara rotu kolekciju mēģina iznīcināt pati savus stereotipus. “Man šķita\, ka tikai mana vecmāmiņa un viņas laikabiedri valkā dzintara brošas un krelles.” Viņa apzināti devusies nenopietnības virzienā\, vēloties atbrīvot sevi un dzintaru no asociācijām\, kas viņu vajājušas kopš bērnības un kurās tam (dzintaram) ierādīta briedumu un mūža nogali papildinoša aksesuāra loma. Viņas radītajiem priekšmetiem raksturīgs tas dzīvesprieka pārpilnais vieglums\, kas mīt\, piemēram\, bērnu rotaļlietās. \nNikolai Balabin (Krievija) \nNikolajs Balabins saka\, ka dzintars\, viņaprāt\, ir viens no iedvesmojošākajiem materiāliem juveliermākslā. Tas līdzinoties logam uz pagātni. “Kad es atrodu dzintaru\, kas mani iedvesmo\, tad lieku to kabatā un nēsāju līdzi. Es varu to izņemt jebkurā mirklī un uz to paskatīties. Beigu beigās tā mistiskā iekšējā gaisma atmodina manu iztēli un es sadzirdu stāstus. Un tad es sāku tos materializēt\, vienlaikus cenšoties saglabāt akmens dabisko formu un struktūru.” Dzintara unikalitāti viņš uzsver\, fonā izmantojot patinētu sudrabu\, kas izceļ akmens saulaino mirdzumu. Paņemot rokā šos miniatūros reālistiskos objektus\, var sajust dzintara siltumu\, ieraudzīt tā maģisko gaismu un\, iespējams\, kā apgalvo autors\, dažkārt pat to sadzirdēt. \nPawel Kaczynski (Polija) \nPavela Kačinska radošajai darbībai raksturīgs multidisciplinārisms\, taču viņa domas visspēcīgākais izteicējs ir tieši juveliermāksla. Viņa rokraksts izceļas ar pārsteidzošām materiālu kombinācijām\, un dzintars ir viena no viņa atpazīstamības zīmēm ne tikai lokālajā Polijas kontekstā\, bet visā pasaulē. Kačinskis ir unikāls ar spēju transformēt sudrabu\, tēraudu un alumīniju tā\, ka vizuāli tie vairāk raisa asociācijas ar tekstilmākslu nekā metālmākslu. \nSara Gackowska (Polija) \nAkmeņi un juveliermāksla ir tās teritorijas\, kuru iespēju robežas cenšas noteikt Sāra Gackovska\, mēģinot izzināt formas un satura laikmetīgos izteiksmes veidus. Viņa saka: “Materiāls kļūst par manu domu un pieredzes vizuālā tēla spoguli.” Īpašās attiecības ar materiālu\, spēja sajust tā kvalitātes un ieklausīties tajā\, vienlaikus paturot prātā\, cik nozīmīgs ir konteksts\, – šis kopums ir Gackovskas instrumenti. Ar to palīdzību tiek radīti objekti\, kas runā paši savā valodā. \nValdis Brože (Latvija) \nValdim Brožem šķiet\, ka dzintarus veido stāsti. “Izceļojušies cauri laikiem un telpām\, tie uzsūkuši bijušo un sacietējuši kā vēsturisks fakts.” Viņaprāt\, dzintars sevī sublimē pabeigtību\, nevēloties stāstīt vairāk\, nekā jau redzams. Mākslinieks\, pieskaroties akmens virsmai un apstrādājot to\, cenšas atmodināt dzintaru cerībā gūt atbildes. Brože dzintariem savā kolekcijā “Atmiņu gabali” dod vārdus: “lielais\, runīgais” stāsta par jūru\, gaismu un klusumu\, “blondais\, domīgais” – par eglēm\, vēju un putnu balsīm…. Ir sajūta\, ka vēlme pietuvoties akmenim ir tik liela\, ka tas ļaujas atklāties. \nVictoria Munzker (Austrija) \nViktorijas Minckeres rotas var uzskatīt par savdabīgām liecībām viņas ceļojumiem gan fiziskajā\, gan domu telpā. Iedvesmu māksliniece gūst visdažādākajos veidos – nirstot okeānu dzelmēs\, gremdējoties dabas krāsu pasaulē vai nododoties savas zemapziņas pētniecībai. Viņa uzsver\, ka aktuāls ir jautājums nevis par iedvesmas avotu\, bet gan radošā potenciāla robežām. \n \n \nIzstādes katalogs \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \nLaikmetīgas dzintara rotas galerijā «Putti» \n \nLA.lv par izstādi “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās” (links) \nArtterritory par izstādi “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās” (links) \nLatvijas Radio 1 par izstādi “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās” (links) \nRiga2014 par izstādi “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās” (links) \nstudija.lv par izstādi “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās” (links) \nKlimt02 par izstādi “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās” (links) \nIzstādes atklāšanas vakars \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/dzintars-musdienu-laikmetigajas-makslas-rotas/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/dzintars_960x470_LV.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20140328
DTEND;VALUE=DATE:20140420
DTSTAMP:20250806T172452
CREATED:20190611T142336Z
LAST-MODIFIED:20200203T121244Z
UID:86317-1395964800-1397951999@legacy.putti.lv
SUMMARY:Felīke van der Lēsta. DZĪVE IR ZOO
DESCRIPTION:No 2014. gada 28. marta līdz 19. aprīlim\nMākslas galerijā PUTTI \nNorvēģu laikmetīgo rotu mākslinieces Felīkes van der Lēstas\npersonālizstāde \nDZĪVE IR ZOO\nLaikmetīgo rotu māksliniece Felīke van der Lēsta (Felieke van der Leest) strādā ar tādām autortehnikām kā adīšana\, tamborēšana\, pērļošana\, izmantojot speciālu\, ļoti smalku dziju un īpaši pielāgotas adatas un āķus. Savienojot dārgmetālus ar tekstilu un rotaļu dzīvniekiem\, māksliniece rada asprātīgas\, atraktīvas un krāsainas rotaslietas\, kas izraisa smaidu un neatstāj vienaldzīgu nevienu skatītāju.\n„Kad es strādāju ar krāsām\, es jūtos kā gleznotāja\, kad es strādāju ar metālu\, es jūtos kā konstruktore\, un\, kad strādāju ar rotaļlietām\, es jūtos kā bērns\,” tā par savu radošo procesu stāsta māksliniece.\nPlastmasas zivis\, roņi\, lāči\, žirafes\, ziloņi\, gorillas\, suņi\, putni un citi zvēri dzīvo autores mākslas darbos. Rotaļlietas tiek pārģērbtas un ieģērbtas\, izgrieztas un sašūtas\, rotātas un izgreznotas. Transformējot gan vizuāli\, gan konceptuāli\, māksliniecei izdodas tās iesaistīt savā sirreālajā pasaulē\, atklājot tiem jaunu dzīvi.\n„Manuprāt\, mani darbi drīzāk ir saucami par valkājamām skulptūrām\, nevis rotaslietām\,” domā māksliniece.\nNeskatoties uz asprātīgo pieeju rotaslietu tapšanā\, Felīke ar saviem darbiem skar arī tādus nopietnus\, sociālus jautājumus kā dzīvnieku tiesības un dabas aizsardzība. \n\n \n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest\n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest\n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest\n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest\n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest\n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest\n \n \n\n„Bieži manu rotu nēsātāji pastāsta par to\, ko es pati nebūtu varējusi iedomāties par savām rotaslietām un to radītajām asociācijām\,” skaidro Felīke.\nFelīke van der Lēsta ir dzimusi un uzaugusi Nīderlandē\, bet kopš 2008. gada dzīvo Norvēģijas rietumos. Māksliniece rotkaļa diplomu ieguva 1996. gadā\, absolvējot juvelierizstrādājumu nodaļu\, Gerrit Rietveld akadēmijā Amsterdamā. Jau vairākus gadus starptautiskajā profesionālajā laikmetīgo un konceptuālo rotu mākslinieku sabiedrībā Felīkes van der Līstes darbi ir ļoti augstu novertēti\, tie ir atrodami gan muzejos\, gan privātās kolekcijās visā pasaulē.\nFelīkes van der Lēstas izstādes scenogrāfijas autore ir audio-vizuālo mediju māksliniece Sintija Jēkabsone. \n \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nFelīkes van der Lestas lekcijas Latvijas Mākslas akadēmijā materiāli \ndiena.lv par izstādi “Dzīve ir Zoo” (links) \nArterritory par izstādi “Dzīve ir Zoo” (links) \nPutti Blogs par Felieke van der Leest \n \nIzstādes atklāšanas vakars
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/felikes-van-der-lestas-personalizstade-dzive-ir-zoo/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde-LV-1.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20140120
DTEND;VALUE=DATE:20140323
DTSTAMP:20250806T172452
CREATED:20190611T135603Z
LAST-MODIFIED:20200203T121959Z
UID:86252-1390176000-1395532799@legacy.putti.lv
SUMMARY:SAPNIS KĀ RĪTS
DESCRIPTION:No 2014. gada 20. janvāra līdz 22. martam\nMākslas galerijā PUTTI \nStarptautiska laikmetīgo rotu izstāde\nSAPNIS KĀ RĪTS\nBalta migla\nSilti noglāsta\nSapnis kā rīts \n(J. Anmanis) \nPiedalās rotu mākslinieki: Andris Lauders (Latvija)\, Catalina Brenes (Kostarika)\, Flora Vagi (Ungārija)\, Gigi Mariani (Itālija)\, Guntis Lauders (Latvija)\, Jānis Vilks ( Latvija)\, Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\, Liisa Hashimoto ( Japāna)\, Māris Auniņš (Latvija)\, Māris Šustiņš (Latvija)\, Reka Lorincz (Ungārija)\, Valdis Brože (Latvija)\, Valentina Caprini (Itālija). \n\n \n \n \n \n \n \n Rings: Valdis Brože\, Stils: Iveta Vecmane\, Photo: Artūrs Konrāds\n \n \n \n \n \n Rings: Valdis Brože\, Stils: Iveta Vecmane\, Photo: Artūrs Konrāds\n \n \n \n \n \n Rings: Valdis Brože\, Stils: Iveta Vecmane\, Photo: Artūrs Konrāds\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\n \n \n \n \n \n Andris Lauders ( Latvija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Liisa Hashimoto ( Japāna)\n \n \n \n \n \n Gigi Mariani (Itālija)\n \n \n \n \n \n Flora Vagi (Ungārija)\n \n \n \n \n \n Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Māris Auniņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Gigi Mariani (Itālija)\n \n \n \n \n \n Catalina Brenes (Kostarika)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Reka Lorincz (Ungārija)\n \n \n \n \n \n Jānis Vilks (Latvija)\n \n \n \n \n \n Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\n \n \n \n \n \n Valentina Caprini (Itālija)\n \n \n \n \n \n Catalina Brenes (Kostarika)
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/ziemas-izstade-sapnis-ka-rits/
ATTACH;FMTTYPE=image/png:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/Sapnis_webam_LV.png
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20131219
DTEND;VALUE=DATE:20140112
DTSTAMP:20250806T172452
CREATED:20190627T115446Z
LAST-MODIFIED:20200203T124236Z
UID:89559-1387411200-1389484799@legacy.putti.lv
SUMMARY:MAZLIET SNIEG
DESCRIPTION:No 2013. gada 19. decembra līdz 2014. gada 11. janvārim\nMākslas galerijā PUTTI \nStarptautiska laikmetīgo rotu izstāde\nMAZLIET SNIEG\nAtnāc\nAiz loga\nMazliet snieg \nIzstādē piedalās rotu mākslinieki: Andris Lauders (Latvija)\, Catalina Brenes (Kostarika)\, Catalina Gibert (Spānija)\, Flora Vagi (Ungārija)\, Gigi Mariani (Itālija)\, Guntis Lauders (Latvija)\, Jānis Vilks ( Latvija)\, Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\, Liisa Hashimoto ( Japāna)\, Māris Auniņš (Latvija)\, Māris Šustiņš (Latvija)\, Reka Lorincz (Ungārija)\, Valdis Brože (Latvija)\, Valentina Caprini (Itālija). \nKā smaržo ZIEMA – piparkūka\, kāposti\, āboli\, skujas…\nLaura Cadelo Bertrand – kastanis\, polenta\, ledus\, kamins\, sīpolu zupa\, šalle…. \nKā skan ZIEMA – malkas sprakstoņa krāsnī\, karnevālu smiekli\, glāžu simfonija\, sniega gurkstoņa…\nCatalina Gibert – viļņu šalkas\, strazdu baru spārnu švīkstoņa\, kaiju kliedzieni jūras vētras laikā\, lietus lāšu pilesana pēr dakstiņiem\, malkas sprēgāšana kaminā \nKādā krāsā ir ZIEMA – sarkanas un baltas sveces\, zvaigžņotā debess\, zaļa egle\, brūni pīrāgi\, sniega sudrabainais mirdzums…\nValentina Caprini – pamatā balta\, krāsainas Ziemassvētku eglītes gaismiņas\, spilgts pilsētas apgaismojums… \nKo mīl ZIEMA – dot piedošanu\, prieku\, sapratni\, dziesmas\, mīļus vārdus\, glāstus\, DĀVANAS…\nCatalina Brenes – mēteli\, cimdus šalli…\nGigi Mariani – siltumu\, klusumu\, bērnu smieklus\, cerības\, gaidas… \n\n \n \n \n \n \n \n Rota: Liisa Hashimoto\, Stils: Iveta Vecmane\, Foto: Artūrs Kondrāts\n \n \n \n \n \n Rota: Liisa Hashimoto\, Stils: Iveta Vecmane\, Foto: Artūrs Kondrāts\n \n \n \n \n \n Rota: Liisa Hashimoto\, Stils: Iveta Vecmane\, Foto: Artūrs Kondrāts\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n Catalina Brenes (Kostarika)\n \n \n \n \n \n Valentina Caprini (Itālija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Flora Vagi (Ungārija)\n \n \n \n \n \n Gigi Mariani (Itālija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Liisa Hashimoto ( Japāna)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Andris Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\n \n \n \n \n \n Māris Auniņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\n \n \n \n \n \n Jānis Vilks (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n Catalina Brenes (Kostarika)
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/ziemas-izstade-mazliet-snieg/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde1.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20131206
DTEND;VALUE=DATE:20140222
DTSTAMP:20250806T172452
CREATED:20190627T125525Z
LAST-MODIFIED:20191218T155819Z
UID:89611-1386288000-1393027199@legacy.putti.lv
SUMMARY:Andris Lauders. ŠAHS BRILJANTU KARALIENEI
DESCRIPTION:No 2013. gada 6. līdz 21. decembrim\nMākslas galerijā PUTTI \nLatvijas rotu mākslinieka Andra Laudera\npersonālizstāde\nŠAHS BRILJANTU KARALIENEI\nIzstādē tiek eksponētas 64 rotas – tieši tik\, cik lauciņu ir uz šaha dēļa. Ievērota ir arī šaha ierobežojošā melnbaltā krāsu gamma\, kur tikai retumis ieskanas nelieli krāsu akcenti. Skaidrojot izstādes dramaturģiju\, Andris Lauders uzsver\, ka viņš savās rotu kolekcijās briljantus gandrīz neizmanto\, tam pretī liekot rotu dizainu. Taču nepieciešamības gadījumā to var papildināt arī kāds efekta panākšanai nepieciešams akcents\, cita materiāla iestarpinājums. Viņa formula ir ar rotu izcelt briljantu\, nevis ar briljantu – rotas lietu. Bet “šaha” piesaukšana izstādes nosaukumā liecina arī par Andra Laudera personisko izaicinājumu iepriekš izvirzīto noteikumu un kritēriju ievērošanā.\nIzstādes darbi – funkcionālās rotas lietas ir darinātas no sudraba\, izmantojot zelta papildinājumus. Šo darbu autortehnika paredz vispirms no zelta un sudraba plāksnēm izlikt ornamentu un tad no apakšas ar liesmu to karsēt. Tā kā zeltam ir augstāka kušanas temperatūra par sudrabu\, tad\, sudraba virsmai kļūstot mīkstai\, zelta plāksnes tajā iesēžas un šādi ornaments tiek fiksēts. Andra Laudera izstādē skatītāji var sastapties ar atsaucēm uz kultūras vēsturi. Piemēram\, eksponēto darbu vidū ir gredzens ar Romas Kolizeja miniatūru atveidu sānskatā un zelta plāksnes veidotu saules ieloku pretskatā\, amfiteātra vietā. Mazākās rotas sākumā tiek veidotas vaskā un tad atlietas. Lielākās – darinātas no detaļām un salodētas kopā\, atstājot tukšu vidu. Šādi tiek samazināts rotu smagums un tās kļūst lietojamas ikdienā. Mamuta kauls tiek slīpēts\, izgrebts un iesēdināts rotaslietā\, bet ar sudraba drāšu palīdzību tiek veidots papildus punktojums vai cits ornaments.\nAndris Lauders (1961) ir viens no atpazīstamākajiem Latvijas rotu māksliniekiem. Viņš ir beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metālapstrādes nodaļu (1980) un Igaunijas Mākslas institūta Metālapstrādes nodaļu (1985). Daiļradi sācis ar pieņemto normu pārkāpšanu. Proti\, padomju periodā metālmāksliniekiem tika mācīts izvairīties no pamatmateriālu jaukšanas vienā darbā. Taču tieši sudraba un zelta kombinējums ir kļuvis par Andra Laudera rotu atpazīstamību. Rotu akcentiem viņš izmanto ne tikai dārgakmeņus un pērles\, bet arī neparastākus materiālus – mamuta kaulu\, seno laiku monētas\, lavu u.c. Viņa rotās ir izteikta historisma klātbūtne. Taču no visām kultūrām\, tieši Senās Ēgiptes rotu iespaids šeit ir dominējošs. Viņa rotas tradicionāli ir stāstošas\, bet rokraksts attīstās virzienā uz vienkāršību. Rotām pamatā tiek izmantotas vienkāršas ģeometriskas formas. \n \n\n \n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n\n \nIzstādes atklāšana:
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/andra-laudera-personalizstade-sahs-briljantu-karalienei/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde-1.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20131115
DTEND;VALUE=DATE:20131129
DTSTAMP:20250806T172453
CREATED:20190606T085430Z
LAST-MODIFIED:20200203T122811Z
UID:84446-1384473600-1385683199@legacy.putti.lv
SUMMARY:Märta Mattsson. VIENOTI NĀVĒ
DESCRIPTION:2013. gada no 15. līdz 28. novembrim\nMākslas galerijā PUTTI \nZviedru mākslinieces Martas Matsones personālizstāde\nVIENOTI NĀVĒ\nGalerija skatītājiem piedāvā neparastu ekspress izstādi. Rīdzinieki un Rīgas viesi tiek aicināti aplūkot zviedru mākslinieces Martas Matsones (Marta Mattsson) rotu izstādi VIENOTI NĀVĒ.\nMāksliniece savus darbus raksturo ar spriedzi\, ko rada vienlaicīga pievilkšanās un atgrūšanās\, kad nevēlies skatīties\, bet tomēr skaties\, nevēlies redzēt\, bet tomēr redzi. “Es ņemu šķietami nepiemērotu materiālu\, liekot parastām un pazīstamām lietām\, šķist neparastām un svešām\,” – māksliniece skaidro savas neparastās rotas. Viņa izvēlas strādāt ar insektiem\, dzīvnieku atliekām un citām biovielām\, pārstrādājot tās neticami poētiskās un estētiskās rotās. Viņas māksla atsauc atmiņā gan Senās Ēģiptes aizraušanos ar saules un atdzimšanas simbolu skarabeju\, gan Viktorijas laikmeta rotu tradīcijas\, kur tauriņi simbolizēja dzīves un skaistuma īslaicību.\n„Es mēdzu saskatīt skaisto lietās\, ko citi cilvēki uzskata par savādām un dīvainām. Mani fascinē sajūta\, kas rodas tad\, kad es skatos uz to\, kas man nepatīk\, bet es vēl aizvien turpinu skatīties… Savos darbos es spēlējos ar pievilkšanās un atgrūšanās spēka radīto spriedzi. Strādājot ar šķietami nesaderīgiem un nepiemērotiem materiāliem\, man ir interesanti ikdienišķus un parastus objektus atklāt jaunā\, neierastā veidā.\n18. gadsimtā tika atklātas daudzas jaunas dzīvnieku un augu sugas\, un tas bija kunstkameru laikmets. Ļaudis kolekcionēja retumus\, jo tas deva klātbūtnes sajūtu kaut kam īpašam un brīnišķīgam. Kuntskameras nebija paredzētas\, lai justu līdzi mirušajām radībām\, bet gan\, lai dotu iespēju brīnīties un priecāties par to vienreizīgumu un neparastumu. Mūsdienu pasaulē\, kurā jaunas un eksotiskas sugas bieži netiek atklātas\, es izmantoju nedzīvas radības savos darbos\, lai radītu izbrīnu un ļauju šīm radībām pārdzimt jaunos objektos – rotās”.\nAudio-vizuālo mediju mākslinieces Sintijas Jēkabsones scenogrāfija kā smalks pavediens atklās Martas rotu trauslo dabu\, piešķirot tām jaunu eksistenci un elpu\, ļaujot tām atdzīvoties to dabīgajā vidē\, spēlējoties ar tumsu un gaismu\, dzīvo un nedzīvo\, skatītājam paverot aizmirstu kolekcionāra kabinetu. \nIntervija ar Martu\, kas publicēta 21. novembra (2013) Kultūras dienā. \nIntervija ar Martu\, kas publicēta arterritory.com \n\n \n \n \n \n \n \n Märta Mattsson\n \n \n \n \n \n Märta Mattsson\n \n \n \n \n \n Märta Mattsson\n \n \n \n \n \n Märta Mattsson\n \n \n \n \n \n Märta Mattsson\n \n \n \n \n \n Märta Mattsson\n \n \n\n \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nArterritory par izstādi “Vienoti nāvē” (links) \ndiena.lv par izstādi “Vienoti nāvē” (links) \nstudija.lv par izstādi “Vienoti nāvē” (links) \ndelfi.lv par izstādi “Vienoti nāvē” (links) \nPutti Blogs – intervija ar Martu Matsoni (links) \n \n \nIzstādes atklāšana:
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/marta-mattsson-izstade-vienoti-nave/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/png:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/Matson_webam_LV.png
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20130926
DTEND;VALUE=DATE:20131014
DTSTAMP:20250806T172453
CREATED:20190604T094648Z
LAST-MODIFIED:20191218T132841Z
UID:83480-1380153600-1381708799@legacy.putti.lv
SUMMARY:FANTASTICI! Laikmetīgās itāļu rotas
DESCRIPTION:No 2013. gada 26. septembra līdz 13. oktobrim\nMākslas galerijā PUTTI \nItāļu laikmetīgo rotu izstāde\nFANTASTICI! Laikmetīgās itāļu rotas\nRudenī galerijā skatāma apjomīga itāļu laikmetīgo rotu izstāde “FANTASTICI! Laikmetīgās itāļu rotas” (FANTASTICI! Contemporary Italian Jewellery). Šī izstāde tiek organizēta galerijai PUTTI sadarbojoties ar Itālijas Laikmetīgo rotu asociāciju AGC (Associazione Gioiello Contemporaneo).\nStarptautiska grupas izstāde “Konceptuālā rota” 2011. gadā ar itāļu mākslinieku piedalīšanos galerijā PUTTI ir aizsākums draudzīgām attiecībām ar asociācijas AGC pārstāvjiem Itālijā.\nItāļu Laikmetīgo rotu asociācija AGC ir vērā ņemama platforma gan topošiem\, gan sevi jau apliecinājušiem itāļu rotu māksliniekiem. Tā ir bezpeļņas organizācija\, kas ir izveidota Triestē 2004. gadā\, lai attīstītu un veicinātu laikmetīgo rotu mākslu\, ar to saprotot: māksliniecisko izpēti\, ornamentu idejas atjaunošanu\, eksperimentēšanu ar jauniem materiāliem un tehnoloģijām\, kā arī vēsturisko tradīciju – prasmju un spēju saglabāšanu. Izstāde “FANTASTICI! Laikmetīgās itāļu rotas” Latvijas kultūras telpā pamatoti sagaidāma kā unikāls notikums.\nIzstādes scenogrāfijas idejas un tās realizācijas autori – starptautiski atzīts modes dizaineru tandēms MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa un Rolands Pēterkops).www.mareunrols.com\nIzstādē piedalīsies 22 rotu mākslinieki no Itālijas: Catalina Brenes\, Luisa Bruni\, Maria Cristina Bellucci\, Elisabetta Dupre\, Anna Fornari\, Emma Francesconi\, Maria Rosa Franzin\, Manuela Gandini\, Heidemarie Herb\, Giancarlo Montebello\, Gigi Mariani\, Paola Mirai\, Rita Marcangelo\, Margherita de Martino Norante\, Alessandro Petrolati\, Kellie Riggs\, Barbara Uderzo\, Ute Kolar\, Eugenia Ingegno\, Patrizia Bonati\, Maura Biamonti\, Adrean Bloomard. \n(https://www.agc-it.org) \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \nArterritory intervija ar Gigi Mariani\n \nArt Jewelry Forum intervija ar Agitu Putāni \nAlessandro Petrolati\nAlessandro Petrolati rotaslietu pasauli ir atklājis Itālijas Zeltkaļu skolā\, apgūstot tradicionālo tehniku. Mākslinieka rotaslietas ir roku darbs\, katrs smalkākais komponents ir darināts ar rokām. Ekspermentējot ar materiālu un tradicionālām zināšanām\, mākslinieks uzsver\, ka ik viena rota var kļūt par māksliniecisku izpausmi\, kamēr tās pamatfunkcija vienmēr būs ķermeņa dekorācija. Māksliniekam rotaslietu izgatavošana nozīmē estētisku risinajumu meklējumus. \nAdrean Bloomard\n \nAdrean Bloomard darbu mērķis ir restaurēt tūkstošiem gadu senu objektu auru. Studējot un pētot vēsturiskus elementus\, viņš noskaidrojis\, ka materiāli no pagātnes saglabā atmiņas un dažādas sajūtas – “vēsturei piederošie” objekti ir daļa no mūsu kultūras DNS. Mākslinieks par saviem darbiem: „Es dzīvoju un strādāju Romā. Iedvesmojos no Romas arhitektūras\, seniem veidojumiem un drupām. Esmu “elpojis” šo atmosfēru kopš dzimšanas brīža\, tāpēc tā ir ietekmējusi manu mākslu. Radot rotaslietas\, man patīk tās “pakļaut draudiem”\, kā rezultātā metāla virsma bieži vien rada robainu\, ielauztu\, korozijai pakļautu efektu.” \nAnna Fornari\nMāksliniece Anna Fornari iedvesmu meklē un atrod pilsētvidē – Romā\, Florencē vai Peruzā. “Esmu atklājusi dažādas idejas\, kas ir paslēpušās vecās ielās\, pievēršot uzmanību pilsētu režģiem\, ūdens notekām un to fascinējošajām\, vilinošajām un vienlaicīgi biedējošajām formām”\, stāsta maksliniece. Savos darbos Anna Fornari izmanto tradicionālās rotkaļa metodes. Annas Fornari rotaslietu formas un idejas atgādina aprūsējušus režģus vai krāsainus šūnakmeņus. Māksliniece uzksata\, ka viņas darbiem piemīt vēsturiska aura\, tie slēpj senus notikumus\, un ir kā saikne starp pagātni un tagadni. \nBarbara Uderzo\n \nRotaslietu radīšanai Barbara izmanto dārgmetālus un krāsainu plastmasu\, kombinējot tos ar netradicionāliem materiāliem: papīru\, cukuru un koku. Vēlme eksperimentēt ar dažādajiem materiāliem un tehnoloģijām māklslinieces darbus padara neordinārus. Rotaslietām raksturīgas kontrastainu elementu kombinācijas\, kas variē no agresijas un šaušalām līdz romantikai vai komiskumam. Interesantas ir neierastās formas\, kurās iekodēts process – piemēram\, rotas\, kas izskatās kā uz ādas kūstoša šokolāde\, vai rotas kā sniegs\, kas pārtop ūdenī… Neskatoties uz vēlmi eksperimentēt\, mākslinieces mērķis ir radīt funkcionālas rotaslietas. \nCatalina Brenes\n \nEsmu uzaugusi lielā ģimenē\, tāpēc manā mākslā vērojama degsme pēc brālības un kompānijas. Es neveidoju atsevišķu mākslas priekšmetu\, jo man svarīgs ir elementu kopums un to saderība\, tāpēc sērijdarbi ir mana talanta izpausme. Man vienmēr paticis strādat ar fleksibliem un kārtainiem materiāliem. Māksla mani aizved savā pasaulē\, kur mani meklējumi pēc līdzsvara un miera ir svarīgi konkretā mākslas darba tēmai. Apkārtējā vide ietekmē mani\, pazūdot mākslas pasaulē\, tadēļ\, es cenšos laikam nepiešķirt robežas. \n \nElisabetta Duprè\n \nElisabetta Duprè darbiem raksturīga smalku detaļu atkārtota kompozīcija. Ģeometriskas\, maigas un brīvas\, dažkārt pat rupjas – tādas ir rotaslietu formas\, ko māksliniece ir izvēlējusies ar nolūku simbolizēt cilvēcisko nepilnību. Viņa galvenokārt strādā ar krāsu kontrastiem\, kas iegūti no zelta savienojumā ar sudrabu (gan baltu\, gan oksidētu). Autores darbi ir radīti ciešā kontekstā ar telpu\, kas ir kā daļa no mākslas darba. Rotaslietas\, kas ir kā brīva konstrukcija un mijiedarbojas ar apkārtējo vidi\, ne vien ietekmē rotas lietu veidolu\, bet arī darbojas kā struktūrelements. Rotaslietu formu\, ritmu un telpiskumu mākslinieces darbos ir ietekmējušas mūsdienu mūzikas un dejas studijas. \nEmma Francesconi\n \nSkrūves un uzgriežņi pārtop par dizaina elementiem Emmas rotaslietās\, tie vairs nav tikai dzelzs izstrādājumi\, ko ikdienā izmantojam saimnieciskos nolūkos. Tehniskie mehānismi pārsteidzošā veidā attaino patiesi sievišķīgo spēku\, maigumu un vieglumu. Rotu tapšanā māksliniece izmanto tikai viena veida materiālu\, jo viņai ir būtiski izprast tā īsteno būtību. Rotaslietu darināšana ir kā pētījums par elementu sasaistīšanas iespējām\, iztēles arhitektūras ceļš\, kas nepieļauj dekorāciju un vizuļu iespēju. \n \nEugenia Ingegno\n \nEs meklēju reālus vai nereālus objektus. Kad esmu tos atradusi\, izvēlos konkrētu fragmentu\, kas mani uzrunā\, un ar to ir pietiekami\, lai raisītu atmiņas. Savu darbu formas es iegūstu\, piepildot formu ar kūstošu materiālu\, piemēram\, metālu\, sveķiem un silikonu\, tādējādi iegūstot pārsteidzošu\, neiedomājamu rezultātu. Es „noķeru” formu veidnē\, līdzīgi kā fotogrāfs „noķer” gaismas kadru uz fotofilmiņas. Šo tehniku es izmantoju\, lai atklātu iluzoro realitātes efektu. Manas rotas atklāj iespējamo dzīvi\, atmiņas vai notikumus kuri nav notikuši\, bet būtu varējuši notikt. \nGianCarlo Montebello\n \nRotaslietu dizaineris Giancarlo Montebello pazīstams kā juteklisku un pavedinošu rotu māksinieks. Montebello rotaslietu koncepcija lauž tradicionālos estētikas kanonus\, ironizē un pēta visdažādākos materiālus – gan tradicionālus un industriālus\, gan dārgus un vienkāršus. Mākslinieka darbi atklāj Rietumu un Austrumu tradīcijas tālā un nesenā pagātnē. \n \n \nGigi Mariani\n \nGigi Mariani dīvo Modenā\, Itālijā un par zeltkali strādā vairāk nekā divdesmit piecus gadus. Metāls un tā nebeidzamās apstrādes iespējas mākslinieku iedvesmojušas jau agrā jaunībā. “Izmantojot antīkus un unikālus zeltkaļa tehnikas paņēmienus\, es strādāju ar dārgmetālu\, kombinējot to ar citiem metāliem. Manas rotaslietas parasti tiek darinātas ar faktūru\, kas paslēpj dārgmetālu un ko ar neapbruņotu aci nevar atklāt. Savas ikdienas emocijas es cenšos izdzīvot savos darbos.” \nHeidemarie Herb\n \nIedvesmu saviem mākslas darbiem es gūstu\, domājot par attiecībam starp cilvēku un dabu visos iespējamajos veidos. Krāsas atsauc atmiņā sajūtas\, skaņas liek aizdomāties par dzīves ciklu no dzimšanas līdz nāvei\, viss mistiskais un noslēpumainais ir atrodams dabā. Kustības\, formas\, vieglums un krāsu harmonijas ir svarīgas katrā manā mākslas darbā. Ar saviem darbiem es vēlos modināt jutekļus un prātu\, lai iznīcinātu paviršību un individuālismu\, kas dominē mūsdienu pasaulē. Mani darbi ir radīti\, lai rosinātu aizdomāties un dalīties vienam ar otru. \nKellie Riggs\n \nKellie Riggs savos darbos pēta cilvēka ķermeņa un arhitektūras simbiozi. „Mans mērķis ir radīt rotaslietas\, kas akcentē cilvēka ķermeņa skaistumu\, bet tās var būt aplūkojamas arī kā atsevišķi arhitektūras elementi\, piemēram\, kaklarotas\, kas šķiet kā ēku dekoratīvi elementi\,” skaidro rotu autore. Mākslinieces darinātās rotaslietas pasvītro cilvēka ķermeņa skaistumu un liek koncentrēties uz pašu ķermeni\, nevis rotaslietu. “Manas rotas nav dekorācijas\, bet tās ir par dekorācijām\, tās satur pagātnes informāciju un veicina interesi par mūsdienu vizuālo mākslu\,” tā savu rotu būtību skaidro māksliniece. \nLuisa Bruni\n \n“Rotaslietas man nozīmē jūtas\, un ar šo poētisko elementu ir piesātināts viss mans darbs\, es esmu ieinteresēta veicināt skatītājā emocijas\, ko jūtu\, veidojot rotaslietas. Materiāli un metodes\, ko es izmantoju\, izpilda šīs idejas funkciju. Manas rotas ir simbolisks ietvars manām sajūtām\,” stāsta novatorisko rotaslietu dizainere Luisa Bruni. Mākslinieces radītie gredzeni atgādina pagātnes laikmetu smaržas\, aizvedot to valkātājus tāltālos pasaules nostūros. \n \n \nManuela Gandini\n \nMūsdienīgs stils\, estētiski regulāra forma\, tīra materiālu saderība\, krāsa un tekstūra\, inovatīvas ražošanas tehnikas un precīzs roku darbs raksturo Manuelas Gandini rotas. Manuela Gandini strādā ar tādiem materiāliem kā alumīnijs\, tērauds\, gumija\, neilons un titāns. „Rotaslietas atpoguļo cilvēka personību\, radošumu\, humora izjūtu un attieksmi pret dzīvi. Manu darbu mērķis ir radīt mūsdienīgas rotaslietas netradicionāli domājošiem cilvēkiem\,” stāsta māksliniece. \nMargherita de Martino Norante\n \nRotaslietas ir ietekmīgs komunikacijas veids\, tās ir kā informācijas tilts starp rotaslietas nēsātāju un ārpasauli”\, uzsver māksiniece. Savos darbos māksliniece spēlējas ar kultūras ikonām un fetiša ideju\, tādējādi ironizējot par cilvēciskām vājībām. Gravējumi uz sudraba rotām ir ļoti smalks roku darbs\, jo tiek saglabāts sudraba dabiskais raksts. \n\nMaria Cristina Bellucci\n \nKostīmmākslinieces darbs teatrī Belluci iedvesmoja rotaslietu radīšanai. Par radošu izaicinājumu māksliniece uzskatīja rotaslietu darināšanu no krāsainiem zīmuļiem – griežot tos un slīpējot\, pārveidojot par dažādām ģeometriskām formām\, māksliniecei izdevās panākt dinamiskas krāsas un formas spektru. Smalkās rotkalšanas metodes veido harmoniskas intriģējošas novatoriskas kompozīcijas. “Es meklēju skaistumu it visur\, gūstu prieku ikdienas objektus pārveidojot par rotaslietām\,” stāsta Maria Christina Bellucci. \nMaria Rosa Franzin\n \nRotu dizaineres Maria Rosa Franzin darbi pauž personisku un emocionālu saikni ar mākslas pasauli\, savos darbos māksliniece iestrāda domas\, kas pārtop par zīmem un simboliem – rotaslietās. “Rotaslietas ir manu domu un sajūtu vizuālizācija”\, uzskata Maria Rosa Franzin. Viņas darbus raksturo formu vienkāršība un kompozīcijas absktraktums. Māksliniece rada kompleksas konstrukcijas\, izmantojot metālu\, sudrabu\, zeltu\, akrila krāsas\, varu\, līmes\, koksnes putekļus. \nMaura Biamonti\n \nDivdesmit gadu ilgi pētījumi un eksperimenti ar metāla tekstūru un krāsu radīja vēlmi māksliniecei Maurai Biamonti veidot lielas\, krāsainas un spilgtas rotaslietas. Profesionālās zināšanas un rotkaļa amata prasmes māksliniece apguvusi pašmācības ceļā. Maura Biamonti darina rotas no zelta\, sudraba\, dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem\, kā arī no krāsaina zelta\, alumīnija\, izkausēta stikla\, kauliem\, koka un pat sveķiem. “Lielie\, spilgtie\, krāsainie akmeņi\, kontrastējot ar metālu\, rada gan ironiskus karikatūru elementus\, gan dramatisma iespaidu\,” paskaidro māksliniece. \nPaola Mirai\n \nMitoloģija\, estētika un dizains ir tie elementi\, ko rotaslietu dizainere Paola Mirai izmanto savos darbos. Paola Mirai strādā ar tādiem materiāliem kā zelts\, dimants un nebaidās tos savienot ar lietotas datortehnikas detaļām vai nestrādājošu pulksteņu mehānismiem. Estētiskās un elegantās rotaslietas rada pilnības un harmonijas iespaidu. Māksliniece iedvesmu smēlusies no Eiersa klints Austrālijā un Atlantijas okeāna\, tāpēc viņas radītās rotaslietas atgādina dzidru ledu un mirdzošus kristālus. \nPatrizia Bonati\n \nPatrizia Bonati rotaslietas ir tipiskas Itālijai\, tās ir veidotas no zelta\, īpašiem metāla sakausējumiem un iestrādātiem baltās emaljas pārklājumiem. Īpašo metālu sakausējums nodrošina tikai Bonati rotām piemītošās krāsas. Bonati darbus visspilgtāk raksturo matēta virsma\, faktūra un krāsa\, kā arī neregulāra apļveida forma. Mākslinieces darbu koncepcija – kustība un transformācija. Kaklarota var kļūt rokassprādze\, auskars var kļūt piespraude\, gredzens var kļūt aproce. Mākslinieces rotaslietas ir mūsdienīgas\, bet vienlaicīgi var sajust pagātnes vēsmas. \nRita Marcangelo\n \n“Man patīk ideja par iespēju mainīt materiāla oriģinālo struktūru. Es strādāju ar tekstilu\, to dedzinot un apstrādājot ar akrilu\, līdzīgi kā gleznotājs\, kas sāk ar baltu audeklu\, es sāku ar melno vai balto zīdu un parējos materiālus piemeklēju procesa gaitā”\, sava darba noslēpumus atklāj Rita Marcangelo. \n \n \nUte Kolar\n \nMākslinieces rotaslietu kolekcijas ir kā gaiši paradīzes dārzi. Daba ir mākslinieces iedvesmas avots. Rotām raksturīga kubiska forma\, un tie atgādina skulptūras. Ute Kolar prasmīgi izmanto gaimas un ēnas savienojuma tehniku. Mākslinieces darbiem piemīt vizuāls vieglums un gaisīgums\, rotaļāšanās ar apjomu un šķietamu bezsvaru pārsteidz rotu nēsātāju. \n \n \nArterritory par izstādi “Fantastici!” (links) \nanothertravelguide.lv par izstādi “Fantastici!” (links) \nklimt02.net par izstādi “Fantastici!” (links) \nold.puaro.lv par izstādi “Fantastici!” (links) \nLaikmetīgās itāļu rotas Rīgā \n \nir.lv par izstādi “Fantastici!” (links) \n \n \n \n \nIzstādes atklāšana:
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/fantastici-laikmetigas-italu-rotas/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde-LV.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20130527
DTEND;VALUE=DATE:20130901
DTSTAMP:20250806T172453
CREATED:20190627T123459Z
LAST-MODIFIED:20191218T135148Z
UID:89590-1369612800-1377993599@legacy.putti.lv
SUMMARY:VASARAS SESIJA
DESCRIPTION:No 2013. gada 27. maija līdz 31. augustam\nMākslas galerijā PUTTI \nStarptautiska laikmetīgo rotu izstāde\nVASARAS SESIJA\nPieskaņojoties skolu vasaras brīvlaikam\, galerijā apskatāma starptautiska laikmetīgo rotu izstāde VASARAS SESIJA (Summer Session)\, kas skatītājiem ļaus iztēloties mākslas augstskolas sesijas skati. Tikai šajā skatē studentu lomās būs profesionāli\, starptautiski atzīti mākslinieki. Šīs tematiskās rotu izstādes uzmanības centrā būs meklējami gan vasarīgi floras un faunas motīvi\, gan arī dzīvi apliecinoša krāsu palete.\nIzstādē piedalās mākslinieki: Māris Auniņš (Latvija)\, Lisa Bjorke (Zviedrija)\, Valdis Brože (Latvija)\, Eugenia Ingegno (Itālija)\, Andris Lauders (Latvija)\, Guntis Lauders (Latvija)\, Reka Lorincz (Ungārija)\, Gigi Mariani (Itālija)\, Nora Rochel (Vācija)\, Māris Šustiņš (Latvija)\, Flora Vagi (Ungārija)\, Jānis Vilks (Latvija)\, Margherita de Martino Norante (Itālija)\, Catalina Gibert (Spānija). \n\n \n \n \n \n \n \n Catalina Gibert (Spānija)\n \n \n \n \n \n Reka Lorincz (Ungārija)\n \n \n \n \n \n Lisa Bjorke (Zviedrija)\n \n \n \n \n \n Eugenia Ingegno (Itālija)\n \n \n \n \n \n Gigi Mariani (Itālija)\n \n \n \n \n \n Jānis Vilks (Latvija)\n \n \n \n \n \n Margherita de Martino Norante (Itālija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Flora Vagi (Ungārija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Catalina Gibert (Spānija)\n \n \n \n \n \n Nora Rochel (Vācija\n \n \n \n \n \n Māris Auniņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Andris Lauders (Latvija)\n \n \n\n \n
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/starptautiska-laikmetigo-rotu-izstade-vasaras-sesija/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20130419
DTEND;VALUE=DATE:20130529
DTSTAMP:20250806T172454
CREATED:20190627T124446Z
LAST-MODIFIED:20191212T105856Z
UID:89604-1366329600-1369785599@legacy.putti.lv
SUMMARY:Bruno Birmanis.BALLET.BEYOND
DESCRIPTION:No 2013. gada 19. aprīļa līdz 28. maijam\nMākslas galerijā PUTTI \nModes mākslinieka Bruno Birmaņa pirmā foto izstāde\nBALLET.BEYOND\nBruno Birmaņa fotogrāfijas ieved telpā\, kurā citādi nevar iekļūt: tās ir baleta aizkulises. Cik sakāpināta reizēm mēdz būt sabiedrības interese par aizkulisēm\, tik balets tās rūpīgi sargā – ne jau tādēļ\, ka tur notiktu kas nosodāms. Balets ir\, iespējams\, pēdējā māksla\, kas sargā ticību ilūzijai – vides\, personāža\, stāsta. Turklāt tas attiecas arī uz moderno baletu: joprojām skatītājs nedrīkst redzēt piepūli\, ar kādu šī māksla top. Klasiskais balets savukārt ir arī viskodētākā mākslas forma: katrai dejas valodas vienībai atbilst noteikta plastiska zīme\, starp kurām nav vietas dažādi tulkojamām\, nepareizām vai pavirši izpildītām kustībām.\nBirmanis skata aizkulišu dzīvi plašā amplitūdā – no nepretenciozas reportāžas\, kurās nozīme ir detaļām\, līdz estetizētām kompozīcijām\, kurās lielu lomu spēlē gaisma un krāsa. Visās pārsteidz fotografēto personu uzticība\, ka tās nepamana fotogrāfa klātbūtni\, kā arī maģiskā atmosfēra pirms un pēc priekšnesuma\, kas nav domāta skatītāju acīm\, par izstādi izsakās mākslas kritiķis Vilnis Vējš.\nEkstravagantais modes mākslinieks Bruno Birmanis ir izpelnījies starptautisku un pašmāju atzinību kā Nepieradinātās modes asamblejasidejas autors un organizētājs\, kuru ir apmeklējuši modes pasaules slavenības Zandra Roudsa\, Pako Rabane u.c.\, kā arī piedaloties vairāk nekā 30 autorkolekciju šovos un skatēs Romā\, Venēcijā\, Parīzē\, Londonā\, producējot un režisējot Maskavas modes nedēļu no 1995. – 1999. gadam\, kā arī dažādos pašmāju radošajos projektos. Šoreiz savu radošo darbību Birmanis nav iemūžinājis tērpos\, bet gan fotogrāfijās. Fotogrāfijās\, kuras tapušas ar Latvijas Nacionālās operas atbalstu\, paceļot priekškaru uz baleta apbrīnojamo un noslēpumaino – aizkulišu pasauli.\nPirmo radošo izglītību Bruno Birmanis ieguvis kā metāla dizainers. Lai gan rotu un dārgakmeņu pasaule organiski aizveda modes dizaina jomā\, tā paliks Bruno pirmā mīlestība. \nPar Bruno Birmani (BB)\nBruno Birmanis beidzis RLMK kā metāla dizaina mākslinieks\, piedalījies izstādēs ar rotām\, vides objektiem\, grafikām un mazajām arhitektūras formām\, lasījis lekcijas Latvijas Universitātē\, LMA un Rīgas lietišķās mākslas koledžā. Bruno ir bijis IAA Latvijas nodaļas biedrs un Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.\nAr tērpu kolekciju veidošanu sācis nodarboties 80.\, kad drīz vien kļuvis pazīstams bijušajā PSRS un Eiropā ar savām alternatīvajām un izaicinošajām kolekcijām\, kuras demonstrējis arī kopā ar Uģi Rūķīti izveidotajā tērpu teātrī Postbanālisma Balle. 1988. gadā BB tika uzaicināts reprezentēt PSRS avangarda mākslas modes sadaļu Romā un Venēcijā. Pēc tam sekoja skates Londonā\, Parīzē\, Prāgā\, Maskavā u.c. 2011. gadā tapa līdz šim pēdējā konceptuālo tērpu kolekcija 13 sievietes\, kuras es (vēl) neapprecēju.\nĻoti nozīmīgs posms gan BB\, gan Latvijas modes dzīvē bija no 1990. Līdz 2000. gadam\, kad Bruno izveidoja Nepieradinātās modes asambleju\, kā arī turpināja savu organizatorisko darbību tajā līdz pasākuma pēdējam gadam. Tas ir lielākais un zīmīgākais modes pasākums Latvijā\, kas stimulēja modes dizaina attīstību\, Latvijas mākslinieku izaugsmi un atpazīstamību Austrum un Rietumeiropā\, padarīja Rīgu par vērā ņemamu kreatīvā modes dizaina centru.\nParalēli alternatīvajam\, mākslas virzienam BB strādājis tradicionālās\, Prêt-à-Porter modes jomā – veidojis dizainu un izgatavojisreprezentācijas tērpus Latvijas olimpiskajām izlasēm Albertvilas un Barselonas olimpiskajās spēlēs\, strādājis kā teātra kostīmu mākslinieks un veidojis tērpus kinofilmām. 1999. gadā izveidoja pirmo mazo dizaina sēriju apģērbu ražotni Latvijā ar veikalu VecrīgāBBStudio\, kā arī 2010. gadā zīmolu BRUNI.\nBB ir darbojies arī citās dizaina jomās – vides\, komunikāciju\, grafiskajā\, metāla dizainā u.c. Ir producējis un režisējis vairāk kā 1200 šovus Latvijā un ārzemēs\, uzvedis alternatīvas baleta izrādes\, veidojis interjerus\, dizainējis strūklakas un izstāžu stendus. Bijis Maskavas modes nedēļas producents un režisors (1995-1999)\, Ievas Akurāteres projekta Russkije producents\, vāka dizainers\, scenogrāfijas autors\, kā arī Samsung hokeja līgas zvaigžņu spēles RSP režisors un scenogrāfs. \n\n \n \n \n \n \n \n Bruno Birmanis\n \n \n \n \n \n Bruno Birmanis\n \n \n \n \n \n Bruno Birmanis\n \n \n \n \n \n Bruno Birmanis\n \n \n \n \n \n Bruno Birmanis\n \n \n \n\n \ndiena.lv par izstādi “Balet.Beyond.” \nBruno Birmanis BALLET.BEYOND. galerijā PUTTI \n \neasyget.lv par izstādi “Balet.Beyond.” \nhttps://ir.lv/2013/04/18/galerija-putti-modes-makslinieka-bruno-birmana-pirma-foto-izstade/ \nla.lv par izstādi “Balet.Beyond.” \nanothertravelguide.lv par izstādi “Balet.Beyond.” \nklimt02.net par izstādi “Balet.Beyond.” \n \nIzstādes atklāšana:
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/bruno-birmana-fotoizstade-ballet-beyond/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/Ballet.beyond_photo_B.Birmanis_4.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20121210
DTEND;VALUE=DATE:20130301
DTSTAMP:20250806T172454
CREATED:20190926T141302Z
LAST-MODIFIED:20191218T130815Z
UID:102225-1355097600-1362095999@legacy.putti.lv
SUMMARY:ZIEMAS IZSTĀDE
DESCRIPTION:No 2012. gada 10. decembra līdz 2013. gada 28. februārim\nMākslas galerijā PUTTI \nZIEMAS IZSTĀDE\nKrīt sniegs\nSveces eglē iemirdzas\nViesi\nSatikšanās\nLaime un prieks \nBūsiet ļoti gaidīti galerijā\, lai kopīgi izbaudītu Ziemassvētku noskaņu. Noskaņas radītāji būsiet Jūs un rotu mākslinieki Valdis Brože (Latvija)\, Jānis Vilks (Latvija)\, Guntis Lauders (Latvija)\, Māris Auniņš (Latvija)\, Māris Šustiņš (Latvija)\, Eugenia Ingegno (Itālija)\, Saulius Treiny (Lietuva)\, Gigi Mariani (Itālija)\, gleznotāja Vija Zariņa (Latvija)\, māksliniece Diāna Dimme-Dimza (Latvija) un modes māksliniece Elita Patmalniece (Latvija). \nGleznas autore: Vija Zariņa \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n Vija Zariņa (Latvija)\n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n Eugenia Ingegno (Itālija)\n \n \n \n \n \n Saulius Treiny (Lietuva)\n \n \n \n \n \n Gigi Mariani (Itālija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Māris Auniņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Gigi Mariani (Itālija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n Elita Patmalniece (Latvija)\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa (Latvija)\n \n \n \n \n \n Elita Patmalniece (Latvija)\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n Stils: Iveta Vecmane\, Foto: Artūrs Kondrāts\n \n \n \n \n \n Stils: Iveta Vecmane\, Foto: Artūrs Kondrāts\n \n \n \n \n \n Stils: Iveta Vecmane\, Foto: Artūrs Kondrāts
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/ziemas-izstade/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/09/ML-bilde-4.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20121206
DTEND;VALUE=DATE:20121207
DTSTAMP:20250806T172454
CREATED:20191129T104801Z
LAST-MODIFIED:20191211T154231Z
UID:118842-1354752000-1354838399@legacy.putti.lv
SUMMARY:PUTTI Ziemassvētku ballīte
DESCRIPTION:Mākslas galerijas PUTTI Ziemassvētku ballīte 2012. gada 6. decembrī
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/putti-ziemassvetku-ballite-3/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/11/ML-bilde-30.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20121130
DTEND;VALUE=DATE:20121209
DTSTAMP:20250806T172454
CREATED:20190724T081913Z
LAST-MODIFIED:20191211T154136Z
UID:89686-1354233600-1355011199@legacy.putti.lv
SUMMARY:Valdis Brože. PLĀNS PLĀNS
DESCRIPTION:No 2012. gada 30. novembra līdz 8. decembrim\nMākslas galerijā PUTTI \nLatvijas rotu mākslinieka Valda Brožes\npersonālizstāde\nPLĀNS PLĀNS\nValdis Brože ir talantīgs un atpazīstamību ieguvis mūsdienu moderno rotu mākslinieks. Spilgta personība un spilgtums rotās\, panākts ar pārsteidzošiem un negaidītiem krāsu salikumiem emaljas tehnoloģijā. Raksturīgi nerimtīgi jaunu formu meklējumi sudrabā un zeltā.\nPLĀNS PLĀNS – šoreiz tā ir spēle ar virsmām. „Nospriegota – kā bungu virsma\, gatava atbildēt. Sašvīkāta – kā aprakstīts papīrs\, gatavs dot”\, tā par savu izstādi filozofiski izsakās autors.\nRotu viena plakne atklāj apjomu un savu piederību priekšmetiskajai pasaulei\, ļaujot ieraudzīt gredzenus\, auskarus\, kaklarotas utt. Pārsteigumu atklāj sānskata virsmas – plānas\, plānas\, perspektīvā radot bezgalīga turpinājuma sajūtu. Dekoratīvs smalkums Valda Brožes rotās ir eņģes\, kas vienlaicīgi tām piešķir kinētisku dzīvīgumu. \n \n\n \n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n\n \n \nklimt02.net par izstādi “Plāns plāns” \nanothertravelguide.lv par izstādi “Plāns plāns” \nartterritory.com par izstādi “Plāns plāns” \ndiena.lv par izstādi “Plāns plāns” \nstilsbeztabu.lv par izstādi “Plāns plāns” \n \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/rotu-makslinieka-valda-brozes-personalizstade-plans-plans-2/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/07/Ml-bilde.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20120601
DTEND;VALUE=DATE:20120701
DTSTAMP:20250806T172454
CREATED:20190627T143736Z
LAST-MODIFIED:20191211T152018Z
UID:89631-1338508800-1341100799@legacy.putti.lv
SUMMARY:Māris Šustiņš. SFĒRA
DESCRIPTION:No 2012. gada 1. jūnija līdz 30. jūnijam\nMākslas galerijā PUTTI \nLatvijas rotu mākslinieka Māra Šustiņa\npersonālizstāde \nSFĒRA\nSfēra kā divdimensionāla virsma\, kas atrodas trīs dimensiju telpā\, sfēra kā gaisīgs burbulis un atspulgu rotaļa\, ilūzija un fantāzija laikmetīgajā Latvijas rotu dizainā.\nJaunā rotu kolekcija būs veidota autora iekšējo sajūtu virpulī savērpjot gūto iedvesmu ģeometrijā un plastikā\, optikā un ilūzijā. Rotas veidotas cēlmetālos sudrabā un zeltā\, tos papildinot ar retajiem metāliem – dūmakaini zilgano titānu un niobiju\, noslēpumaino tantalu un molibdēnu. Kā pavasarīgi košus akcentus izliekot ar rubīniem\, granātiem\, safīriem\, topāziem un ametistiem. \n\n \n \n \n \n \n \n Stils: Iveta Vecmane Rota: Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Stils: Iveta Vecmane Rota: Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Stils: Iveta Vecmane Rota: Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Stils: Iveta Vecmane Rota: Māris Šustiņš\n \n \n \n\n„No sevis jau neaizbēgt\, var vienīgi censties atrast un iepazīt sevi”\, tā pats autors.\nRotas neapšaubāmi ir Māra Šustiņa SFĒRA ! \n\n \n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n\n \n \nIzstādes atklāšana:
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/mara-sustina-personalizstade-sfera/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/bilde-ML-10.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20120518
DTEND;VALUE=DATE:20120531
DTSTAMP:20250806T172455
CREATED:20190724T100357Z
LAST-MODIFIED:20191211T145800Z
UID:97402-1337299200-1338422399@legacy.putti.lv
SUMMARY:Maira Karstā. ODA DILLĒM
DESCRIPTION:No 2012. gada 18. maija līdz 30. maijam\nMākslas galerijā PUTTI \nLatvijas keramiķes Mairas Karstās personālizstāde \nODA DILLĒM\n“Iedvesmu šai kolekcijai esmu smēlusi pagājušās vasaras un rudens ziedu krāsu paletēs un ziedu formās. Esmu izvēlējusies dažas no tām un stilizējusi tās savos darbos.\nDominējošo lomu ieņēma manā dārzā ļoti kupli saaugušās\, milzīgās diļļu galvas.\nKad tās novācu\, mani piesaistīja to izskats\, gaismu spēles un šīs nevainojamās\, dabas radītās proporcijas.\nPēkšņi man iešāvās prātā doma šos dabas veidotos motīvus izmantot savos darbos\, jo arī man vienmēr svarīga ir bijusi forma\, ko radu pati\, sēžot pie virpas.\nŠajā kolekcijā esmu izmantojusi īpaši daudz krāsu\, lai uzburtu ziedu pļavas sajūtu.\nUn\, starp citu\, dilles vislabāk aug tur\, kur tās pašas iesējas…. Manā dārzā tās aug starp rozēm.” \n \n\n \n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n\n \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \n
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/oda-dillem/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/07/ML-bilde.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20111209
DTEND;VALUE=DATE:20120301
DTSTAMP:20250806T172455
CREATED:20190902T072824Z
LAST-MODIFIED:20191211T143841Z
UID:98653-1323388800-1330559999@legacy.putti.lv
SUMMARY:BALTS
DESCRIPTION:No 2011. gada 9. decembra līdz 2012. gada 29. februārim\nMākslas galerijā PUTTI \nStarptautiska izstāde\nBALTS\nBalta gaisma\, apgaismība\, balti spārni\, kāds maigi apņem\, sapnis un balts… Tradicionālā ziemas izstāde galerijā PUTTI – eglīte\, svecītes\, mūzika\, šampanietis\, iepazīšanās\, atkalredzēšanās…\nPiedalās gleznotāja Vija Zariņa (Latvija) un rotu mākslinieki Māris Auniņš (Latvija)\, Maria Cristina Bellucci (Itālija)\, Valdis Brože (Latvija)\, Nicolas Estrada (Spānija)\, Eugenia Ingegno (Itālija)\, Guntis Lauders (Latvija)\, Gigi Mariani (Itālija)\, Ramjuly (Nīderlande)\, Māris Šustiņš (Latvija)\, Jānis Vilks (Latvija). \n\n \n \n \n \n \n \n Gigi Mariani (Itālija)\n \n \n \n \n \n Māris Auniņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Saulius Treiny (Lietuva)\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa (Latvija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Jānis Vilks (Latvija)\n \n \n \n \n \n Eugenia Ingegno (Itālija)\n \n \n \n \n \n Gigi Mariani (Itālija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Eugenia Ingegno (Itālija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa (Latvija)\n \n \n \n \n \n Ramjuly (Nīderlande)\n \n \n \n \n \n Andris Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Nicolas Estrada (Spānija)\n \n \n \n \n \n Saulius Treiny (Lietuva)\n \n \n \n \n \n Maria Cristina Bellucci (Itālija)\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n\nIzstādes atklāšana: \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \n \ndiena.lv par izstādi “BALTS” (links) \nsvetkulaiks.lv par izstādi “BALTS” (links) \ntvnet.lv par izstādi “BALTS” (links) \neasyget.lv par izstādi “BALTS” (links) \n \nMākslas galerijā „Putti” apskatāma ziemas izstāde „Balts” \n \n
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/ziemas-izstade-balts/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/09/ML-bilde-3.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20110923
DTEND;VALUE=DATE:20111023
DTSTAMP:20250806T172455
CREATED:20191122T131309Z
LAST-MODIFIED:20191211T142610Z
UID:116562-1316736000-1319327999@legacy.putti.lv
SUMMARY:KONCEPTUĀLĀ ROTA
DESCRIPTION:No 2011. gada 23. septembra līdz 22. oktobrim\nMākslas galerijā PUTTI \nStarptautiska izstāde\nKONCEPTUĀLĀ ROTA\nPirmo reizi mākslas galerija „PUTTI” piedāvā iespēju iepazīties ar Latvijā mazpazīstamo novirzienu rotu mākslā – KONCEPTUĀLO ROTU. Izstādes dalībnieki ir jau atpazīstamību un panākumus guvuši konceptuālo rotu mākslinieki no dažādām pasaules valstīm: \nAdam Grinovich (Zviedrija)\, Ana Cardim (Spānija)\, Anastasia Young (Lielbritānija)\, Ara Kuo (Taivāna)\, Beppe Kessler (Nīderlane)\, Coco Dunmire (ASV)\, Dace Vītola (Latvija)\, Daniela Boieri (Itālija)\, Doris Betz (Vācija)\, Eugenia Ingegno (Itālija)\, Emmanuel Lacoste (Francija)\, Fabrizio Tridenti (Itālija)\, Felieke van der Leest (Nīderlane)\, Gigi Mariani (Itālija)\, Isabell Schaupp (Vācija)\, Liisa Hashimoto (Japāna)\, Lisa Björke (Zviedrija)\, Maria Cristina Bellucci (Itālija)\, Margherita de Martino Norante (Itālija)\, Nora Rochel (Vācija)\, Nicolas Estrada (Spānija)\, Pawel Kaczynski (Polija)\, Poly Nikolopoulou (Grieķija)\, Silke Fleischer (Beļģija)\, Sigurd Bronger (Norvēģija)\, Tarja Tuupanen (Somija)\, Ted Noten (Nīderlande). \n\n \n \n \n \n \n \n Adam Grinovich (Zviedrija)\n \n \n \n \n \n Ana Cardim (Portugāle)\n \n \n \n \n \n Anastasia Young (Lielbritānija)\n \n \n \n \n \n Ara Arakuo (Taivāna)\n \n \n \n \n \n Dace Vītola (Latvija)\n \n \n \n \n \n Eugenia Ingegno (Itālija)\n \n \n \n \n \n Maria Cristina Bellucci (Itālija)\n \n \n \n \n \n Silke Fleischer (Beļģija)\n \n \n \n \n \n Ariane Hartmann \n \n \n \n \n \n Beppe Kessler (Nīderlande)\n \n \n \n \n \n Coco Dunmire (ASV)\n \n \n \n \n \n Daniela Boieri (Itālija)\n \n \n \n \n \n Doris Betz (Vācija)\n \n \n \n \n \n Emmanuel Lacoste (Francija)\n \n \n \n \n \n Fabrizio Tridenti (Itālija)\n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest (Nīderlane)\n \n \n \n \n \n Gigi Mariani (Itālija)\n \n \n \n \n \n Isabell Schaupp (Vācija)\n \n \n \n \n \n Liisa Hashimoto (Japāna)\n \n \n \n \n \n Lisa Björke (Zviedrija)\n \n \n \n \n \n Margherita de Martino Norante (Itālija)\n \n \n \n \n \n Nicolas Estrada (Spānija)\n \n \n \n \n \n Nora Rochel (Vācija)\n \n \n \n \n \n Pawel Kaczynski (Polija)\n \n \n \n \n \n Poly Nikolopoulou (Grieķija)\n \n \n \n \n \n Sigurd Bronger (Norvēģija)\n \n \n \n \n \n Tarja Tuupanen (Somija)\n \n \n \n \n \n Ted Noten (Nīderlande)\n \n \n \n\nKonceptuālā māksla ir Eiropas un ASV mākslas virziens\, kas radies 20. gs. 60. gadu beigās. Tās pārstāvji tiecās dematerializēt mākslu\, propagandējot jauno principu „māksla – ideja”\, kas dominē pār tradicionāli estētiskajiem un materiālajiem uzdevumiem. Konceptuālā māksla nebalstās uz vizuāli estetizētu baudījumu\, bet gan uz iedziļināšanos\, domāšanu un intelektuālu piepūli\, kas ne vienmēr ir ērta. Tā nav apgalvojoša\, konceptuālā māksla ir jautājoša\, tādejādi veidojot dialoga formu ar skatītāju.\nArī konceptuālo rotu virziena aizsākums meklējams 60. gados. Konceptuālā rota sakņojas tradīcijās\, juveliermākslas vēsturē\, amata prasmēs un tai ir mūsdienīgs raksturs – konceptuālo rotu mākslinieki ir realitātes katalizatori\, aktīvas pozīcijas un ideju paudēji. Mākslas galeriju darbs ir turpināt šo ideju izplatīšanās procesu.\nKonceptuālajā rotā\, līdzīgi kā mūsdienu rotās\, tiek izmantoti cēlmetāli\, dārgakmeņi\, dabas materiāli\, plastmasa\, porcelāns\, diegi utt. Skaistums ir kas vairāk par greznojošu un izdaiļojošu. Konceptuālās rotas ir sastopamas dažādās formās un tās iekļaujas kategorijā ‘māksla’. Visi paziņojumi rotās – estētiskie\, politiskie\, ideoloģiskie un sociālie – ir sentimentāli un provokatīvi\, tātad dēvējami par konceptuāliem.\nArī šai izstādei atlasītie darbi ir eksponēti ar mērķi pastarpināti iesaistīt skatītāju un kļūt par aktīvu līdzdalībnieku mākslinieku paustajai iecerei\, vēstījumam\, jautājumiem\, ironijai\, attieksmei\, kas ir ieguvusi aprises un fizisku esamību rotu formā. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nIzstādes atklāšana: \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \nnra.lv par izstādi “KONCEPTUĀLĀ ROTA” (links) \nstudija.lv par izstādi “KONCEPTUĀLĀ ROTA” (links) \ndiena.lv par izstādi “KONCEPTUĀLĀ ROTA” (links) \nanothertravelguide.lv par izstādi “KONCEPTUĀLĀ ROTA” (links) \njauns.lv par izstādi “KONCEPTUĀLĀ ROTA” (links) \neasyget.lv par izstādi “KONCEPTUĀLĀ ROTA” (links) \nklimt02.net par izstādi “KONCEPTUĀLĀ ROTA” (links) \n \nhttp://www.anii.lv/2011/09/30/konceptuala-rota/ \n
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/konceptuala-rota/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/11/ML-bilde-29.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20110610
DTEND;VALUE=DATE:20110823
DTSTAMP:20250806T172455
CREATED:20191122T122916Z
LAST-MODIFIED:20191211T140513Z
UID:116356-1307664000-1314057599@legacy.putti.lv
SUMMARY:SKUJA BRADEN (LV\, ASV). AIZ MELNĀ UN BALTĀ
DESCRIPTION:No 2011. gada 10. jūnija līdz 20. augustam\nMākslas galerijā PUTTI \nStarptautiska tandēma SKUJA BRADEN (LV\, ASV)\nporcelāna izstāde\nAIZ MELNĀ UN BALTĀ\nTandēms SKUJA BRADEN izstādē eksponēs jaunu porcelāna darbu sēriju\, kas ir tematiska atsauce uz izstādes centrālo darbu – altārtrauku grupu Trasol Hool budistu klosterim Anglijā. Tas ir arī mākslinieces Ingūnas Skujas maģistra darbs „Porcelāns rituālu lietošanai” Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādes objekti ir radīti iedvesmojoties no budisma filosofijas\, kuru mākslinieces interpretē caur rietumu cilvēka pieredzi un postmodernisma perspektīves. Pastaiga pa izstādi būs piedzīvojums caur stāstu sērijām bez morāles: cilvēks piedzīvo to un interpretē to caur pats savu linzu. \n\n \n \n \n \n \n \n Ingūna Skuja\, Melisa Braden\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nIztsādes atklāšana: \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \ntour.lv par izstādi “AIZ MELNĀ UN BALTĀ” (links) \nliveriga.lv par izstādi “AIZ MELNĀ UN BALTĀ” (links)
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/skuja-braden-lv-asv-aiz-melna-un-balta/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/11/ML-bilde-28.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20110510
DTEND;VALUE=DATE:20110511
DTSTAMP:20250806T172455
CREATED:20191122T104654Z
LAST-MODIFIED:20191128T123629Z
UID:115998-1304985600-1305071999@legacy.putti.lv
SUMMARY:PUTTI rotas\, KatyaKatya Shehurina salons Londonā
DESCRIPTION:No 2011. gada 10. maija \nModes brends KatyaKatya Shehurina\nMākslas galerijas PUTTI rotas\nsalonā Londonā\nKatya Shehurina\, viena no atzītākajām mūsdienu Latvijas modes dizainerēm\, atklāj savu pirmo veikaliņu Londonā. Sadarbībā ar Mākslas galeriju PUTTI\, mazais veikals atgādina patiesu sieviškības oāzi. Kamēr dizainere izstaro viegluma auru\, viņas apģērbi stāsta par viņas saņiem\, vājībām\, īstiem un iedomātiem ceļojumiem. Vitrīnās tiek izstādīti PUTTI galerijas latviešu rotu mākslinieku – Valdis Brože\, Māris Šustiņš\, Jānis Vilks – orģināldarbi. \nVeikals atrodas pašā Londons centrā\, Kingley Court ieprikšanās kompleksa 3. stāvā\, netālu no Carnaby Street. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n Anastasia Young\n \n \n \n \n \n Inita Saulīte-Zandere\n \n \n \n \n \n Linda Baltiņa\n \n \n \n \n \n \n \n \n Dita Danosa\n \n \n \n \n \n \n \n \n Latvijas vēstnieks Londonā Eduards Stiprais\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n Elita Patmalniece\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n Uldis Krauja\n \n \n \n \n \n Signe Jantone\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n Uldis Dzenis\, Liene Stūraine\n \n \n \n \n \n Adris\, Putāns\, Ieva Putāne\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n Diāna Jaunzeme-Meistere\, Malvīne Baltiņa
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/putti-rotas-katyakatya-shehurina-salons-londona/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/11/ML-bilde-2-1.jpg
END:VEVENT
END:VCALENDAR