Warning: mysqli_query(): (HY000/1030): Got error 28 from storage engine in /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-includes/class-wpdb.php on line 2349
Warning: Cannot modify header information - headers already sent by (output started at /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-includes/class-wpdb.php:2349) in /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-content/plugins/the-events-calendar/src/Tribe/Views/V2/iCalendar/iCalendar_Handler.php on line 257
Warning: Cannot modify header information - headers already sent by (output started at /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-includes/class-wpdb.php:2349) in /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-content/plugins/the-events-calendar/src/Tribe/iCal.php on line 475
Warning: Cannot modify header information - headers already sent by (output started at /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-includes/class-wpdb.php:2349) in /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-content/plugins/the-events-calendar/src/Tribe/iCal.php on line 476
Warning: Cannot modify header information - headers already sent by (output started at /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-includes/class-wpdb.php:2349) in /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-content/plugins/the-events-calendar/src/Tribe/iCal.php on line 478
BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//Putti - ECPv6.3.5//NONSGML v1.0//EN
CALSCALE:GREGORIAN
METHOD:PUBLISH
X-ORIGINAL-URL:https://legacy.putti.lv/lv/
X-WR-CALDESC:Events for Putti
REFRESH-INTERVAL;VALUE=DURATION:PT1H
X-Robots-Tag:noindex
X-PUBLISHED-TTL:PT1H
BEGIN:VTIMEZONE
TZID:UTC
BEGIN:STANDARD
TZOFFSETFROM:+0000
TZOFFSETTO:+0000
TZNAME:UTC
DTSTART:20090101T000000
END:STANDARD
END:VTIMEZONE
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20141031
DTEND;VALUE=DATE:20141116
DTSTAMP:20250810T054304
CREATED:20190611T151529Z
LAST-MODIFIED:20191212T133210Z
UID:86393-1414713600-1416095999@legacy.putti.lv
SUMMARY:Tanels Venre. VIENKĀRŠI PĀRĀK NATURESKI*
DESCRIPTION:No 2014. gada 31. oktobra līdz 15. novembrim\nMākslas galerijā PUTTI \nRFW ietvaros\nigauņu laikmetīgo rotu mākslinieka Tanela Venres personālizstāde\nVIENKĀRŠI PĀRĀK NATURESKI*\nŠīs izstādes esenci mākslinieks izsaka ar mūziķa Boba Dilana vārdiem:\n„Es esmu pret dabu. Man nepatīk daba vispār. Man liekas\, ka daba ir nedabīga. Es domāju\, ka patiesi dabīgās lietas ir sapņi – tos daba nevar aizskart un likt tiem satrūdēt“.\nTanela Venres (Tanel Veenre) rotas Jūs vedīs ceļojumā\, kas sāksies jūras dziļumā\, turpināsies caur koraļļu rifiem\, garām dejojošiem jūras zirdziņiem un augošiem zīdtārpiņiem. Klejojumi noslēgsies kosmiskajā mākonī. Šis mākslinieks rada rotas no tik neierastiem materiāliem\, kā pludiņi vai kosmiskie putekļi.\n„Es neesmu pārliecināts\, kur novilkt svītru. Vienīgais\, ko zinu\, ir tas\, ko jūtu. Tas ir mudinājums\, aicinājums radīt. Tādējādi visas formas aug no maniem pirkstiem kā zāle no zemes\, līdz mana māksla kļūst par dabu\, cilvēka dabu.\nEs nekopēju\, nenoliedzu\, necīnos pret dabu. Es tajā vairāk atsaucos\, filtrējot to caur savu iekšējo augsni. Tādējādi tā kļūst par couture – bet\, kā Gēte ir teicis: „Arī nedabiskais ir dabisks“.\nTad lai tā būtu burleska\, arabeska un baroka – daba pārpildīta pati ar sevi. Natureska.“ \nTanels Venre (1977) ir absolvējis Igaunijas Mākslas akadēmijas Metālmākslas nodaļu (2001). Kā viesstudents studējis Gerita Rītvelda akadēmijā Amsterdamā (1997 – 1998) pie profesora Rūdta Petera (Ruudt Peter). No 2005. gada strādājis par lektoru Igaunijas Mākslas akadēmijas Metālmākslas nodaļā un kopš 2012. gada strādā kā profesors Dizaina fakultātē. Sākot no 1994. gada Tanela Venres radošajai biogrāfijai raksturīga ļoti aktīva izstāžu darbība\, Eiropas robežas pārsniedzoša\, gan laikmetīgo rotu virzienā\, gan modes skatēs un performancēs. Viņa darbi ir redzami Igaunijas Dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina muzejā\, Igaunijas Vēstures muzejā\, kā arī galerijas Espace Solidor\, /Cagnes-sur-Mer\, Francija/ un fonda Rotasa Collection Trust /Kalifornija\, USA/ kolekcijās.\n* Īpašības vārds\, kas apraksta kaut ko ļoti pievilcīgu dabā\, kaut ko\, kam piemīt pārsteidzošs dabas skaistums \n\n \n \n \n \n \n \n Tanel Veenre\n \n \n \n \n \n Tanel Veenre\n \n \n \n \n \n Tanel Veenre\n \n \n \n \n \n Tanel Veenre\n \n \n \n \n \n Tanel Veenre\n \n \n \n \n \n Tanel Veenre\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\ndiena.lv par izstādi “Vienkārši pārāk natureski” (links) \nKlimt02 par izstādi “Vienkārši pārāk natureski” (links) \nArtterritory par izstādi “Vienkārši pārāk natureski” (links) \n \nIzstādes atklāšanas vakars
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/tanela-venres-personalizstade-vienkarsi-parak-natureski/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/Tanel_webam_LV.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20140919
DTEND;VALUE=DATE:20141012
DTSTAMP:20250810T054305
CREATED:20190611T144725Z
LAST-MODIFIED:20200520T100629Z
UID:86355-1411084800-1413071999@legacy.putti.lv
SUMMARY:Teds Notens. ZELTS\, SVIEDRI & PĒRLES
DESCRIPTION:No 2014. gada 19. septembra līdz 11. oktobrim\nMākslas galerijā PUTTI \n \nHolandiešu rotu dizainera Teda Notena personālizstāde \nZELTS\, SVIEDRI & PĒRLES /\nTEDA NOTENA 25 GADU DARBU RETROSPEKCIJA\nHolandiešu rotu dizainers Teds Notens (Ted Noten) (1956) savu karjeru sāk deviņdesmito gadu sākumā kā solo mākslinieks. Kopš 2005. gada viņš ir atpazīstams ar zīmolu Atelier Ted Noten. Viņa darbu spektrā ietilpst ar rokām darinātas rotas un tēlniecības objekti\, kas robežojas ar rotu dizainu līdz instalācijām\, video\, muzeju un sabiedrisko telpu projektiem.\n„Rotas sevī ietver ļoti daudz komunikāciju iespēju. Tās izveido tiešo saikni ar cilvēkiem\, ar mazām lietām\, ar likteņa absurdo dabu un tradīcijās slēptu psiholoģiju\, skatoties pāri laikiem un tautībām”\, tā Teds Notens.\nSešdesmitajos gados daži rotu mākslinieki uzsāka pētīt iespējas rotās un to dizainā izmantot neierastus materiālus\, kā arī izvirzīja jautājumu\, vai rotas spēj paust idejas\, kas sniedzas tālāk par to skaistumu. Teds Notens sekoja šo pirmo „konceptuālo dizaineru” pēdās\, bet jau sākotnēji viņš atšķīrās ar savu spēju sapludināt kopā divas atšķirīgas pasaules. Viņš nekad neatteiksies izmantot netradicionālus materiālus\, tomēr tajā pašā laikā arī nešauboties izmantos dārgmetālus\, ja viņa rotu stāsti to pieprasa. Nekas vairāk Notenam nesniedz lielāku baudu kā strādāt\, balansējot uz robežas starp konceptuālo avangardu un tradicionālo rotu pasauli. Abās pusēs viņš tiek uztverts relatīvs savrupnieks.\n„Es ar baudu veidoju darbus\, kuri aizved cilvēkus neceļos. Tavs stāsts var tikai aizceļot līdz cilvēkam\, ja tu tiem nolaupi viņu pašas robežas un aizspriedumus par rotām. Iedvesmu var atrast jebkur: uz ielas\, aiz stūra\, neparastā bildē vai\, gluži pretēji\, kādā nepretenciozā mazā stāstā\, ko man kāds ir pastāstījis”.\nIzstādes ietvaros tiks izrādīta dokumentāla filma „Teds Notens: Zelts\, Sviedri & Pērles”.\nRotu mākslinieks Teds Notens ir labi zināms ar savām bezkaunīgajām un izaicinošajām rotām. Vai tās ir valkājamas? Ne vienmēr. Vai tās ir provokatīvas? Viennozīmīgi. Caurspīdīgo somiņu sērija\, kurās iekšā redzams ierocis\, hameleons vai kokaīna līnija ar pērļu kaklarotu..\n„Es veidoju rotas\, kas var aizņemt kādu laiku\, lai pie tām pierastu. Kad jūs valkājat tās\, jūs esat savā ziņā neaizsargāti\, jo rotas sniedz spilgtu ziņojumu ārpasaulei. Es runāju caur savām rotām un objektiem. Es runāju par rotām kā parādību\, par nozari vai – tāpat kā jebkurš mākslinieks – par cilvēci”. \n \n \n\n \n \n \n \n \n \n Ted Noten\n \n \n \n \n \n Ted Noten\n \n \n \n \n \n Ted Noten\n \n \n \n \n \n Ted Noten\n \n \n \n \n \n Ted Noten\n \n \n \n \n \n Ted Noten\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nIzstādē tiek ietverta interaktīva\, provokatīva instalācija „GRIBI SAMAINĪT SAVU GREDZENU” ar 500 Miss Piggy gredzeniem rozā krāsā no neilona 3D printā\, izstādītiem uz telpas sienas šaujamieroča formā. Skatītāji var iegūt gredzenu\, ko radījis Teds Notens\, vietā noliekot savu līdzpaņemto gredzenu. Svarīga nav tā vērtība\, bet jauno un veco stāstu apmaiņa. Visi stāsti kopā pakāpeniski aizpildīs šaujamieroča kontūru.\nLīdz šim projekts ir ticis realizēts trīs pilsētās: Tokijā (Japāna)\, Stokholmā (Zviedrija) un Velingtonā (Jaunzēlande)\, tām sekos Londona\, Parīze\, Milāna\, Sidneja\, Sanpaulu\, Ņujorka un Maskava. Kad Teds Notens būs bijis 15 pilsētās\, viņš plāno izstādīt visas oriģinālās prezentācijas vienuviet. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \n \n \nTeda Notena rotas galerijā «Putti» \n \nArterritory par izstādi “Zelts\, sviedri un pērles” (links) \ndelfi.lv par izstādi “Zelts\, sviedri un pērles” (links) \nKlimt02 par izstādi “Zelts\, sviedri un pērles” (links) \nla.lv par izstādi “Zelts\, sviedri un pērles” (links) \nArt Jewellery Forum par izstādi “Zelts\, sviedri un pērles” (links) \n \n \n \n \nhttps://putti.lv/lv/2015/07/24/ted-noten-ubiquist/ \nIzstādes atklāšanas vakars
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/teda-notena-personalizstade-zelts-sviedri-perles/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-BILE.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20140523
DTEND;VALUE=DATE:20140727
DTSTAMP:20250810T054305
CREATED:20190610T123145Z
LAST-MODIFIED:20191218T155052Z
UID:85447-1400803200-1406419199@legacy.putti.lv
SUMMARY:DZINTARS MŪSDIENU LAIKMETĪGAJĀS MĀKSLAS ROTĀS
DESCRIPTION:No 2014. gada 23. maija līdz 26. jūlijam\,\nEiropas kultūras galvaspilsētas “Rīga 2014″ tematiskās līnijas “Dzintara ādere” ietvaros\,\nmākslas galerija PUTTI organizē \nStarptautisku rotu izstādi\nDZINTARS MŪSDIENU LAIKMETĪGAJĀS MĀKSLAS ROTĀS\nIzstādes pamatideja ir saistīta ar vēlmi parādīt dzintara pielietojuma diapazonu laikmetīgajās\, profesionālu mākslinieku darinātajās rotās. Šo interesi lielā mērā pamato dzintara īpašā materialitāte – un tā vēsturiskā nozīme. Likumsakarīga ir izstādes veidotāju atskatīšanās uz dzintara ceļu\, kas izveidojās un bija aktuāls 1. – 5. gs. pēc Kristus un iezīmēja maiņas sakaru ceļu starp Baltijas jūras piekrasti un Romas impēriju. Šis ceļš\, kas sākās Baltijas jūras Austrumu piekrastē – seno prūšu un kuršu apdzīvotajos rajonos\, turpinājās lejup pa Vislu līdz Karnuntas pilsētai tagadējās Ungārijas teritorijā un tālāk veda līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai\, nodrošināja Romu ar ekskluzīvo materiālu. Kā šo notikumu liecības\, Baltijas valstu kapulaukos nereti tiek atrastas romiešu senlietas un monētas\, bet īpaši daudz senu liecību par Dzintara ceļu nozīmību atrodams Romas impērijas laika tekstos. Tāpēc 2014. gada izstādē piedalīsies netikai Latvijas un Itālijas laikmetīgo rotu mākslinieki\, bet arī sauszemes dzintara ceļa valstīs (Krievija\, Igaunija\, Lietuva\, Polija\, Austrija\, Slovēnija\, Ungārija) dzīvojošie autori. Šādi izstāde savienos Baltijas dzintara ceļu ne tikai ģeogrāfiski\, bet arī vēsturiski – no aizlaikiem līdz mūsdienām\, savienojot pagātni ar nākotni un demonstrējot dzintara rotu radīšanas brīnumu. \nPar izstādes scenogrāfiju atbild viens no spilgtākajiem latviešu modes dizaineru zīmoliem “MAREUNROL’S”. To veidojošie modes mākslinieki – Mārīte Mastiņa un Rolands Pēterkops savu pirmo kopīgo kolekciju radīja 2002. gadā\, vēl mācoties Rīgas Lietišķās mākslas koledžā. Kopš tā laika viņi ir piedalījušies un saņēmuši apbalvojumus dažādos starptautiskos modes un mākslas festivālos\, tai skaitā\, Starptautiskajā modes un fotogrāfijas festivālā Jērā (Francijā). (mareunrols.com un putti.lv).\nIzstādes ietvaros tiks izdots katalogs\, kura dizaina mākslinieks ir Kirils Kirasirovs\, bet tekstu autores – Una Meistere un Daiga Rudzāte. Katalogu izdod kultūras un mākslas portāls “Arterritory” (www.arterritory.com).\nKataloga izdošanu atbalsta Nodibinājums „Rīga 2014”.\nIzstādē piedalās 20 mākslinieki: Andris Lauders (Latvija)\, Claudia Steiner (Austrija)\, Eva Tesarik (Austrija)\, Eve Margus-Villems (Igaunija)\, Fanni Vékony(Ungārija)\, Gigi Mariani (Itālija)\, Guntis Lauders (Latvija)\, Heidemarie Herb(Itālija)\, Helfried Kodré (Austrija)\, Jānis Vilks (Latvija)\, Jurgita Erminaitė-Šimkuvienė (Lietuva)\, Maria Cristina Bellucci (Itālija)\, Māris Auniņš (Latvija)\, Māris Šustiņš (Latvija)\, Nataša Grandovec (Slovēnija)\, Nikolai Balabin(Krievija)\, Pawel Kaczynski (Polija)\, Sara Gackowska (Polija)\, Valdis Brože (Latvija) un Viktoria Münzker (Austrija). \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \n\n \n \n \n \n \n \n Putti dzintars video \n \n \n\n \nAndris Lauders (Latvija) \nAndra Laudera darbi\, kas radīti izstādei “Dzintars laikmetīgajās rotās”\, ir konceptuāli daudzslāņains stāsts. Tā simbiozi veido mūsdienīga forma un sižetiskais pavediens\, kura atskaites punkts ir dzintara izcelsme. Mākslinieks saka: “Domājot\, cik ilgs laiks pagājis\, līdz priedes sveķi pārtapa par dzintaru\, es sapratu\, ka mamuts ir dzintara laikabiedrs.” Neapstrādātais dzintars Laudera rotās kontrastē ar pulētu mamuta kaulu un matētu sudraba virsmu\, to forma raisa asociācijas ar zvejnieku laivām un tādējādi kļūst par atsauci uz dzintara šūpuli – jūru. Savukārt dzirnakmens tēls\, kura klātbūtne arī vērojama šai kolekcijā\, ir atgādinājums par laiku\, kam ritot sveķi pārtop dzintarā. \nClaudia Steiner (Austrija) \nKlaudijas Šteineres filozofijas būtību lielā mērā izsaka viņas apgalvojums\, ka juvelierizstrādājumi ir kā miniatūras skulptūras\, ar kuru palīdzību publiskajā telpā iespējams iegūt liecību par to valkātājiem. Viņas iedvesmas avots ekspozīcijas “Dzintars laikmetīgajās rotās” kolekcijai ir vēsturiskais Dzintara ceļš\, kas sākas Igaunijā\, šķērso Latviju\, Lietuvu\, Krieviju\, Poliju\, Čehiju\, Ungāriju\, Slovēniju\, Austriju un noslēdzas Itālijā. \nEva Tesarik (Austrija) \nEva Tesarika atzīst\, ka viņas daiļrades iedvesmas avots ir dārgumu pārpildītais renesanses laikā tik populārais brīnumu kabinets. Bagāti cilvēki tos iekārtoja paši savam priekam un ar lepnumu vienkopus eksponēja savus retumus\, nešķirojot tos pēc piederības mākslas\, zinātnes vai kādai citai no jomām. Tesarikas kolekcija The Gold of the North ir vienmēr līdzi paņemamais (valkājamais) brīnumu kabinets\, kur ar dzintaru sadzīvo visdažādākie materiāli. \nEve Margus – Villems (Igaunija) \nEves Margusas-Villemsas Citrinitas Borealis ir savveida parafrāze par Ziemeļu fenomenu – ziemeļblāzmu\, kuras krāsu spektru ietekmē nepārtraukta\, lai arī nemanāma\, mēness klātbūtne. Tikpat mainīgs kā Ziemeļu gaisma ir šis darbs\, kura koncepta būtiska raksturiezīme ir transformācija. Gaisma spēj dzintaru pārvērst par jebko – par ogu\, par jebkuru objektu\, tā spēj pat piešķirt tam cilvēka apveidu. \nFanni Vékony (Ungārija) \n\nFanni Vēkoni atzīst\, ka viņa respektē tradicionālās amatniecības prasmes un viņai prieku sagādā vienkārši instrumenti un handmade tehnikas lēnīgums. Vienlaikus viņu aizrauj arī jaunie materiāli un metodes: “Mani saviļņo iespēja vienā veselumā sublimēt pagātni un nākotni.” \nGigi Mariani (Itālija) \nDžidži Mariani rotas ir miniatūri skulpturāli objekti\, kas vienlīdz pašpietiekami “sēž” uz valkātājas rokas un eksponējas kā mākslas objekts interjerā. Pats mākslinieks uzsver\, ka\, radot savus darbus\, viņš vairāk tiecas nodibināt attiecības ar tēlniecību\, attālinoties no ikdienišķiem juvelierizstrādājumiem. Fascinējoša ir to virsma un faktūra. Oksidēšanās procesā metāla virsmai piešķirtais ogles melnais\, raupjais virsslānis atgādina čuguna ietvaru\, kam cauri izlauzies zelts un sudrabs. Mariani saka\, ka gleznotājam audekls ir virsma\, kur sublimēt savu emocionālo pasauli\, savukārt viņam tās ir rotaslietas\, kur spontāni transformētas ikdienas sajūtas. \nGuntis Lauders (Latvija) \nGuntis Lauders vienmēr uzsvēris\, ka iedvesmu meklējot dabā\, noraugoties\, kā saviļņojas dīķis\, vai pamanot zaru gaismēnu spēles. Arī šai izstādei inspirāciju radis apkārtējā pasaulē\, kur laikā\, kad Lauders radīja savas dzintara rotas – 2013. gadā –\, notika Dziesmu un deju svētki. Latviskuma pārsātinātais gaiss neizbēgami esot radījis asociācijas ar\, autora vārdiem runājot\, “citām priecīgām latviskām lietām – dziedāšanu\, dancošanu\, apdziedāšanos\, rotāšanos\, Baltijas vienīgo dārgakmeni dzintaru. \nHeidemarie Herb (Itālija) \nHeidemarijai Herbai īpaši nozīmīga ir kustības\, formas un krāsas harmonija – parādību kopums\, ko viņa tiecas iemiesot ikvienā no saviem objektiem. Viņu inspirējot cilvēka un pasaules savstarpējo attiecību izpēte\, kuras rezultāts ir it kā vispārzināmas\, bet vienlaikus mūžīgas parādības un procesi. Cilvēka mūžs no piedzimšanas līdz nāvei\, dabas noslēpumi un mistērijas\, krāsas klātesamība sajūtu un domu dzimšanā… Viņai patīkot atmodināt maņas un prātu\, izraisīt emocijas\, sagraut virspusību un egocentrismu\, kas ir tik neatņemamas mūsdienu dzīves sastāvdaļas. \nHelfried Kodre (Austrija) \nHelfrīda Kodres rotu mākslas valodas atpazīstamības elements ir tās ģeometriskā artikulācija. Viņam tīk spēle ar apjomiem un to savstarpējo mijiedarbību. “Kubs un kvadrāts kopš neatminamiem laikiem bijuši ideālo proporciju simboli\, kas sublimē sevī kosmosu\, mūžību un perfekciju\, dievišķo un ikdienišķo. (..) Filozofijas vēsturē ģeometriskās pamatformas reprezentē matērijas un gara ideālo saplūšanu\, laika un telpas mijiedarbību\, kas bija Kanta filozofijas pamats. \nJānis Vilks (Latvija) \nJāņa Vilka rotām raksturīgs formas lakonisms\, monumentalitāte un vēlme atklāt materiāla savdabību – kopums\, ko spilgti atklāj arī viņa dzintara rotu kolekcija. Tā veidota\, saudzējot no sveķiem dzimušā dārgakmens dabisko formu un faktūru. Mākslinieks iejaucies vien tik\, lai pielāgotu to cilvēka anatomiskajām īpatnībām. Līdzās izmantots mamuta ilknis\, ko ar dzintaru vieno dabiska izcelsme\, pārlaicīgs mūžs un kopēja izcelsmes teritorija. \n \nJurgita Erminaite (Lietuva) \nJurgitas Erminaites-Šimkuvienes radītais darbs izstādē “Dzintars laikmetīgajās rotās” īpaši izceļas ar savu antiutilitārismu\, tādējādi spilgti atklājot konceptuālās rotas būtību. Viņas turziņa Made in China ir filozofiskas pārdomas par tēmu Fast\, Cheap\, Effective!\, kas ir viena no izteiktākajām dominantēm šodienas globālajā pasaulē\, kuru pārplūdina Ķīnā ražotas preces. Sava darba poētisko komentāru māksliniece atradusi Lietuvā tik populārā našķa “Slinkums” receptē: “2 paciņas cepumu “Mazais gailēns” (noderēs dzintars)\, 100 gramu sviesta (būs piemēroti epoksīda sveķi)\, var pievienot kondensēto pienu (smiltis)\, piecas karotes kakao (dzelzs oksīds). Jāgaida\, kamēr sacietē.” \nMaria Cristina Belluci (Itālija) \nSavās rotās Marija Kristīna Belluči izmanto un pēta ne tikai visdažādāko materiālu savstarpējo mijiedarbību. Viņu interesē katras izejvielas ķīmiskais sastāvs un atomu skaita unikalitāte\, aizrauj dzintara spēja vadīt elektrību un tādējādi saslēgt vienotā ķēdē visdažādākās substances. Paraugoties viņas darbu konceptu izklāstu pierakstos\, var apjukt\, ieraugot tur ķīmisko elementu simbolus\, kas aizpilda lapu filozofisku pārdomu vietā. \nMāris Auniņš (Latvija) \nMāris Auniņš vienmēr citu rotu mākslinieku vidū izcēlies ar īpašu pietāti pret materiālu un prasmi uzsvērt tā īpašo unikalitāti. Viņa radītais “Dzintara kvadrāts” ir divu maģisku arhetipu saplūšana vienotā veselumā. Dzintars\, viens no senākajiem ģeoloģiskajiem tīrradņiem\, un kvadrāts\, harmonijas un sakārtotības pirmtēls\, ir Auniņa radītas kolekcijas balsti. Kompozīcija sastāv no četrām dažāda izmēra taisnstūra piespraudēm\, kas jebkurā kombinācijā var izveidot kvadrātu. Māris Auniņš\, raksturojot savas radošās idejas būtību\, skaidro: “Manas ieceres pamatā ir lakonisms – tīra ģeometriska forma\, kas izceļ Baltijas dzintara unikalitāti.” \nMāris Šustiņš (Latvija) \nMāra Šustiņa rotās būtiska loma vienmēr bijusi atvēlēta ne tikai objekta kopumam\, bet arī detaļām – dažkārt teju miniatūrām. Ir sajūta\, ka mākslinieks vienmēr alkst izstāstīt stāstu. Izņēmums nav arī šī reize. Piecu gredzenu kolekcija ataino kāda zieda attīstības dažādus ciklus – no pumpura līdz auglim – un simbolizē personības veidošanos mūža garumā. Mākslinieks pats stāsta: “Zelta zieds Ķīnā\, lotoss Indijā\, roze Persijā un Eiropā. Es par savu ziedu šoreiz izvēlējos dzelteno ūdensrozi\, kuras simbolika cieši saistīta ar to\, kas notiek cilvēkā. Šī auga saknes stiepjas dziļi zemē\, stublājs aug cauri ūdenim un zeltainais zieds atveras gaisā\, saules staros. \nNatasa Grandovec (Slovēnija) \nNataša Grandoveca ar savu dzintara rotu kolekciju mēģina iznīcināt pati savus stereotipus. “Man šķita\, ka tikai mana vecmāmiņa un viņas laikabiedri valkā dzintara brošas un krelles.” Viņa apzināti devusies nenopietnības virzienā\, vēloties atbrīvot sevi un dzintaru no asociācijām\, kas viņu vajājušas kopš bērnības un kurās tam (dzintaram) ierādīta briedumu un mūža nogali papildinoša aksesuāra loma. Viņas radītajiem priekšmetiem raksturīgs tas dzīvesprieka pārpilnais vieglums\, kas mīt\, piemēram\, bērnu rotaļlietās. \nNikolai Balabin (Krievija) \nNikolajs Balabins saka\, ka dzintars\, viņaprāt\, ir viens no iedvesmojošākajiem materiāliem juveliermākslā. Tas līdzinoties logam uz pagātni. “Kad es atrodu dzintaru\, kas mani iedvesmo\, tad lieku to kabatā un nēsāju līdzi. Es varu to izņemt jebkurā mirklī un uz to paskatīties. Beigu beigās tā mistiskā iekšējā gaisma atmodina manu iztēli un es sadzirdu stāstus. Un tad es sāku tos materializēt\, vienlaikus cenšoties saglabāt akmens dabisko formu un struktūru.” Dzintara unikalitāti viņš uzsver\, fonā izmantojot patinētu sudrabu\, kas izceļ akmens saulaino mirdzumu. Paņemot rokā šos miniatūros reālistiskos objektus\, var sajust dzintara siltumu\, ieraudzīt tā maģisko gaismu un\, iespējams\, kā apgalvo autors\, dažkārt pat to sadzirdēt. \nPawel Kaczynski (Polija) \nPavela Kačinska radošajai darbībai raksturīgs multidisciplinārisms\, taču viņa domas visspēcīgākais izteicējs ir tieši juveliermāksla. Viņa rokraksts izceļas ar pārsteidzošām materiālu kombinācijām\, un dzintars ir viena no viņa atpazīstamības zīmēm ne tikai lokālajā Polijas kontekstā\, bet visā pasaulē. Kačinskis ir unikāls ar spēju transformēt sudrabu\, tēraudu un alumīniju tā\, ka vizuāli tie vairāk raisa asociācijas ar tekstilmākslu nekā metālmākslu. \nSara Gackowska (Polija) \nAkmeņi un juveliermāksla ir tās teritorijas\, kuru iespēju robežas cenšas noteikt Sāra Gackovska\, mēģinot izzināt formas un satura laikmetīgos izteiksmes veidus. Viņa saka: “Materiāls kļūst par manu domu un pieredzes vizuālā tēla spoguli.” Īpašās attiecības ar materiālu\, spēja sajust tā kvalitātes un ieklausīties tajā\, vienlaikus paturot prātā\, cik nozīmīgs ir konteksts\, – šis kopums ir Gackovskas instrumenti. Ar to palīdzību tiek radīti objekti\, kas runā paši savā valodā. \nValdis Brože (Latvija) \nValdim Brožem šķiet\, ka dzintarus veido stāsti. “Izceļojušies cauri laikiem un telpām\, tie uzsūkuši bijušo un sacietējuši kā vēsturisks fakts.” Viņaprāt\, dzintars sevī sublimē pabeigtību\, nevēloties stāstīt vairāk\, nekā jau redzams. Mākslinieks\, pieskaroties akmens virsmai un apstrādājot to\, cenšas atmodināt dzintaru cerībā gūt atbildes. Brože dzintariem savā kolekcijā “Atmiņu gabali” dod vārdus: “lielais\, runīgais” stāsta par jūru\, gaismu un klusumu\, “blondais\, domīgais” – par eglēm\, vēju un putnu balsīm…. Ir sajūta\, ka vēlme pietuvoties akmenim ir tik liela\, ka tas ļaujas atklāties. \nVictoria Munzker (Austrija) \nViktorijas Minckeres rotas var uzskatīt par savdabīgām liecībām viņas ceļojumiem gan fiziskajā\, gan domu telpā. Iedvesmu māksliniece gūst visdažādākajos veidos – nirstot okeānu dzelmēs\, gremdējoties dabas krāsu pasaulē vai nododoties savas zemapziņas pētniecībai. Viņa uzsver\, ka aktuāls ir jautājums nevis par iedvesmas avotu\, bet gan radošā potenciāla robežām. \n \n \nIzstādes katalogs \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \nLaikmetīgas dzintara rotas galerijā «Putti» \n \nLA.lv par izstādi “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās” (links) \nArtterritory par izstādi “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās” (links) \nLatvijas Radio 1 par izstādi “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās” (links) \nRiga2014 par izstādi “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās” (links) \nstudija.lv par izstādi “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās” (links) \nKlimt02 par izstādi “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās” (links) \nIzstādes atklāšanas vakars \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/dzintars-musdienu-laikmetigajas-makslas-rotas/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/dzintars_960x470_LV.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20140328
DTEND;VALUE=DATE:20140420
DTSTAMP:20250810T054305
CREATED:20190611T142336Z
LAST-MODIFIED:20200203T121244Z
UID:86317-1395964800-1397951999@legacy.putti.lv
SUMMARY:Felīke van der Lēsta. DZĪVE IR ZOO
DESCRIPTION:No 2014. gada 28. marta līdz 19. aprīlim\nMākslas galerijā PUTTI \nNorvēģu laikmetīgo rotu mākslinieces Felīkes van der Lēstas\npersonālizstāde \nDZĪVE IR ZOO\nLaikmetīgo rotu māksliniece Felīke van der Lēsta (Felieke van der Leest) strādā ar tādām autortehnikām kā adīšana\, tamborēšana\, pērļošana\, izmantojot speciālu\, ļoti smalku dziju un īpaši pielāgotas adatas un āķus. Savienojot dārgmetālus ar tekstilu un rotaļu dzīvniekiem\, māksliniece rada asprātīgas\, atraktīvas un krāsainas rotaslietas\, kas izraisa smaidu un neatstāj vienaldzīgu nevienu skatītāju.\n„Kad es strādāju ar krāsām\, es jūtos kā gleznotāja\, kad es strādāju ar metālu\, es jūtos kā konstruktore\, un\, kad strādāju ar rotaļlietām\, es jūtos kā bērns\,” tā par savu radošo procesu stāsta māksliniece.\nPlastmasas zivis\, roņi\, lāči\, žirafes\, ziloņi\, gorillas\, suņi\, putni un citi zvēri dzīvo autores mākslas darbos. Rotaļlietas tiek pārģērbtas un ieģērbtas\, izgrieztas un sašūtas\, rotātas un izgreznotas. Transformējot gan vizuāli\, gan konceptuāli\, māksliniecei izdodas tās iesaistīt savā sirreālajā pasaulē\, atklājot tiem jaunu dzīvi.\n„Manuprāt\, mani darbi drīzāk ir saucami par valkājamām skulptūrām\, nevis rotaslietām\,” domā māksliniece.\nNeskatoties uz asprātīgo pieeju rotaslietu tapšanā\, Felīke ar saviem darbiem skar arī tādus nopietnus\, sociālus jautājumus kā dzīvnieku tiesības un dabas aizsardzība. \n\n \n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest\n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest\n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest\n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest\n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest\n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest\n \n \n\n„Bieži manu rotu nēsātāji pastāsta par to\, ko es pati nebūtu varējusi iedomāties par savām rotaslietām un to radītajām asociācijām\,” skaidro Felīke.\nFelīke van der Lēsta ir dzimusi un uzaugusi Nīderlandē\, bet kopš 2008. gada dzīvo Norvēģijas rietumos. Māksliniece rotkaļa diplomu ieguva 1996. gadā\, absolvējot juvelierizstrādājumu nodaļu\, Gerrit Rietveld akadēmijā Amsterdamā. Jau vairākus gadus starptautiskajā profesionālajā laikmetīgo un konceptuālo rotu mākslinieku sabiedrībā Felīkes van der Līstes darbi ir ļoti augstu novertēti\, tie ir atrodami gan muzejos\, gan privātās kolekcijās visā pasaulē.\nFelīkes van der Lēstas izstādes scenogrāfijas autore ir audio-vizuālo mediju māksliniece Sintija Jēkabsone. \n \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nFelīkes van der Lestas lekcijas Latvijas Mākslas akadēmijā materiāli \ndiena.lv par izstādi “Dzīve ir Zoo” (links) \nArterritory par izstādi “Dzīve ir Zoo” (links) \nPutti Blogs par Felieke van der Leest \n \nIzstādes atklāšanas vakars
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/felikes-van-der-lestas-personalizstade-dzive-ir-zoo/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde-LV-1.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20140120
DTEND;VALUE=DATE:20140323
DTSTAMP:20250810T054305
CREATED:20190611T135603Z
LAST-MODIFIED:20200203T121959Z
UID:86252-1390176000-1395532799@legacy.putti.lv
SUMMARY:SAPNIS KĀ RĪTS
DESCRIPTION:No 2014. gada 20. janvāra līdz 22. martam\nMākslas galerijā PUTTI \nStarptautiska laikmetīgo rotu izstāde\nSAPNIS KĀ RĪTS\nBalta migla\nSilti noglāsta\nSapnis kā rīts \n(J. Anmanis) \nPiedalās rotu mākslinieki: Andris Lauders (Latvija)\, Catalina Brenes (Kostarika)\, Flora Vagi (Ungārija)\, Gigi Mariani (Itālija)\, Guntis Lauders (Latvija)\, Jānis Vilks ( Latvija)\, Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\, Liisa Hashimoto ( Japāna)\, Māris Auniņš (Latvija)\, Māris Šustiņš (Latvija)\, Reka Lorincz (Ungārija)\, Valdis Brože (Latvija)\, Valentina Caprini (Itālija). \n\n \n \n \n \n \n \n Rings: Valdis Brože\, Stils: Iveta Vecmane\, Photo: Artūrs Konrāds\n \n \n \n \n \n Rings: Valdis Brože\, Stils: Iveta Vecmane\, Photo: Artūrs Konrāds\n \n \n \n \n \n Rings: Valdis Brože\, Stils: Iveta Vecmane\, Photo: Artūrs Konrāds\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\n \n \n \n \n \n Andris Lauders ( Latvija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Liisa Hashimoto ( Japāna)\n \n \n \n \n \n Gigi Mariani (Itālija)\n \n \n \n \n \n Flora Vagi (Ungārija)\n \n \n \n \n \n Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Māris Auniņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Gigi Mariani (Itālija)\n \n \n \n \n \n Catalina Brenes (Kostarika)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Reka Lorincz (Ungārija)\n \n \n \n \n \n Jānis Vilks (Latvija)\n \n \n \n \n \n Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\n \n \n \n \n \n Valentina Caprini (Itālija)\n \n \n \n \n \n Catalina Brenes (Kostarika)
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/ziemas-izstade-sapnis-ka-rits/
ATTACH;FMTTYPE=image/png:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/Sapnis_webam_LV.png
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20131219
DTEND;VALUE=DATE:20140112
DTSTAMP:20250810T054305
CREATED:20190627T115446Z
LAST-MODIFIED:20200203T124236Z
UID:89559-1387411200-1389484799@legacy.putti.lv
SUMMARY:MAZLIET SNIEG
DESCRIPTION:No 2013. gada 19. decembra līdz 2014. gada 11. janvārim\nMākslas galerijā PUTTI \nStarptautiska laikmetīgo rotu izstāde\nMAZLIET SNIEG\nAtnāc\nAiz loga\nMazliet snieg \nIzstādē piedalās rotu mākslinieki: Andris Lauders (Latvija)\, Catalina Brenes (Kostarika)\, Catalina Gibert (Spānija)\, Flora Vagi (Ungārija)\, Gigi Mariani (Itālija)\, Guntis Lauders (Latvija)\, Jānis Vilks ( Latvija)\, Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\, Liisa Hashimoto ( Japāna)\, Māris Auniņš (Latvija)\, Māris Šustiņš (Latvija)\, Reka Lorincz (Ungārija)\, Valdis Brože (Latvija)\, Valentina Caprini (Itālija). \nKā smaržo ZIEMA – piparkūka\, kāposti\, āboli\, skujas…\nLaura Cadelo Bertrand – kastanis\, polenta\, ledus\, kamins\, sīpolu zupa\, šalle…. \nKā skan ZIEMA – malkas sprakstoņa krāsnī\, karnevālu smiekli\, glāžu simfonija\, sniega gurkstoņa…\nCatalina Gibert – viļņu šalkas\, strazdu baru spārnu švīkstoņa\, kaiju kliedzieni jūras vētras laikā\, lietus lāšu pilesana pēr dakstiņiem\, malkas sprēgāšana kaminā \nKādā krāsā ir ZIEMA – sarkanas un baltas sveces\, zvaigžņotā debess\, zaļa egle\, brūni pīrāgi\, sniega sudrabainais mirdzums…\nValentina Caprini – pamatā balta\, krāsainas Ziemassvētku eglītes gaismiņas\, spilgts pilsētas apgaismojums… \nKo mīl ZIEMA – dot piedošanu\, prieku\, sapratni\, dziesmas\, mīļus vārdus\, glāstus\, DĀVANAS…\nCatalina Brenes – mēteli\, cimdus šalli…\nGigi Mariani – siltumu\, klusumu\, bērnu smieklus\, cerības\, gaidas… \n\n \n \n \n \n \n \n Rota: Liisa Hashimoto\, Stils: Iveta Vecmane\, Foto: Artūrs Kondrāts\n \n \n \n \n \n Rota: Liisa Hashimoto\, Stils: Iveta Vecmane\, Foto: Artūrs Kondrāts\n \n \n \n \n \n Rota: Liisa Hashimoto\, Stils: Iveta Vecmane\, Foto: Artūrs Kondrāts\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n Catalina Brenes (Kostarika)\n \n \n \n \n \n Valentina Caprini (Itālija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Flora Vagi (Ungārija)\n \n \n \n \n \n Gigi Mariani (Itālija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Liisa Hashimoto ( Japāna)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Andris Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\n \n \n \n \n \n Māris Auniņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\n \n \n \n \n \n Jānis Vilks (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n Catalina Brenes (Kostarika)
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/ziemas-izstade-mazliet-snieg/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde1.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20131206
DTEND;VALUE=DATE:20140222
DTSTAMP:20250810T054305
CREATED:20190627T125525Z
LAST-MODIFIED:20191218T155819Z
UID:89611-1386288000-1393027199@legacy.putti.lv
SUMMARY:Andris Lauders. ŠAHS BRILJANTU KARALIENEI
DESCRIPTION:No 2013. gada 6. līdz 21. decembrim\nMākslas galerijā PUTTI \nLatvijas rotu mākslinieka Andra Laudera\npersonālizstāde\nŠAHS BRILJANTU KARALIENEI\nIzstādē tiek eksponētas 64 rotas – tieši tik\, cik lauciņu ir uz šaha dēļa. Ievērota ir arī šaha ierobežojošā melnbaltā krāsu gamma\, kur tikai retumis ieskanas nelieli krāsu akcenti. Skaidrojot izstādes dramaturģiju\, Andris Lauders uzsver\, ka viņš savās rotu kolekcijās briljantus gandrīz neizmanto\, tam pretī liekot rotu dizainu. Taču nepieciešamības gadījumā to var papildināt arī kāds efekta panākšanai nepieciešams akcents\, cita materiāla iestarpinājums. Viņa formula ir ar rotu izcelt briljantu\, nevis ar briljantu – rotas lietu. Bet “šaha” piesaukšana izstādes nosaukumā liecina arī par Andra Laudera personisko izaicinājumu iepriekš izvirzīto noteikumu un kritēriju ievērošanā.\nIzstādes darbi – funkcionālās rotas lietas ir darinātas no sudraba\, izmantojot zelta papildinājumus. Šo darbu autortehnika paredz vispirms no zelta un sudraba plāksnēm izlikt ornamentu un tad no apakšas ar liesmu to karsēt. Tā kā zeltam ir augstāka kušanas temperatūra par sudrabu\, tad\, sudraba virsmai kļūstot mīkstai\, zelta plāksnes tajā iesēžas un šādi ornaments tiek fiksēts. Andra Laudera izstādē skatītāji var sastapties ar atsaucēm uz kultūras vēsturi. Piemēram\, eksponēto darbu vidū ir gredzens ar Romas Kolizeja miniatūru atveidu sānskatā un zelta plāksnes veidotu saules ieloku pretskatā\, amfiteātra vietā. Mazākās rotas sākumā tiek veidotas vaskā un tad atlietas. Lielākās – darinātas no detaļām un salodētas kopā\, atstājot tukšu vidu. Šādi tiek samazināts rotu smagums un tās kļūst lietojamas ikdienā. Mamuta kauls tiek slīpēts\, izgrebts un iesēdināts rotaslietā\, bet ar sudraba drāšu palīdzību tiek veidots papildus punktojums vai cits ornaments.\nAndris Lauders (1961) ir viens no atpazīstamākajiem Latvijas rotu māksliniekiem. Viņš ir beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metālapstrādes nodaļu (1980) un Igaunijas Mākslas institūta Metālapstrādes nodaļu (1985). Daiļradi sācis ar pieņemto normu pārkāpšanu. Proti\, padomju periodā metālmāksliniekiem tika mācīts izvairīties no pamatmateriālu jaukšanas vienā darbā. Taču tieši sudraba un zelta kombinējums ir kļuvis par Andra Laudera rotu atpazīstamību. Rotu akcentiem viņš izmanto ne tikai dārgakmeņus un pērles\, bet arī neparastākus materiālus – mamuta kaulu\, seno laiku monētas\, lavu u.c. Viņa rotās ir izteikta historisma klātbūtne. Taču no visām kultūrām\, tieši Senās Ēgiptes rotu iespaids šeit ir dominējošs. Viņa rotas tradicionāli ir stāstošas\, bet rokraksts attīstās virzienā uz vienkāršību. Rotām pamatā tiek izmantotas vienkāršas ģeometriskas formas. \n \n\n \n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n\n \nIzstādes atklāšana:
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/andra-laudera-personalizstade-sahs-briljantu-karalienei/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde-1.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20131115
DTEND;VALUE=DATE:20131129
DTSTAMP:20250810T054305
CREATED:20190606T085430Z
LAST-MODIFIED:20200203T122811Z
UID:84446-1384473600-1385683199@legacy.putti.lv
SUMMARY:Märta Mattsson. VIENOTI NĀVĒ
DESCRIPTION:2013. gada no 15. līdz 28. novembrim\nMākslas galerijā PUTTI \nZviedru mākslinieces Martas Matsones personālizstāde\nVIENOTI NĀVĒ\nGalerija skatītājiem piedāvā neparastu ekspress izstādi. Rīdzinieki un Rīgas viesi tiek aicināti aplūkot zviedru mākslinieces Martas Matsones (Marta Mattsson) rotu izstādi VIENOTI NĀVĒ.\nMāksliniece savus darbus raksturo ar spriedzi\, ko rada vienlaicīga pievilkšanās un atgrūšanās\, kad nevēlies skatīties\, bet tomēr skaties\, nevēlies redzēt\, bet tomēr redzi. “Es ņemu šķietami nepiemērotu materiālu\, liekot parastām un pazīstamām lietām\, šķist neparastām un svešām\,” – māksliniece skaidro savas neparastās rotas. Viņa izvēlas strādāt ar insektiem\, dzīvnieku atliekām un citām biovielām\, pārstrādājot tās neticami poētiskās un estētiskās rotās. Viņas māksla atsauc atmiņā gan Senās Ēģiptes aizraušanos ar saules un atdzimšanas simbolu skarabeju\, gan Viktorijas laikmeta rotu tradīcijas\, kur tauriņi simbolizēja dzīves un skaistuma īslaicību.\n„Es mēdzu saskatīt skaisto lietās\, ko citi cilvēki uzskata par savādām un dīvainām. Mani fascinē sajūta\, kas rodas tad\, kad es skatos uz to\, kas man nepatīk\, bet es vēl aizvien turpinu skatīties… Savos darbos es spēlējos ar pievilkšanās un atgrūšanās spēka radīto spriedzi. Strādājot ar šķietami nesaderīgiem un nepiemērotiem materiāliem\, man ir interesanti ikdienišķus un parastus objektus atklāt jaunā\, neierastā veidā.\n18. gadsimtā tika atklātas daudzas jaunas dzīvnieku un augu sugas\, un tas bija kunstkameru laikmets. Ļaudis kolekcionēja retumus\, jo tas deva klātbūtnes sajūtu kaut kam īpašam un brīnišķīgam. Kuntskameras nebija paredzētas\, lai justu līdzi mirušajām radībām\, bet gan\, lai dotu iespēju brīnīties un priecāties par to vienreizīgumu un neparastumu. Mūsdienu pasaulē\, kurā jaunas un eksotiskas sugas bieži netiek atklātas\, es izmantoju nedzīvas radības savos darbos\, lai radītu izbrīnu un ļauju šīm radībām pārdzimt jaunos objektos – rotās”.\nAudio-vizuālo mediju mākslinieces Sintijas Jēkabsones scenogrāfija kā smalks pavediens atklās Martas rotu trauslo dabu\, piešķirot tām jaunu eksistenci un elpu\, ļaujot tām atdzīvoties to dabīgajā vidē\, spēlējoties ar tumsu un gaismu\, dzīvo un nedzīvo\, skatītājam paverot aizmirstu kolekcionāra kabinetu. \nIntervija ar Martu\, kas publicēta 21. novembra (2013) Kultūras dienā. \nIntervija ar Martu\, kas publicēta arterritory.com \n\n \n \n \n \n \n \n Märta Mattsson\n \n \n \n \n \n Märta Mattsson\n \n \n \n \n \n Märta Mattsson\n \n \n \n \n \n Märta Mattsson\n \n \n \n \n \n Märta Mattsson\n \n \n \n \n \n Märta Mattsson\n \n \n\n \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nArterritory par izstādi “Vienoti nāvē” (links) \ndiena.lv par izstādi “Vienoti nāvē” (links) \nstudija.lv par izstādi “Vienoti nāvē” (links) \ndelfi.lv par izstādi “Vienoti nāvē” (links) \nPutti Blogs – intervija ar Martu Matsoni (links) \n \n \nIzstādes atklāšana:
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/marta-mattsson-izstade-vienoti-nave/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/png:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/Matson_webam_LV.png
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20130926
DTEND;VALUE=DATE:20131014
DTSTAMP:20250810T054306
CREATED:20190604T094648Z
LAST-MODIFIED:20191218T132841Z
UID:83480-1380153600-1381708799@legacy.putti.lv
SUMMARY:FANTASTICI! Laikmetīgās itāļu rotas
DESCRIPTION:No 2013. gada 26. septembra līdz 13. oktobrim\nMākslas galerijā PUTTI \nItāļu laikmetīgo rotu izstāde\nFANTASTICI! Laikmetīgās itāļu rotas\nRudenī galerijā skatāma apjomīga itāļu laikmetīgo rotu izstāde “FANTASTICI! Laikmetīgās itāļu rotas” (FANTASTICI! Contemporary Italian Jewellery). Šī izstāde tiek organizēta galerijai PUTTI sadarbojoties ar Itālijas Laikmetīgo rotu asociāciju AGC (Associazione Gioiello Contemporaneo).\nStarptautiska grupas izstāde “Konceptuālā rota” 2011. gadā ar itāļu mākslinieku piedalīšanos galerijā PUTTI ir aizsākums draudzīgām attiecībām ar asociācijas AGC pārstāvjiem Itālijā.\nItāļu Laikmetīgo rotu asociācija AGC ir vērā ņemama platforma gan topošiem\, gan sevi jau apliecinājušiem itāļu rotu māksliniekiem. Tā ir bezpeļņas organizācija\, kas ir izveidota Triestē 2004. gadā\, lai attīstītu un veicinātu laikmetīgo rotu mākslu\, ar to saprotot: māksliniecisko izpēti\, ornamentu idejas atjaunošanu\, eksperimentēšanu ar jauniem materiāliem un tehnoloģijām\, kā arī vēsturisko tradīciju – prasmju un spēju saglabāšanu. Izstāde “FANTASTICI! Laikmetīgās itāļu rotas” Latvijas kultūras telpā pamatoti sagaidāma kā unikāls notikums.\nIzstādes scenogrāfijas idejas un tās realizācijas autori – starptautiski atzīts modes dizaineru tandēms MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa un Rolands Pēterkops).www.mareunrols.com\nIzstādē piedalīsies 22 rotu mākslinieki no Itālijas: Catalina Brenes\, Luisa Bruni\, Maria Cristina Bellucci\, Elisabetta Dupre\, Anna Fornari\, Emma Francesconi\, Maria Rosa Franzin\, Manuela Gandini\, Heidemarie Herb\, Giancarlo Montebello\, Gigi Mariani\, Paola Mirai\, Rita Marcangelo\, Margherita de Martino Norante\, Alessandro Petrolati\, Kellie Riggs\, Barbara Uderzo\, Ute Kolar\, Eugenia Ingegno\, Patrizia Bonati\, Maura Biamonti\, Adrean Bloomard. \n(https://www.agc-it.org) \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \nArterritory intervija ar Gigi Mariani\n \nArt Jewelry Forum intervija ar Agitu Putāni \nAlessandro Petrolati\nAlessandro Petrolati rotaslietu pasauli ir atklājis Itālijas Zeltkaļu skolā\, apgūstot tradicionālo tehniku. Mākslinieka rotaslietas ir roku darbs\, katrs smalkākais komponents ir darināts ar rokām. Ekspermentējot ar materiālu un tradicionālām zināšanām\, mākslinieks uzsver\, ka ik viena rota var kļūt par māksliniecisku izpausmi\, kamēr tās pamatfunkcija vienmēr būs ķermeņa dekorācija. Māksliniekam rotaslietu izgatavošana nozīmē estētisku risinajumu meklējumus. \nAdrean Bloomard\n \nAdrean Bloomard darbu mērķis ir restaurēt tūkstošiem gadu senu objektu auru. Studējot un pētot vēsturiskus elementus\, viņš noskaidrojis\, ka materiāli no pagātnes saglabā atmiņas un dažādas sajūtas – “vēsturei piederošie” objekti ir daļa no mūsu kultūras DNS. Mākslinieks par saviem darbiem: „Es dzīvoju un strādāju Romā. Iedvesmojos no Romas arhitektūras\, seniem veidojumiem un drupām. Esmu “elpojis” šo atmosfēru kopš dzimšanas brīža\, tāpēc tā ir ietekmējusi manu mākslu. Radot rotaslietas\, man patīk tās “pakļaut draudiem”\, kā rezultātā metāla virsma bieži vien rada robainu\, ielauztu\, korozijai pakļautu efektu.” \nAnna Fornari\nMāksliniece Anna Fornari iedvesmu meklē un atrod pilsētvidē – Romā\, Florencē vai Peruzā. “Esmu atklājusi dažādas idejas\, kas ir paslēpušās vecās ielās\, pievēršot uzmanību pilsētu režģiem\, ūdens notekām un to fascinējošajām\, vilinošajām un vienlaicīgi biedējošajām formām”\, stāsta maksliniece. Savos darbos Anna Fornari izmanto tradicionālās rotkaļa metodes. Annas Fornari rotaslietu formas un idejas atgādina aprūsējušus režģus vai krāsainus šūnakmeņus. Māksliniece uzksata\, ka viņas darbiem piemīt vēsturiska aura\, tie slēpj senus notikumus\, un ir kā saikne starp pagātni un tagadni. \nBarbara Uderzo\n \nRotaslietu radīšanai Barbara izmanto dārgmetālus un krāsainu plastmasu\, kombinējot tos ar netradicionāliem materiāliem: papīru\, cukuru un koku. Vēlme eksperimentēt ar dažādajiem materiāliem un tehnoloģijām māklslinieces darbus padara neordinārus. Rotaslietām raksturīgas kontrastainu elementu kombinācijas\, kas variē no agresijas un šaušalām līdz romantikai vai komiskumam. Interesantas ir neierastās formas\, kurās iekodēts process – piemēram\, rotas\, kas izskatās kā uz ādas kūstoša šokolāde\, vai rotas kā sniegs\, kas pārtop ūdenī… Neskatoties uz vēlmi eksperimentēt\, mākslinieces mērķis ir radīt funkcionālas rotaslietas. \nCatalina Brenes\n \nEsmu uzaugusi lielā ģimenē\, tāpēc manā mākslā vērojama degsme pēc brālības un kompānijas. Es neveidoju atsevišķu mākslas priekšmetu\, jo man svarīgs ir elementu kopums un to saderība\, tāpēc sērijdarbi ir mana talanta izpausme. Man vienmēr paticis strādat ar fleksibliem un kārtainiem materiāliem. Māksla mani aizved savā pasaulē\, kur mani meklējumi pēc līdzsvara un miera ir svarīgi konkretā mākslas darba tēmai. Apkārtējā vide ietekmē mani\, pazūdot mākslas pasaulē\, tadēļ\, es cenšos laikam nepiešķirt robežas. \n \nElisabetta Duprè\n \nElisabetta Duprè darbiem raksturīga smalku detaļu atkārtota kompozīcija. Ģeometriskas\, maigas un brīvas\, dažkārt pat rupjas – tādas ir rotaslietu formas\, ko māksliniece ir izvēlējusies ar nolūku simbolizēt cilvēcisko nepilnību. Viņa galvenokārt strādā ar krāsu kontrastiem\, kas iegūti no zelta savienojumā ar sudrabu (gan baltu\, gan oksidētu). Autores darbi ir radīti ciešā kontekstā ar telpu\, kas ir kā daļa no mākslas darba. Rotaslietas\, kas ir kā brīva konstrukcija un mijiedarbojas ar apkārtējo vidi\, ne vien ietekmē rotas lietu veidolu\, bet arī darbojas kā struktūrelements. Rotaslietu formu\, ritmu un telpiskumu mākslinieces darbos ir ietekmējušas mūsdienu mūzikas un dejas studijas. \nEmma Francesconi\n \nSkrūves un uzgriežņi pārtop par dizaina elementiem Emmas rotaslietās\, tie vairs nav tikai dzelzs izstrādājumi\, ko ikdienā izmantojam saimnieciskos nolūkos. Tehniskie mehānismi pārsteidzošā veidā attaino patiesi sievišķīgo spēku\, maigumu un vieglumu. Rotu tapšanā māksliniece izmanto tikai viena veida materiālu\, jo viņai ir būtiski izprast tā īsteno būtību. Rotaslietu darināšana ir kā pētījums par elementu sasaistīšanas iespējām\, iztēles arhitektūras ceļš\, kas nepieļauj dekorāciju un vizuļu iespēju. \n \nEugenia Ingegno\n \nEs meklēju reālus vai nereālus objektus. Kad esmu tos atradusi\, izvēlos konkrētu fragmentu\, kas mani uzrunā\, un ar to ir pietiekami\, lai raisītu atmiņas. Savu darbu formas es iegūstu\, piepildot formu ar kūstošu materiālu\, piemēram\, metālu\, sveķiem un silikonu\, tādējādi iegūstot pārsteidzošu\, neiedomājamu rezultātu. Es „noķeru” formu veidnē\, līdzīgi kā fotogrāfs „noķer” gaismas kadru uz fotofilmiņas. Šo tehniku es izmantoju\, lai atklātu iluzoro realitātes efektu. Manas rotas atklāj iespējamo dzīvi\, atmiņas vai notikumus kuri nav notikuši\, bet būtu varējuši notikt. \nGianCarlo Montebello\n \nRotaslietu dizaineris Giancarlo Montebello pazīstams kā juteklisku un pavedinošu rotu māksinieks. Montebello rotaslietu koncepcija lauž tradicionālos estētikas kanonus\, ironizē un pēta visdažādākos materiālus – gan tradicionālus un industriālus\, gan dārgus un vienkāršus. Mākslinieka darbi atklāj Rietumu un Austrumu tradīcijas tālā un nesenā pagātnē. \n \n \nGigi Mariani\n \nGigi Mariani dīvo Modenā\, Itālijā un par zeltkali strādā vairāk nekā divdesmit piecus gadus. Metāls un tā nebeidzamās apstrādes iespējas mākslinieku iedvesmojušas jau agrā jaunībā. “Izmantojot antīkus un unikālus zeltkaļa tehnikas paņēmienus\, es strādāju ar dārgmetālu\, kombinējot to ar citiem metāliem. Manas rotaslietas parasti tiek darinātas ar faktūru\, kas paslēpj dārgmetālu un ko ar neapbruņotu aci nevar atklāt. Savas ikdienas emocijas es cenšos izdzīvot savos darbos.” \nHeidemarie Herb\n \nIedvesmu saviem mākslas darbiem es gūstu\, domājot par attiecībam starp cilvēku un dabu visos iespējamajos veidos. Krāsas atsauc atmiņā sajūtas\, skaņas liek aizdomāties par dzīves ciklu no dzimšanas līdz nāvei\, viss mistiskais un noslēpumainais ir atrodams dabā. Kustības\, formas\, vieglums un krāsu harmonijas ir svarīgas katrā manā mākslas darbā. Ar saviem darbiem es vēlos modināt jutekļus un prātu\, lai iznīcinātu paviršību un individuālismu\, kas dominē mūsdienu pasaulē. Mani darbi ir radīti\, lai rosinātu aizdomāties un dalīties vienam ar otru. \nKellie Riggs\n \nKellie Riggs savos darbos pēta cilvēka ķermeņa un arhitektūras simbiozi. „Mans mērķis ir radīt rotaslietas\, kas akcentē cilvēka ķermeņa skaistumu\, bet tās var būt aplūkojamas arī kā atsevišķi arhitektūras elementi\, piemēram\, kaklarotas\, kas šķiet kā ēku dekoratīvi elementi\,” skaidro rotu autore. Mākslinieces darinātās rotaslietas pasvītro cilvēka ķermeņa skaistumu un liek koncentrēties uz pašu ķermeni\, nevis rotaslietu. “Manas rotas nav dekorācijas\, bet tās ir par dekorācijām\, tās satur pagātnes informāciju un veicina interesi par mūsdienu vizuālo mākslu\,” tā savu rotu būtību skaidro māksliniece. \nLuisa Bruni\n \n“Rotaslietas man nozīmē jūtas\, un ar šo poētisko elementu ir piesātināts viss mans darbs\, es esmu ieinteresēta veicināt skatītājā emocijas\, ko jūtu\, veidojot rotaslietas. Materiāli un metodes\, ko es izmantoju\, izpilda šīs idejas funkciju. Manas rotas ir simbolisks ietvars manām sajūtām\,” stāsta novatorisko rotaslietu dizainere Luisa Bruni. Mākslinieces radītie gredzeni atgādina pagātnes laikmetu smaržas\, aizvedot to valkātājus tāltālos pasaules nostūros. \n \n \nManuela Gandini\n \nMūsdienīgs stils\, estētiski regulāra forma\, tīra materiālu saderība\, krāsa un tekstūra\, inovatīvas ražošanas tehnikas un precīzs roku darbs raksturo Manuelas Gandini rotas. Manuela Gandini strādā ar tādiem materiāliem kā alumīnijs\, tērauds\, gumija\, neilons un titāns. „Rotaslietas atpoguļo cilvēka personību\, radošumu\, humora izjūtu un attieksmi pret dzīvi. Manu darbu mērķis ir radīt mūsdienīgas rotaslietas netradicionāli domājošiem cilvēkiem\,” stāsta māksliniece. \nMargherita de Martino Norante\n \nRotaslietas ir ietekmīgs komunikacijas veids\, tās ir kā informācijas tilts starp rotaslietas nēsātāju un ārpasauli”\, uzsver māksiniece. Savos darbos māksliniece spēlējas ar kultūras ikonām un fetiša ideju\, tādējādi ironizējot par cilvēciskām vājībām. Gravējumi uz sudraba rotām ir ļoti smalks roku darbs\, jo tiek saglabāts sudraba dabiskais raksts. \n\nMaria Cristina Bellucci\n \nKostīmmākslinieces darbs teatrī Belluci iedvesmoja rotaslietu radīšanai. Par radošu izaicinājumu māksliniece uzskatīja rotaslietu darināšanu no krāsainiem zīmuļiem – griežot tos un slīpējot\, pārveidojot par dažādām ģeometriskām formām\, māksliniecei izdevās panākt dinamiskas krāsas un formas spektru. Smalkās rotkalšanas metodes veido harmoniskas intriģējošas novatoriskas kompozīcijas. “Es meklēju skaistumu it visur\, gūstu prieku ikdienas objektus pārveidojot par rotaslietām\,” stāsta Maria Christina Bellucci. \nMaria Rosa Franzin\n \nRotu dizaineres Maria Rosa Franzin darbi pauž personisku un emocionālu saikni ar mākslas pasauli\, savos darbos māksliniece iestrāda domas\, kas pārtop par zīmem un simboliem – rotaslietās. “Rotaslietas ir manu domu un sajūtu vizuālizācija”\, uzskata Maria Rosa Franzin. Viņas darbus raksturo formu vienkāršība un kompozīcijas absktraktums. Māksliniece rada kompleksas konstrukcijas\, izmantojot metālu\, sudrabu\, zeltu\, akrila krāsas\, varu\, līmes\, koksnes putekļus. \nMaura Biamonti\n \nDivdesmit gadu ilgi pētījumi un eksperimenti ar metāla tekstūru un krāsu radīja vēlmi māksliniecei Maurai Biamonti veidot lielas\, krāsainas un spilgtas rotaslietas. Profesionālās zināšanas un rotkaļa amata prasmes māksliniece apguvusi pašmācības ceļā. Maura Biamonti darina rotas no zelta\, sudraba\, dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem\, kā arī no krāsaina zelta\, alumīnija\, izkausēta stikla\, kauliem\, koka un pat sveķiem. “Lielie\, spilgtie\, krāsainie akmeņi\, kontrastējot ar metālu\, rada gan ironiskus karikatūru elementus\, gan dramatisma iespaidu\,” paskaidro māksliniece. \nPaola Mirai\n \nMitoloģija\, estētika un dizains ir tie elementi\, ko rotaslietu dizainere Paola Mirai izmanto savos darbos. Paola Mirai strādā ar tādiem materiāliem kā zelts\, dimants un nebaidās tos savienot ar lietotas datortehnikas detaļām vai nestrādājošu pulksteņu mehānismiem. Estētiskās un elegantās rotaslietas rada pilnības un harmonijas iespaidu. Māksliniece iedvesmu smēlusies no Eiersa klints Austrālijā un Atlantijas okeāna\, tāpēc viņas radītās rotaslietas atgādina dzidru ledu un mirdzošus kristālus. \nPatrizia Bonati\n \nPatrizia Bonati rotaslietas ir tipiskas Itālijai\, tās ir veidotas no zelta\, īpašiem metāla sakausējumiem un iestrādātiem baltās emaljas pārklājumiem. Īpašo metālu sakausējums nodrošina tikai Bonati rotām piemītošās krāsas. Bonati darbus visspilgtāk raksturo matēta virsma\, faktūra un krāsa\, kā arī neregulāra apļveida forma. Mākslinieces darbu koncepcija – kustība un transformācija. Kaklarota var kļūt rokassprādze\, auskars var kļūt piespraude\, gredzens var kļūt aproce. Mākslinieces rotaslietas ir mūsdienīgas\, bet vienlaicīgi var sajust pagātnes vēsmas. \nRita Marcangelo\n \n“Man patīk ideja par iespēju mainīt materiāla oriģinālo struktūru. Es strādāju ar tekstilu\, to dedzinot un apstrādājot ar akrilu\, līdzīgi kā gleznotājs\, kas sāk ar baltu audeklu\, es sāku ar melno vai balto zīdu un parējos materiālus piemeklēju procesa gaitā”\, sava darba noslēpumus atklāj Rita Marcangelo. \n \n \nUte Kolar\n \nMākslinieces rotaslietu kolekcijas ir kā gaiši paradīzes dārzi. Daba ir mākslinieces iedvesmas avots. Rotām raksturīga kubiska forma\, un tie atgādina skulptūras. Ute Kolar prasmīgi izmanto gaimas un ēnas savienojuma tehniku. Mākslinieces darbiem piemīt vizuāls vieglums un gaisīgums\, rotaļāšanās ar apjomu un šķietamu bezsvaru pārsteidz rotu nēsātāju. \n \n \nArterritory par izstādi “Fantastici!” (links) \nanothertravelguide.lv par izstādi “Fantastici!” (links) \nklimt02.net par izstādi “Fantastici!” (links) \nold.puaro.lv par izstādi “Fantastici!” (links) \nLaikmetīgās itāļu rotas Rīgā \n \nir.lv par izstādi “Fantastici!” (links) \n \n \n \n \nIzstādes atklāšana:
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/fantastici-laikmetigas-italu-rotas/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde-LV.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20130527
DTEND;VALUE=DATE:20130901
DTSTAMP:20250810T054306
CREATED:20190627T123459Z
LAST-MODIFIED:20191218T135148Z
UID:89590-1369612800-1377993599@legacy.putti.lv
SUMMARY:VASARAS SESIJA
DESCRIPTION:No 2013. gada 27. maija līdz 31. augustam\nMākslas galerijā PUTTI \nStarptautiska laikmetīgo rotu izstāde\nVASARAS SESIJA\nPieskaņojoties skolu vasaras brīvlaikam\, galerijā apskatāma starptautiska laikmetīgo rotu izstāde VASARAS SESIJA (Summer Session)\, kas skatītājiem ļaus iztēloties mākslas augstskolas sesijas skati. Tikai šajā skatē studentu lomās būs profesionāli\, starptautiski atzīti mākslinieki. Šīs tematiskās rotu izstādes uzmanības centrā būs meklējami gan vasarīgi floras un faunas motīvi\, gan arī dzīvi apliecinoša krāsu palete.\nIzstādē piedalās mākslinieki: Māris Auniņš (Latvija)\, Lisa Bjorke (Zviedrija)\, Valdis Brože (Latvija)\, Eugenia Ingegno (Itālija)\, Andris Lauders (Latvija)\, Guntis Lauders (Latvija)\, Reka Lorincz (Ungārija)\, Gigi Mariani (Itālija)\, Nora Rochel (Vācija)\, Māris Šustiņš (Latvija)\, Flora Vagi (Ungārija)\, Jānis Vilks (Latvija)\, Margherita de Martino Norante (Itālija)\, Catalina Gibert (Spānija). \n\n \n \n \n \n \n \n Catalina Gibert (Spānija)\n \n \n \n \n \n Reka Lorincz (Ungārija)\n \n \n \n \n \n Lisa Bjorke (Zviedrija)\n \n \n \n \n \n Eugenia Ingegno (Itālija)\n \n \n \n \n \n Gigi Mariani (Itālija)\n \n \n \n \n \n Jānis Vilks (Latvija)\n \n \n \n \n \n Margherita de Martino Norante (Itālija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Flora Vagi (Ungārija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Catalina Gibert (Spānija)\n \n \n \n \n \n Nora Rochel (Vācija\n \n \n \n \n \n Māris Auniņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Andris Lauders (Latvija)\n \n \n\n \n
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/starptautiska-laikmetigo-rotu-izstade-vasaras-sesija/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20130419
DTEND;VALUE=DATE:20130529
DTSTAMP:20250810T054306
CREATED:20190627T124446Z
LAST-MODIFIED:20191212T105856Z
UID:89604-1366329600-1369785599@legacy.putti.lv
SUMMARY:Bruno Birmanis.BALLET.BEYOND
DESCRIPTION:No 2013. gada 19. aprīļa līdz 28. maijam\nMākslas galerijā PUTTI \nModes mākslinieka Bruno Birmaņa pirmā foto izstāde\nBALLET.BEYOND\nBruno Birmaņa fotogrāfijas ieved telpā\, kurā citādi nevar iekļūt: tās ir baleta aizkulises. Cik sakāpināta reizēm mēdz būt sabiedrības interese par aizkulisēm\, tik balets tās rūpīgi sargā – ne jau tādēļ\, ka tur notiktu kas nosodāms. Balets ir\, iespējams\, pēdējā māksla\, kas sargā ticību ilūzijai – vides\, personāža\, stāsta. Turklāt tas attiecas arī uz moderno baletu: joprojām skatītājs nedrīkst redzēt piepūli\, ar kādu šī māksla top. Klasiskais balets savukārt ir arī viskodētākā mākslas forma: katrai dejas valodas vienībai atbilst noteikta plastiska zīme\, starp kurām nav vietas dažādi tulkojamām\, nepareizām vai pavirši izpildītām kustībām.\nBirmanis skata aizkulišu dzīvi plašā amplitūdā – no nepretenciozas reportāžas\, kurās nozīme ir detaļām\, līdz estetizētām kompozīcijām\, kurās lielu lomu spēlē gaisma un krāsa. Visās pārsteidz fotografēto personu uzticība\, ka tās nepamana fotogrāfa klātbūtni\, kā arī maģiskā atmosfēra pirms un pēc priekšnesuma\, kas nav domāta skatītāju acīm\, par izstādi izsakās mākslas kritiķis Vilnis Vējš.\nEkstravagantais modes mākslinieks Bruno Birmanis ir izpelnījies starptautisku un pašmāju atzinību kā Nepieradinātās modes asamblejasidejas autors un organizētājs\, kuru ir apmeklējuši modes pasaules slavenības Zandra Roudsa\, Pako Rabane u.c.\, kā arī piedaloties vairāk nekā 30 autorkolekciju šovos un skatēs Romā\, Venēcijā\, Parīzē\, Londonā\, producējot un režisējot Maskavas modes nedēļu no 1995. – 1999. gadam\, kā arī dažādos pašmāju radošajos projektos. Šoreiz savu radošo darbību Birmanis nav iemūžinājis tērpos\, bet gan fotogrāfijās. Fotogrāfijās\, kuras tapušas ar Latvijas Nacionālās operas atbalstu\, paceļot priekškaru uz baleta apbrīnojamo un noslēpumaino – aizkulišu pasauli.\nPirmo radošo izglītību Bruno Birmanis ieguvis kā metāla dizainers. Lai gan rotu un dārgakmeņu pasaule organiski aizveda modes dizaina jomā\, tā paliks Bruno pirmā mīlestība. \nPar Bruno Birmani (BB)\nBruno Birmanis beidzis RLMK kā metāla dizaina mākslinieks\, piedalījies izstādēs ar rotām\, vides objektiem\, grafikām un mazajām arhitektūras formām\, lasījis lekcijas Latvijas Universitātē\, LMA un Rīgas lietišķās mākslas koledžā. Bruno ir bijis IAA Latvijas nodaļas biedrs un Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.\nAr tērpu kolekciju veidošanu sācis nodarboties 80.\, kad drīz vien kļuvis pazīstams bijušajā PSRS un Eiropā ar savām alternatīvajām un izaicinošajām kolekcijām\, kuras demonstrējis arī kopā ar Uģi Rūķīti izveidotajā tērpu teātrī Postbanālisma Balle. 1988. gadā BB tika uzaicināts reprezentēt PSRS avangarda mākslas modes sadaļu Romā un Venēcijā. Pēc tam sekoja skates Londonā\, Parīzē\, Prāgā\, Maskavā u.c. 2011. gadā tapa līdz šim pēdējā konceptuālo tērpu kolekcija 13 sievietes\, kuras es (vēl) neapprecēju.\nĻoti nozīmīgs posms gan BB\, gan Latvijas modes dzīvē bija no 1990. Līdz 2000. gadam\, kad Bruno izveidoja Nepieradinātās modes asambleju\, kā arī turpināja savu organizatorisko darbību tajā līdz pasākuma pēdējam gadam. Tas ir lielākais un zīmīgākais modes pasākums Latvijā\, kas stimulēja modes dizaina attīstību\, Latvijas mākslinieku izaugsmi un atpazīstamību Austrum un Rietumeiropā\, padarīja Rīgu par vērā ņemamu kreatīvā modes dizaina centru.\nParalēli alternatīvajam\, mākslas virzienam BB strādājis tradicionālās\, Prêt-à-Porter modes jomā – veidojis dizainu un izgatavojisreprezentācijas tērpus Latvijas olimpiskajām izlasēm Albertvilas un Barselonas olimpiskajās spēlēs\, strādājis kā teātra kostīmu mākslinieks un veidojis tērpus kinofilmām. 1999. gadā izveidoja pirmo mazo dizaina sēriju apģērbu ražotni Latvijā ar veikalu VecrīgāBBStudio\, kā arī 2010. gadā zīmolu BRUNI.\nBB ir darbojies arī citās dizaina jomās – vides\, komunikāciju\, grafiskajā\, metāla dizainā u.c. Ir producējis un režisējis vairāk kā 1200 šovus Latvijā un ārzemēs\, uzvedis alternatīvas baleta izrādes\, veidojis interjerus\, dizainējis strūklakas un izstāžu stendus. Bijis Maskavas modes nedēļas producents un režisors (1995-1999)\, Ievas Akurāteres projekta Russkije producents\, vāka dizainers\, scenogrāfijas autors\, kā arī Samsung hokeja līgas zvaigžņu spēles RSP režisors un scenogrāfs. \n\n \n \n \n \n \n \n Bruno Birmanis\n \n \n \n \n \n Bruno Birmanis\n \n \n \n \n \n Bruno Birmanis\n \n \n \n \n \n Bruno Birmanis\n \n \n \n \n \n Bruno Birmanis\n \n \n \n\n \ndiena.lv par izstādi “Balet.Beyond.” \nBruno Birmanis BALLET.BEYOND. galerijā PUTTI \n \neasyget.lv par izstādi “Balet.Beyond.” \nhttps://ir.lv/2013/04/18/galerija-putti-modes-makslinieka-bruno-birmana-pirma-foto-izstade/ \nla.lv par izstādi “Balet.Beyond.” \nanothertravelguide.lv par izstādi “Balet.Beyond.” \nklimt02.net par izstādi “Balet.Beyond.” \n \nIzstādes atklāšana:
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/bruno-birmana-fotoizstade-ballet-beyond/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/Ballet.beyond_photo_B.Birmanis_4.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20121210
DTEND;VALUE=DATE:20130301
DTSTAMP:20250810T054306
CREATED:20190926T141302Z
LAST-MODIFIED:20191218T130815Z
UID:102225-1355097600-1362095999@legacy.putti.lv
SUMMARY:ZIEMAS IZSTĀDE
DESCRIPTION:No 2012. gada 10. decembra līdz 2013. gada 28. februārim\nMākslas galerijā PUTTI \nZIEMAS IZSTĀDE\nKrīt sniegs\nSveces eglē iemirdzas\nViesi\nSatikšanās\nLaime un prieks \nBūsiet ļoti gaidīti galerijā\, lai kopīgi izbaudītu Ziemassvētku noskaņu. Noskaņas radītāji būsiet Jūs un rotu mākslinieki Valdis Brože (Latvija)\, Jānis Vilks (Latvija)\, Guntis Lauders (Latvija)\, Māris Auniņš (Latvija)\, Māris Šustiņš (Latvija)\, Eugenia Ingegno (Itālija)\, Saulius Treiny (Lietuva)\, Gigi Mariani (Itālija)\, gleznotāja Vija Zariņa (Latvija)\, māksliniece Diāna Dimme-Dimza (Latvija) un modes māksliniece Elita Patmalniece (Latvija). \nGleznas autore: Vija Zariņa \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n Vija Zariņa (Latvija)\n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n Eugenia Ingegno (Itālija)\n \n \n \n \n \n Saulius Treiny (Lietuva)\n \n \n \n \n \n Gigi Mariani (Itālija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Māris Auniņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Gigi Mariani (Itālija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n Elita Patmalniece (Latvija)\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa (Latvija)\n \n \n \n \n \n Elita Patmalniece (Latvija)\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n Stils: Iveta Vecmane\, Foto: Artūrs Kondrāts\n \n \n \n \n \n Stils: Iveta Vecmane\, Foto: Artūrs Kondrāts\n \n \n \n \n \n Stils: Iveta Vecmane\, Foto: Artūrs Kondrāts
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/ziemas-izstade/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/09/ML-bilde-4.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20121206
DTEND;VALUE=DATE:20121207
DTSTAMP:20250810T054307
CREATED:20191129T104801Z
LAST-MODIFIED:20191211T154231Z
UID:118842-1354752000-1354838399@legacy.putti.lv
SUMMARY:PUTTI Ziemassvētku ballīte
DESCRIPTION:Mākslas galerijas PUTTI Ziemassvētku ballīte 2012. gada 6. decembrī
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/putti-ziemassvetku-ballite-3/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/11/ML-bilde-30.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20121130
DTEND;VALUE=DATE:20121209
DTSTAMP:20250810T054307
CREATED:20190724T081913Z
LAST-MODIFIED:20191211T154136Z
UID:89686-1354233600-1355011199@legacy.putti.lv
SUMMARY:Valdis Brože. PLĀNS PLĀNS
DESCRIPTION:No 2012. gada 30. novembra līdz 8. decembrim\nMākslas galerijā PUTTI \nLatvijas rotu mākslinieka Valda Brožes\npersonālizstāde\nPLĀNS PLĀNS\nValdis Brože ir talantīgs un atpazīstamību ieguvis mūsdienu moderno rotu mākslinieks. Spilgta personība un spilgtums rotās\, panākts ar pārsteidzošiem un negaidītiem krāsu salikumiem emaljas tehnoloģijā. Raksturīgi nerimtīgi jaunu formu meklējumi sudrabā un zeltā.\nPLĀNS PLĀNS – šoreiz tā ir spēle ar virsmām. „Nospriegota – kā bungu virsma\, gatava atbildēt. Sašvīkāta – kā aprakstīts papīrs\, gatavs dot”\, tā par savu izstādi filozofiski izsakās autors.\nRotu viena plakne atklāj apjomu un savu piederību priekšmetiskajai pasaulei\, ļaujot ieraudzīt gredzenus\, auskarus\, kaklarotas utt. Pārsteigumu atklāj sānskata virsmas – plānas\, plānas\, perspektīvā radot bezgalīga turpinājuma sajūtu. Dekoratīvs smalkums Valda Brožes rotās ir eņģes\, kas vienlaicīgi tām piešķir kinētisku dzīvīgumu. \n \n\n \n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n\n \n \nklimt02.net par izstādi “Plāns plāns” \nanothertravelguide.lv par izstādi “Plāns plāns” \nartterritory.com par izstādi “Plāns plāns” \ndiena.lv par izstādi “Plāns plāns” \nstilsbeztabu.lv par izstādi “Plāns plāns” \n \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/rotu-makslinieka-valda-brozes-personalizstade-plans-plans-2/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/07/Ml-bilde.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20120601
DTEND;VALUE=DATE:20120701
DTSTAMP:20250810T054307
CREATED:20190627T143736Z
LAST-MODIFIED:20191211T152018Z
UID:89631-1338508800-1341100799@legacy.putti.lv
SUMMARY:Māris Šustiņš. SFĒRA
DESCRIPTION:No 2012. gada 1. jūnija līdz 30. jūnijam\nMākslas galerijā PUTTI \nLatvijas rotu mākslinieka Māra Šustiņa\npersonālizstāde \nSFĒRA\nSfēra kā divdimensionāla virsma\, kas atrodas trīs dimensiju telpā\, sfēra kā gaisīgs burbulis un atspulgu rotaļa\, ilūzija un fantāzija laikmetīgajā Latvijas rotu dizainā.\nJaunā rotu kolekcija būs veidota autora iekšējo sajūtu virpulī savērpjot gūto iedvesmu ģeometrijā un plastikā\, optikā un ilūzijā. Rotas veidotas cēlmetālos sudrabā un zeltā\, tos papildinot ar retajiem metāliem – dūmakaini zilgano titānu un niobiju\, noslēpumaino tantalu un molibdēnu. Kā pavasarīgi košus akcentus izliekot ar rubīniem\, granātiem\, safīriem\, topāziem un ametistiem. \n\n \n \n \n \n \n \n Stils: Iveta Vecmane Rota: Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Stils: Iveta Vecmane Rota: Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Stils: Iveta Vecmane Rota: Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Stils: Iveta Vecmane Rota: Māris Šustiņš\n \n \n \n\n„No sevis jau neaizbēgt\, var vienīgi censties atrast un iepazīt sevi”\, tā pats autors.\nRotas neapšaubāmi ir Māra Šustiņa SFĒRA ! \n\n \n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n\n \n \nIzstādes atklāšana:
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/mara-sustina-personalizstade-sfera/
CATEGORIES:Events
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/bilde-ML-10.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20120518
DTEND;VALUE=DATE:20120531
DTSTAMP:20250810T054307
CREATED:20190724T100357Z
LAST-MODIFIED:20191211T145800Z
UID:97402-1337299200-1338422399@legacy.putti.lv
SUMMARY:Maira Karstā. ODA DILLĒM
DESCRIPTION:No 2012. gada 18. maija līdz 30. maijam\nMākslas galerijā PUTTI \nLatvijas keramiķes Mairas Karstās personālizstāde \nODA DILLĒM\n“Iedvesmu šai kolekcijai esmu smēlusi pagājušās vasaras un rudens ziedu krāsu paletēs un ziedu formās. Esmu izvēlējusies dažas no tām un stilizējusi tās savos darbos.\nDominējošo lomu ieņēma manā dārzā ļoti kupli saaugušās\, milzīgās diļļu galvas.\nKad tās novācu\, mani piesaistīja to izskats\, gaismu spēles un šīs nevainojamās\, dabas radītās proporcijas.\nPēkšņi man iešāvās prātā doma šos dabas veidotos motīvus izmantot savos darbos\, jo arī man vienmēr svarīga ir bijusi forma\, ko radu pati\, sēžot pie virpas.\nŠajā kolekcijā esmu izmantojusi īpaši daudz krāsu\, lai uzburtu ziedu pļavas sajūtu.\nUn\, starp citu\, dilles vislabāk aug tur\, kur tās pašas iesējas…. Manā dārzā tās aug starp rozēm.” \n \n\n \n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n \n \n Maira Karstā\n \n \n \n\n \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \n
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/oda-dillem/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/07/ML-bilde.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20111209
DTEND;VALUE=DATE:20120301
DTSTAMP:20250810T054307
CREATED:20190902T072824Z
LAST-MODIFIED:20191211T143841Z
UID:98653-1323388800-1330559999@legacy.putti.lv
SUMMARY:BALTS
DESCRIPTION:No 2011. gada 9. decembra līdz 2012. gada 29. februārim\nMākslas galerijā PUTTI \nStarptautiska izstāde\nBALTS\nBalta gaisma\, apgaismība\, balti spārni\, kāds maigi apņem\, sapnis un balts… Tradicionālā ziemas izstāde galerijā PUTTI – eglīte\, svecītes\, mūzika\, šampanietis\, iepazīšanās\, atkalredzēšanās…\nPiedalās gleznotāja Vija Zariņa (Latvija) un rotu mākslinieki Māris Auniņš (Latvija)\, Maria Cristina Bellucci (Itālija)\, Valdis Brože (Latvija)\, Nicolas Estrada (Spānija)\, Eugenia Ingegno (Itālija)\, Guntis Lauders (Latvija)\, Gigi Mariani (Itālija)\, Ramjuly (Nīderlande)\, Māris Šustiņš (Latvija)\, Jānis Vilks (Latvija). \n\n \n \n \n \n \n \n Gigi Mariani (Itālija)\n \n \n \n \n \n Māris Auniņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Saulius Treiny (Lietuva)\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa (Latvija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Jānis Vilks (Latvija)\n \n \n \n \n \n Eugenia Ingegno (Itālija)\n \n \n \n \n \n Gigi Mariani (Itālija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Eugenia Ingegno (Itālija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa (Latvija)\n \n \n \n \n \n Ramjuly (Nīderlande)\n \n \n \n \n \n Andris Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Nicolas Estrada (Spānija)\n \n \n \n \n \n Saulius Treiny (Lietuva)\n \n \n \n \n \n Maria Cristina Bellucci (Itālija)\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n\nIzstādes atklāšana: \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \n \ndiena.lv par izstādi “BALTS” (links) \nsvetkulaiks.lv par izstādi “BALTS” (links) \ntvnet.lv par izstādi “BALTS” (links) \neasyget.lv par izstādi “BALTS” (links) \n \nMākslas galerijā „Putti” apskatāma ziemas izstāde „Balts” \n \n
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/ziemas-izstade-balts/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/09/ML-bilde-3.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20110923
DTEND;VALUE=DATE:20111023
DTSTAMP:20250810T054307
CREATED:20191122T131309Z
LAST-MODIFIED:20191211T142610Z
UID:116562-1316736000-1319327999@legacy.putti.lv
SUMMARY:KONCEPTUĀLĀ ROTA
DESCRIPTION:No 2011. gada 23. septembra līdz 22. oktobrim\nMākslas galerijā PUTTI \nStarptautiska izstāde\nKONCEPTUĀLĀ ROTA\nPirmo reizi mākslas galerija „PUTTI” piedāvā iespēju iepazīties ar Latvijā mazpazīstamo novirzienu rotu mākslā – KONCEPTUĀLO ROTU. Izstādes dalībnieki ir jau atpazīstamību un panākumus guvuši konceptuālo rotu mākslinieki no dažādām pasaules valstīm: \nAdam Grinovich (Zviedrija)\, Ana Cardim (Spānija)\, Anastasia Young (Lielbritānija)\, Ara Kuo (Taivāna)\, Beppe Kessler (Nīderlane)\, Coco Dunmire (ASV)\, Dace Vītola (Latvija)\, Daniela Boieri (Itālija)\, Doris Betz (Vācija)\, Eugenia Ingegno (Itālija)\, Emmanuel Lacoste (Francija)\, Fabrizio Tridenti (Itālija)\, Felieke van der Leest (Nīderlane)\, Gigi Mariani (Itālija)\, Isabell Schaupp (Vācija)\, Liisa Hashimoto (Japāna)\, Lisa Björke (Zviedrija)\, Maria Cristina Bellucci (Itālija)\, Margherita de Martino Norante (Itālija)\, Nora Rochel (Vācija)\, Nicolas Estrada (Spānija)\, Pawel Kaczynski (Polija)\, Poly Nikolopoulou (Grieķija)\, Silke Fleischer (Beļģija)\, Sigurd Bronger (Norvēģija)\, Tarja Tuupanen (Somija)\, Ted Noten (Nīderlande). \n\n \n \n \n \n \n \n Adam Grinovich (Zviedrija)\n \n \n \n \n \n Ana Cardim (Portugāle)\n \n \n \n \n \n Anastasia Young (Lielbritānija)\n \n \n \n \n \n Ara Arakuo (Taivāna)\n \n \n \n \n \n Dace Vītola (Latvija)\n \n \n \n \n \n Eugenia Ingegno (Itālija)\n \n \n \n \n \n Maria Cristina Bellucci (Itālija)\n \n \n \n \n \n Silke Fleischer (Beļģija)\n \n \n \n \n \n Ariane Hartmann \n \n \n \n \n \n Beppe Kessler (Nīderlande)\n \n \n \n \n \n Coco Dunmire (ASV)\n \n \n \n \n \n Daniela Boieri (Itālija)\n \n \n \n \n \n Doris Betz (Vācija)\n \n \n \n \n \n Emmanuel Lacoste (Francija)\n \n \n \n \n \n Fabrizio Tridenti (Itālija)\n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest (Nīderlane)\n \n \n \n \n \n Gigi Mariani (Itālija)\n \n \n \n \n \n Isabell Schaupp (Vācija)\n \n \n \n \n \n Liisa Hashimoto (Japāna)\n \n \n \n \n \n Lisa Björke (Zviedrija)\n \n \n \n \n \n Margherita de Martino Norante (Itālija)\n \n \n \n \n \n Nicolas Estrada (Spānija)\n \n \n \n \n \n Nora Rochel (Vācija)\n \n \n \n \n \n Pawel Kaczynski (Polija)\n \n \n \n \n \n Poly Nikolopoulou (Grieķija)\n \n \n \n \n \n Sigurd Bronger (Norvēģija)\n \n \n \n \n \n Tarja Tuupanen (Somija)\n \n \n \n \n \n Ted Noten (Nīderlande)\n \n \n \n\nKonceptuālā māksla ir Eiropas un ASV mākslas virziens\, kas radies 20. gs. 60. gadu beigās. Tās pārstāvji tiecās dematerializēt mākslu\, propagandējot jauno principu „māksla – ideja”\, kas dominē pār tradicionāli estētiskajiem un materiālajiem uzdevumiem. Konceptuālā māksla nebalstās uz vizuāli estetizētu baudījumu\, bet gan uz iedziļināšanos\, domāšanu un intelektuālu piepūli\, kas ne vienmēr ir ērta. Tā nav apgalvojoša\, konceptuālā māksla ir jautājoša\, tādejādi veidojot dialoga formu ar skatītāju.\nArī konceptuālo rotu virziena aizsākums meklējams 60. gados. Konceptuālā rota sakņojas tradīcijās\, juveliermākslas vēsturē\, amata prasmēs un tai ir mūsdienīgs raksturs – konceptuālo rotu mākslinieki ir realitātes katalizatori\, aktīvas pozīcijas un ideju paudēji. Mākslas galeriju darbs ir turpināt šo ideju izplatīšanās procesu.\nKonceptuālajā rotā\, līdzīgi kā mūsdienu rotās\, tiek izmantoti cēlmetāli\, dārgakmeņi\, dabas materiāli\, plastmasa\, porcelāns\, diegi utt. Skaistums ir kas vairāk par greznojošu un izdaiļojošu. Konceptuālās rotas ir sastopamas dažādās formās un tās iekļaujas kategorijā ‘māksla’. Visi paziņojumi rotās – estētiskie\, politiskie\, ideoloģiskie un sociālie – ir sentimentāli un provokatīvi\, tātad dēvējami par konceptuāliem.\nArī šai izstādei atlasītie darbi ir eksponēti ar mērķi pastarpināti iesaistīt skatītāju un kļūt par aktīvu līdzdalībnieku mākslinieku paustajai iecerei\, vēstījumam\, jautājumiem\, ironijai\, attieksmei\, kas ir ieguvusi aprises un fizisku esamību rotu formā. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nIzstādes atklāšana: \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \nnra.lv par izstādi “KONCEPTUĀLĀ ROTA” (links) \nstudija.lv par izstādi “KONCEPTUĀLĀ ROTA” (links) \ndiena.lv par izstādi “KONCEPTUĀLĀ ROTA” (links) \nanothertravelguide.lv par izstādi “KONCEPTUĀLĀ ROTA” (links) \njauns.lv par izstādi “KONCEPTUĀLĀ ROTA” (links) \neasyget.lv par izstādi “KONCEPTUĀLĀ ROTA” (links) \nklimt02.net par izstādi “KONCEPTUĀLĀ ROTA” (links) \n \nhttp://www.anii.lv/2011/09/30/konceptuala-rota/ \n
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/konceptuala-rota/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/11/ML-bilde-29.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20110610
DTEND;VALUE=DATE:20110823
DTSTAMP:20250810T054307
CREATED:20191122T122916Z
LAST-MODIFIED:20191211T140513Z
UID:116356-1307664000-1314057599@legacy.putti.lv
SUMMARY:SKUJA BRADEN (LV\, ASV). AIZ MELNĀ UN BALTĀ
DESCRIPTION:No 2011. gada 10. jūnija līdz 20. augustam\nMākslas galerijā PUTTI \nStarptautiska tandēma SKUJA BRADEN (LV\, ASV)\nporcelāna izstāde\nAIZ MELNĀ UN BALTĀ\nTandēms SKUJA BRADEN izstādē eksponēs jaunu porcelāna darbu sēriju\, kas ir tematiska atsauce uz izstādes centrālo darbu – altārtrauku grupu Trasol Hool budistu klosterim Anglijā. Tas ir arī mākslinieces Ingūnas Skujas maģistra darbs „Porcelāns rituālu lietošanai” Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādes objekti ir radīti iedvesmojoties no budisma filosofijas\, kuru mākslinieces interpretē caur rietumu cilvēka pieredzi un postmodernisma perspektīves. Pastaiga pa izstādi būs piedzīvojums caur stāstu sērijām bez morāles: cilvēks piedzīvo to un interpretē to caur pats savu linzu. \n\n \n \n \n \n \n \n Ingūna Skuja\, Melisa Braden\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nIztsādes atklāšana: \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \ntour.lv par izstādi “AIZ MELNĀ UN BALTĀ” (links) \nliveriga.lv par izstādi “AIZ MELNĀ UN BALTĀ” (links)
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/skuja-braden-lv-asv-aiz-melna-un-balta/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/11/ML-bilde-28.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20110510
DTEND;VALUE=DATE:20110511
DTSTAMP:20250810T054308
CREATED:20191122T104654Z
LAST-MODIFIED:20191128T123629Z
UID:115998-1304985600-1305071999@legacy.putti.lv
SUMMARY:PUTTI rotas\, KatyaKatya Shehurina salons Londonā
DESCRIPTION:No 2011. gada 10. maija \nModes brends KatyaKatya Shehurina\nMākslas galerijas PUTTI rotas\nsalonā Londonā\nKatya Shehurina\, viena no atzītākajām mūsdienu Latvijas modes dizainerēm\, atklāj savu pirmo veikaliņu Londonā. Sadarbībā ar Mākslas galeriju PUTTI\, mazais veikals atgādina patiesu sieviškības oāzi. Kamēr dizainere izstaro viegluma auru\, viņas apģērbi stāsta par viņas saņiem\, vājībām\, īstiem un iedomātiem ceļojumiem. Vitrīnās tiek izstādīti PUTTI galerijas latviešu rotu mākslinieku – Valdis Brože\, Māris Šustiņš\, Jānis Vilks – orģināldarbi. \nVeikals atrodas pašā Londons centrā\, Kingley Court ieprikšanās kompleksa 3. stāvā\, netālu no Carnaby Street. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n Anastasia Young\n \n \n \n \n \n Inita Saulīte-Zandere\n \n \n \n \n \n Linda Baltiņa\n \n \n \n \n \n \n \n \n Dita Danosa\n \n \n \n \n \n \n \n \n Latvijas vēstnieks Londonā Eduards Stiprais\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n Elita Patmalniece\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n Uldis Krauja\n \n \n \n \n \n Signe Jantone\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n Uldis Dzenis\, Liene Stūraine\n \n \n \n \n \n Adris\, Putāns\, Ieva Putāne\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n Diāna Jaunzeme-Meistere\, Malvīne Baltiņa
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/putti-rotas-katyakatya-shehurina-salons-londona/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/11/ML-bilde-2-1.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20110506
DTEND;VALUE=DATE:20110527
DTSTAMP:20250810T054308
CREATED:20191122T111431Z
LAST-MODIFIED:20191211T134634Z
UID:116150-1304640000-1306454399@legacy.putti.lv
SUMMARY:GARBAGE PIN - PIESPRAUDE ATKRITUMU TVERTNE
DESCRIPTION:No 2011. gada 6. līdz 26. maijam\nMākslas galerijā PUTTI \nStarptautiska-ceļojoša izstāde\nGARBAGE PIN\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nGarbage Pin* (tulk. Piespraude – atkritumu tvertne) radusies no pilsētvidei raksturīgā mākslas koncepta\, kas izmanto un jaunā veidā interpretē ikdienišķus priekšmetus\, šajā gadījumā – atkritumu tvertni. Atkritumu tvertne\, bezgalīgā skaitā izplatīta visās pasaules mājsaimniecībās. Dienu no dienas tā piedalās ikviena cilvēka dzīvē\, un tajā atspoguļojas mūsu paātrināti pieaugošā patēriņa kultūra.\nParasti mēs izmetam ārā visu nevajadzīgo\, ko uzskatām par lieku savā dzīvē. Piespraudi – atkritumu tvertni var izmantot gluži tāpat\, kā parastu atkritumu maisiņu. To var padarīt arī par tādu kā relikviju noliktavu\, kur noglabāt nelielas simboliskas atmiņas. Cēlmetāls sudrabs šeit satiekas ar lēto un sintētisko plastmasu\, kas lielā mērā vainojams mūsu ekosistēmas iznīcināšanā. Divi nosacīti un subjektīvi jēdzieni – vērtīgais un nevērtīgais – tiek pretstatīti šajā piespraudē.\nProjekts tika uzsākts 2008. gada janvārī\, sadarbojoties ar 90 māksliniekiem. Ikviens no māksliniekiem saņēma Piespraudes – atkritumu tvertnes komplektu un priekšlikumu lietot rotu piecas dienas\, šai laikā atlasot\, izveidojot vai pārveidojot piecu plastmasas maisiņu saturu. Tā paša gada augustā mākslinieki nosūtīja atpakaļ savus pabeigtos darbus. Projekta idejas interpretācija bija katra mākslinieka paša rokās.\nTāpat kā glezna\, skulptūra vai instalācija\, rotaslieta pati par sevi ir vieta\, bet bez tam\, tā vienīgā spēj arī apdzīvot kustīgu objektu – ķermeni. Rotaslietu var uzskatīt par vietu\, kur saskaras intīmā sfēra ar publisko\, jo tās nēsātājs nāk no savas privātās telpas\, lai izrādītu sevi un savu rotaslietu publiskajā telpā. To var prezentēt kā pazīšanās zīmi vai piederības simbolu noteiktai grupai vai sociālajam slānim.\nProjekts ir materializējies instalācijā\, kas ietver 440 elementus un no 2009. gada aprīļa apceļo pasauli izstādes veidā. \nIzstādes kuratore Ana Cardim (Portugāle)\nIzstādes „Garbage Pin” dalībnieki pārstāv dažādas profesijas: \nRotu dizains – Andrean Bloomard (Itālija)\, Adam Grinovich (ASV)\, Alessia Semeraro (Itālija)\, Alexandra Lisboa (Portugāle)\, Anna Fornari (Itālija)\, Carles Codina (Spānija)\, Carmen Amador (Spānija)\, Carolyn Mueller (Zviedrija)\, Cecilia Richard (Argentīna)\, Claude Schmitz (Luksemburga)\, Coco Dumnire (Singapūra)\, Cristina Filipe (Portugāle)\, Donald Friedlich (ASV)\, Christina T. Miller (ASV)\, Dulce Ferraz (Portugāle)\, Elizabeth Shypertt (ASV)\, Estela Sàez Vilanova (Spānija)\, Fabrizio Tridenti (Itālija)\, Giovanni Sicuro (Itālija)\, Isa Duarte Ribeiro (Portugāle)\, Isabel Worm (Portugāle)\, Judy McCaig (Apvienotā Karaliste)\, Karl Fritsch (Vācija)\, Katja Prins (Nīderlande)\, Liliana Alves (Portugāle)\, Lourdes Carmelo (Spānija)\, Maria Ana Ricon Peres (Portugāle)\, Mari Ishikava (Japāna)\, Maria Brossa (Spānija)\, Maria Rosa Franzin (Lībija)\, Nicolas Estrada (Kolumbija)\, Nicole Lehmann (Vācija)\, Paula Madeira Rodrigues (Portugāle)\, Peter Hoogeboom (Nīderlande)\, Peter Skubic (Serbija)\, Ramon Puig Cuyas (Spānija)\, Renato Bisso Mojko (Itālija)\, Rita Marchangelo (Itālija)\, Roberta Bernabei (Itālija)\, Ruudt Peters (Nīderlande)\, Silke Fleischer (Beļģija)\, Silvia Walz (Vācija)\, Susie Ganch (ASV)\, Ted Noten (Nīderlande)\, Teresa F. Faris (ASV)\, Teresa Milheiro (Portugāle)\, Tereza Seabra (Portugāle);\nGrafiskais dizains – Chiara Zenzani (Itālija)\, Elisa Pellicani (Itālija);\nIlustrāciju māksla – Ana Yael (Argentīna)\, Ann Mechiels (Beļģija);\nVideo māksla – Antonia Alampi (Austrija)\, Dana Sperry (ASV)\, Edgar Medina (Portugāle)\, Francisca Benitez (Čīle);\nMūzikas un skaņu māksla – António Contador (Portugāle)\, Diego de Leon (Spānija)\, Jordi Mitjà (Spānija);\nTēlotājmāksla – Antonio Ortega (Spānija)\, Diego Bisso (Itālija)\, Doris Maninger (Austrija)\, João Louro (Portugāle)\, Carla Cruz (Portugāle)\, Maria Lobo (Portugāle)\, Raquel Gómez (Spānija)\, Tasei Watanabe (Japāna)\,Francisco Queirós (Portugāle)\, Macarena Rakos (Čīle)\, Maria Piedad Garcia (Čīle)\, Marlene Dias (Portugāle);\nPerformance – Joana Brabo (Spānija)\, Marcel lí Antúnez Roca (Spānija);\nMākslas vēsture un teorija – Rogério Nuno Costa (Portugāle)\, Verónica Metello (Portugāle)\, Virginia Macarulla (Spānija);\nFrizieris un dīdžejs Antony Millard (Apvienotā Karaliste); bioloģijas un bioķīmijas profesors Hjūstonas Universitātē – Dan Graur (Rumānija); Metālmākslas un tehnoloģijas profesors Penn State Universitātē\, Pennsilvānijā – James Thurman (ASV); Teātra direktora asistents Castaldi (Itālija)\, industriālais dizains – Òscar Doll (Spānija)\, apavu dizaineris Portugāles apavu zīmolam „Zilian” – Rui Fragoso (Portugāle)\, instalāciju māksliniece Inês Botelho (Portugāle) un rakstnieks Miguel Guillander (Portugāle). \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nIzstādes atklāšana: \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \ntvnet.lv par izstādi “GARBAGE PIN” (links) \nklimt02.net par izstādi “GARBAGE PIN” (links) \nnra.lv par izstādi “GARBAGE PIN” (links) \ndiena.lv par izstādi “GARBAGE PIN” (links) \njauns.lv par izstādi “GARBAGE PIN” (links) \nstudija.lv par izstādi “GARBAGE PIN” (links) \nliveriga.com par izstādi “GARBAGE PIN” (links)
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/garbage-pin-piespraude-atkritumu-tvertne/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/11/ML-bilde-27.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20110406
DTEND;VALUE=DATE:20110409
DTSTAMP:20250810T054308
CREATED:20191121T154159Z
LAST-MODIFIED:20191128T125133Z
UID:115875-1302048000-1302307199@legacy.putti.lv
SUMMARY:Izstāde Latvijas vēstniecībā Oslo
DESCRIPTION:2011. gada 6.-8. aprīlis\nLatvijas vēstniecībā Oslo\, Norvēģijā \nLatvijas rotu mākslinieku izstāde\nIzstāde veidota sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Norvēģijā\, ar Latvijas vēstnieka Norvēģijā Andra Sekača un vēstnieka kundzes Žannas Sekaces atbalstu. Izstāde veidota ar mērķi veicināt Latvijas rotu mākslinieku atpazīstamību ārpus Latvijas robežām.\n \nPiedalās Latvijas rotu mākslinieki Māris Auniņš\, Valdis Brože\, Andris Lauders\, Guntis Lauders\, Māris Šustiņš\, Jānis Vilks. \n\n \n \n \n \n \n \n Andris Sekacis\, Žanna Sekace\, Agita Putāne\, Diāna Jaunzeme-Meistere\n \n \n \n \n \n Agita Putāne\, Žanna Sekace\, Diāna Jaunzeme-Meistere\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n Kjus Lasse
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/izstade-latvijas-vestnieciba-oslo/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/11/Ml-bilde-2.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20101231
DTEND;VALUE=DATE:20110101
DTSTAMP:20250810T054308
CREATED:20191119T124923Z
LAST-MODIFIED:20191125T142333Z
UID:115560-1293753600-1293839999@legacy.putti.lv
SUMMARY:Mākslas galerija PUTTI 2005-2010
DESCRIPTION:Mākslas galerija PUTTI \n2005. – 2010. gads \n
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/makslas-galerijas-putti-10gade/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/11/ml-bilde-10gade.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20101210
DTEND;VALUE=DATE:20110202
DTSTAMP:20250810T054308
CREATED:20191111T132137Z
LAST-MODIFIED:20191211T140803Z
UID:113776-1291939200-1296604799@legacy.putti.lv
SUMMARY:SNIEGA SAJŪTA
DESCRIPTION:No 2010. gada 10. decembra līdz 2011. gada 1. februārim\nMākslas galerijā PUTTI \nZiemas izstāde\nSNIEGA SAJŪTA –\npašsaprotama vai neizdibināta\, ieraugāma vai minama\, apgalvojums vai jautājums…\nSavā sniega sajūtā dalīsies mākslas galerija PUTTI\, Latvijas gleznotāja Vija Zariņa un Latvijas rotu mākslinieki Valdis Brože\, Guntis Lauders\, Jānis Vilks\, Māris Šustiņš\, Dace Vītola un Saulius Treinys (Lietuva). \n\n \n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Jānis Vilks\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Saulius Treinys\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Jānis Vilks\n \n \n \n \n \n Jānis Vilks\n \n \n \n \n \n Dace Vītola\n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nIzstādes atklāšana: \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \n \napollo.lv par izstādi “SNIEGA SAJŪTA” (links) \nstudija.lv par izstādi “SNIEGA SAJŪTA” (links) \nklimt02.net par izstādi “SNIEGA SAJŪTA” (links)
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/sniega-sajuta/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/11/ML-bilde-2-3.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20101105
DTEND;VALUE=DATE:20101205
DTSTAMP:20250810T054308
CREATED:20191111T124306Z
LAST-MODIFIED:20191211T115707Z
UID:113502-1288915200-1291507199@legacy.putti.lv
SUMMARY:Jurga Lago. TUMŠĀ MĪLA
DESCRIPTION:No 2010. gada 5. novembra līdz 4. decembrim\nMākslas galerijā PUTTI \nLietuviešu rotu mākslinieces Jurgas Lago\npersonālizstāde\nTUMŠĀ MĪLA\nMākslinieces Jurgas Lago darbi jau vairākkārt tikuši iekļauti mākslas galerijas “Putti” ekspozīcijā\, bet ar personālizstādi viņa pie mums viesosies pirmoreiz. Jurga ir viena no pazīstamākajām mūsdienu lietuviešu rotu māksliniekiem. Viņa ne tikai aktīvi piedalās izstādēs\, bet arī pati ir iniciatore vairākām starptautiskām rotu izstādēm. \nLai arī gandrīz visi viņas ģimenes locekļi ir juvelieri\, Jurga izvēlējusies studēt Viļņas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļā. Akadēmijā iegūtās zīmēšanas prasmes un ģimenē slīpētās iemaņas juveliermākslā ļauj Jurgai veiksmīgi izpausties mūsdienu rotu dizainā. \nPar sev nozīmīgām dizainere min 3 iegūtās atzinības – grand prix balvu par atraktīvāko kolekciju konkursā “Ar Mada” Viļņā\, 2. vietu konkursā “Aillis 2005” Austrālijā (rotās iestrādājot Austrālijas pērles) un 1. vietu konkursā “Portus 2000” Viļņā. \nYURGA \nJurga Lago ir izveidojusi savu zīmolu YURGA. Šī izkārtne rotā galerijas Viļņā (Lietuvā)\, Kopenhāgenā (Dānijā) un Vigo (Spānijā). Maza putnēna siluets\, kas parādās gan Jurgas salonu noformējumā\, gan viņas rotās kļuvis par mākslinieces darbu atpazīstamu simbolu. Kā atzīst pati māksliniece – ar bērna roku vilkta līnija\, zīmējot putnu\, ir tīra\, pilnīga un nesamocīta. \nTUMŠĀ MĪLA \n \nJurgas Lago jaunās rotu kolekcijas iedvesmas avots ir britu mūzikas grupa “Tiger Lillies”\, un kolekcijas nosaukums aizgūts no dziesmas “Dark Love”. Tā stāsta par jaunām meitenēm\, kuras sapņo kļūt par modelēm\, bet patiesībā ir viegli manipulējamas un bērnišķīgas\, kā arī par skaistuma industriju\, kas balstās šo jauno meiteņu vēlmē ātrāk kļūt pieaugušām. Jurga savai rotu kolekcijai radījusi arī tērpus\, lai ilustrētu šo meiteņu iekšējo pretrunu – vēlmi ātri pieaugt un maldīšanos savas vizuālās izteiksmes meklējumos. Tērpi ir meitenīgi rotaļīgi\, ar bērnišķīgiem zīmējumiem\, bet rotas – sievišķīgas\, no pieaugušo pasaules. \n\n \n \n \n \n \n \n Jurga Largo\n \n \n \n \n \n Jurga Largo\n \n \n \n \n \n Jurga Largo\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n Jurga Largo\n \n \n \n \n \n Jurga Largo\n \n \n \n \n \n Jurga Largo\n \n \n\nIzstādes atklāšana: \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \nklimt02.net par izstādi “TUMŠĀ MĪLA” (links)
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/jurga-largo-tumsa-mila/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/11/ML-bilde-24.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20100917
DTEND;VALUE=DATE:20101017
DTSTAMP:20250810T054308
CREATED:20191111T121242Z
LAST-MODIFIED:20191202T153548Z
UID:113145-1284681600-1287273599@legacy.putti.lv
SUMMARY:Valērija Fazekaša. CEĻOJUMS LAIKĀ
DESCRIPTION:No 2010. gada 17. septembra līdz 16. oktobrim\nMākslas galerijā PUTTI \nUngāru cepuru dizaineres Valērijas Fazekašas izstāde\nCEĻOJUMS LAIKĀ\n\nIzstāde tapusi\, Ungārijas vēstniecībai Latvijā sadarbojoties ar mākslas galeriju PUTTI. \nValērija Fazekaša absolvējusi Budapeštas Lietišķās mākslas institūta (tagad Mohoja-Naģa Mākslas un Dizaina universitāte) Tekstila dizaina nodaļu kā aksesuāru dizainere. Iesākumā viņa veido cepures no ādas\, tad zaudē interesi par ādas priekšmetu izgatavošanu un pievēršas apģērba dizainam. Tomēr aptvērusi\, ka tieši šajā žanrā savas mākslinieciskās idejas var izpaust vislabāk\, Valērija atgriežas pie cepuru dizaina un attīsta to par autonomu mākslas veidu. 1994. gadā Budapeštā durvis ver viņas pirmais cepuru salons\, bet 1997. gadā tiek atvērts arī otrs. \nJau kopš studiju laikiem Valērijas Fazekašas daiļradē centrālo vietu ieņem formas un struktūras meklējumi. Jautāta par svarīgākajiem sava darba kritērijiem\, māksliniece atbild\, ka viņas darbi veidojas\, pretstatot simetriju un asimetriju\, pozitīvo un negatīvo\, kārtību un nekārtību\, statisko un dinamisko\, ārpusi un iekšpusi. Rezultātā rodas “unikāli valkājami mākslas objekti”\, kas sevī apvieno gan modi\, gan tēlniecību. Savas “cepuru skulptūras”\, kas izgatavotas tikai vienā eksemplārā vai ļoti ierobežotā skaitā\, Valērija uzskata par sava veida “galvas rotām”. \nNo vienas puses\, šīs cepures ir tēlnieciski mākslas darbi un izraisa skatītājā estētisku pārdzīvojumu. No otras puses\, tās ir unikālas formas funkcionāli sadzīves kultūras priekšmeti. Valērija pati sevi uzskata drīzāk par dizaineri nekā modelētāju\, jo modei viņas darbos nav tik liela nozīme kā formas veidošanai. Tomēr viņa vienmēr pieliek visas pūles\, lai cepures pildītu arī savu pamatfunkciju un būtu ērti valkājamas. \nValērija atzīst\, ka viņa atkal un atkal atgriežas pie elementāro ģeometrisko formu nebeidzamajām variāciju iespējām. Māksliniece savus objektus konstruē no pamatformām – reizēm viņa rada daudzperspektīvu arhitektonisku struktūru monohromā materiālā\, bet citreiz piešķir darbam pārveidojamu formu\, tā īpaši uzsverot tā skulpturālo raksturu. \nValērijas cepures bieži vien dod iespēju radoši izpausties arī to valkātājām\, kas lielākoties ir izglītotas būtnes ar mākslinieciskām tieksmēm. Ar šīm cepurēm gandrīz vienmēr var arī kaut ko “darīt” – pārveidot tās\, apgriežot uz otru pusi\, vai piešķirt tām citu formu. Ārējie rotājumi tiek izmantoti tikai tik daudz\, lai izceltu cepuru formas maksimālo vienkāršību. Praktiskums\, plašās variāciju iespējas un rotaļīgums\, pēc Valērijas Fazekašas domām\, ir viņas cepuru svarīgākās īpašības. \nKsenija Goluba\, mākslas vēsturniece \n \n\n \n \n \n \n \n \n Valērija Fazekaša\n \n \n \n \n \n Valērija Fazekaša\n \n \n \n \n \n Valērija Fazekaša\n \n \n \n \n \n Valērija Fazekaša\n \n \n \n \n \n Valērija Fazekaša\n \n \n \n \n \n Valērija Fazekaša\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nIzstādes atklāšana: \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \ntvnet.lv par izstādi “CEĻOJUMS LAIKĀ”(links) \nnra.lv par iztādi “CEĻOJUMS LAIKĀ”(links) \ndec.lv par iztādi “CEĻOJUMS LAIKĀ”(links) \nanii.lv par iztādi “CEĻOJUMS LAIKĀ”(links) \ndiena.lv par iztādi “CEĻOJUMS LAIKĀ”(links) \n
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/valerija-fazekasa-celojums-laika/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/11/ML-bilde2-2.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20100528
DTEND;VALUE=DATE:20100829
DTSTAMP:20250810T054308
CREATED:20191111T113121Z
LAST-MODIFIED:20191211T115248Z
UID:112680-1275004800-1283039999@legacy.putti.lv
SUMMARY:Guntis Lauders. ZUDUŠO GALMU MEKLĒJOT
DESCRIPTION:No 2010. gada 28. maija līdz 28. augustam\nMākslas galerijā PUTTI \nLatviešu rotu mākslinieka Gunta Laudera\npersonālizstāde\nZUDUŠO GALMU MEKLĒJOT\nIr iemesls svinībām! Mākslas galerija PUTTI atzīmē 10 gadu jubileju.\nPUTTI ir vienīgā galerija Latvijā\, kas popularizē mūsdienu rotu dizainu un sadarbojas ar talantīgākajiem Latvijas rotu dizaineriem.\nPirms desmit gadiem\, 2000. gada maijā galerija pieteica sevi\, atklājot rotu dizainera Gunta Laudera personālizstādi. Šogad – atkal maijā – galerija un nu jau 10 gadus viedākais Guntis Lauders ielūdz uz personālizstādi “Zudušo galmu meklējot”\, kas tapusi Šekspīra sonetu noskaņā.\n“Simboliskie elementi netiek speciāli piemeklēti. Tie atnāk paši. Studiju laikā Tallinā uzkrāts daudz priekšstatu par citām kultūrām”\, – tā mākslinieks. Turpat Tallinā aizsākusies arī sadarbība ar reklāmas fotogrāfu\, tagad Tallinas Mākslas akadēmijas docentu Sergeju Didiku (Сергей Дидык). Izstādē lielformāta fotogrāfiju retrospekcija atainos abu mākslinieku sadarbību gandrīz 20 gadu garumā.\nGunta Laudera rotu kompozīcijas veidotas no sudraba un eksotiskiem materiāliem – melnkoka\, mamuta ilkņa\, fosīlijām\, koraļļiem un dažādiem dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem. Autoram raksturīgi būvēt divdaļīgus gredzenus\, radot ilūziju par divu gredzenu atrašanos blakus. Īpašas ir rotu detaļas\, kurās\, izmantojot liešanas tehnoloģiju\, ietverti transformēti Šekspīra sonetu tēli.\n“Kurpju sprādzes\, sermuliņi\, ziloņkaula irbulīši\, rubīni\, smaragdi\, rozes\, lilijas\, zīda palagi\, lavanda\, samta uzsvārči\, burgundietis\, vēja suņi\, krinolīni\, vīģes\, beladonna. Irbes un paipalas\, baltie pāvi un fazāni\, āksts\, bende un kronis – jau noputējis. Galmi uzplaukst un noriet\, atstājot nospiedumus arhetipiskajā atmiņā. Kā rotu. Kā asociāciju. Zaudētas cerības un atgūti solījumi atdzimst zeltā un sudrabā\, kaula gravējumā\, pērlēs\, berilā\, opālā\, topāzos\, safīros\, rubīnos\, galminieku dzīrēs un atdzimušā laikā”. \n“Un vai tāpēc varēs pārmest kāds\,\nKa dzīvē esi pārāk alcis prieka?” \n (Viljams Šekspīrs\, 6. sonets) \n\n \n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\, foto: Sergei Didyk\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\, foto: Sergei Didyk\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\, foto: Sergei Didyk\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\, foto: Sergei Didyk\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\, foto: Sergei Didyk\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\, foto: Sergei Didyk\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\, foto: Sergei Didyk\n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nIzstādes atklāšana: \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \nFoto: Sergei Didyk \n \ndiena.lv par izstādi “ZUDUŠO GALMU MEKLĒJOT” (links) \ntvnet.lv par izstādi “ZUDUŠO GALMU MEKLĒJOT” (links) \nreitingi.lv par izstādi “ZUDUŠO GALMU MEKLĒJOT” (links) \napollo.lv par izstādi “ZUDUŠO GALMU MEKLĒJOT” (links) \nklimt02.net par izstādi “ZUDUŠO GALMU MEKLĒJOT” (links)
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/guntis-lauders-zuduso-galmu-meklejot/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/11/Ml-bilde-1.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20100408
DTEND;VALUE=DATE:20100419
DTSTAMP:20250810T054309
CREATED:20191111T102802Z
LAST-MODIFIED:20191127T131702Z
UID:112429-1270684800-1271635199@legacy.putti.lv
SUMMARY:KALNU KRISTĀLS. Sanktpēterburga
DESCRIPTION:No 2010. gada 8. aprīļa līdz 18. aprīlim\nModes salonā A.DRESS FASHION\nSanktpēterburga\, Krievija \nIzstāde KALNU KRISTĀLS\nMākslas galerijas PUTTI sadarbībā ar Latvijas Republikas ģenerālkonsulātu Sanktpēterburgā.\nĪpaša pateicība ģenerālkonsulei Ivetai Sers. \nKRISTĀLS – šis nosaukums cēlies no kristallos\, kas grieķu valodā nozīmē “ledus”. Senajā Grieķijā uzskatīja\, ka kalnu kristāls ir dziļi sasalis ledus\, jo šis minerāls bija sastopams tikai augstu kalnos\, kur valda mūžīgais sasalums. \nKALNU KRISTĀLS – minerāls\, caurspīdīgs\, bezkrāsains kvarca kristāla paveids (SiO2). Pavisam tīri kalnu kristāla gabali sastopami samērā reti un tāpēc ļoti vērtīgi. \nKalnu kristālu kā pusdārgakmeni izmanto\, lai izgatavotu juvelierizstrādājumus\, greznumlietas\, kā arī dažādus maģijā noderīgus priekšmetus. \nSenie grieķi un romieši no kalna kristāla izgatavoja zīmogus\, traukus\, rotaslietas. Romas imperatoram Nēronam esot piederējuši divi brīnišķīgi\, ideāli dzidra kalnu kristāla kausi. Romas patrīcieši vasarās atvēsināja rokas ar kalnu kristāla lodēm. \nSavukārt Ķīnā un Japānā\, lai apliecinātu savu meistarību\, amatnieki izgatavoja kristāla lodes\, kuru forma bija teju ideāla. Tagad daudzas no tām tiek eksponētas dažādos pasaules muzejos. \nKalnu kristāla ceļš no brīnumainās formas dabā līdz mākslinieka darinātai rotai ir garš un piedzīvojumu pilns. \n “Nav iespējams raudzīties uz dabas radīto\, nerodot vielu neprātīgai fantāzijai” – rakstīja Džeina Ostina. Šo neprātīgo fantāziju savos izstādē “Kalnu kristāls“ eksponētajos darbos atainojuši galerijas rotu mākslinieki VALDIS BROŽE\, GUNTIS LAUDERS\, GINTS STRĒLIS\, MĀRIS ŠUSTIŅŠ\, JĀNIS VILKS un mūsu viesis no Lietuvas – SAULIUS TREINY. Atklājiet arī jūs\, cik daudzveidīgs var būt kalnu kristāls rotaslietās un cik dažādas var būt rotaslietas no kalnu kristāla! \n \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nIzstādes atklāšana: \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \nFoto rotas autors: Māris Šustiņš
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/kalnu-kristals-sanktpeterburga/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/11/Ml-bilde.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20091211
DTEND;VALUE=DATE:20100214
DTSTAMP:20250810T054309
CREATED:20191108T144920Z
LAST-MODIFIED:20191202T151120Z
UID:111981-1260489600-1266105599@legacy.putti.lv
SUMMARY:Vija Zariņa. SPĀRNI
DESCRIPTION:No 2009. gada 11. decembra līdz 13. februārim\nMākslas galerijā PUTTI \n\nGleznotājas Vijas Zariņas personālizstāde\nSPĀRNI\n \nMākslinieces un Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības katedras docentes Vijas Zariņas izstāžu pieredze aizsākas 1980. gadā\, pirmā personālizstāde atklāta 1993. gadā. Tagad pienācis laiks pirmajai miniatūru izstādei “Spārni“\, kur glezniecības tēlu galvenajās lomās iejutušās spārnotās būtnes – eņģeļi – gan lietū urbānā pilsētvidē\, gan teju pārpasaulīgā dabā. \nGalerijas izvēle šai izstādei ir likumsakarīga\, jo ar itāļu vārdu Putti renesanses un baroka laikmeta tēlotājmākslā apzīmē rotaļīgu kailu puisēnu figūriņas\, kas bieži vien izgreznotas spārniņiem. \n\n \n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n\nVijas Zariņas glezniecība ir sievišķības un izsmalcinātības pārpilna. Alegoriski tēli\, skaidras un smalkas tonālās attiecības. Skaistums\, kārtība un harmonija. \n“Sargeņģeļi ir mums visapkārt. Redzēt viņus vai neredzēt\, sajust vai nē – ir katra paša ziņā. Ja ir nepieciešams – tie mūs sargā\, bet liek mierā\, ja nav mums vajadzīgi. Ir brīži\, kad tos var sajust jo īpaši. Pavasarī\, kad viss atdzīvojas\, vasaras smaržā\, trauslās\, sārtās rudens lapās un kad lēni sāk snigt pirmais sniegs. Tad var izjust laika rāmo un nenovēršamo plūdumu. Kad mēs ienākam šajā pasaulē\, tajā esam un kad to atstājam – kāds klusu un nemanāmi ir mums blakām. \n\n \n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n\n Iztēlē vienmēr esmu viņus redzējusi un ar sirdi sajutusi. Tādus skaistus\, trauslus\, jūtīgus\, garāmslīdošus un sargājošus. Ļoti redzamus vai tikai jaušamus esmu tos uzgleznojusi. Padarījusi redzamus. Uz koka un ar eļļas krāsām. Miniatūrus. \n Mana pirmā miniatūru izstāde\, tai devu nosaukumu “Spārni”. Tie ceļ un ļauj tālāk redzēt\, brīvi atraisīties un\, priecājoties par šo pasauli\, viegli lidot.” \n\n \n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n \n \n \n Vija Zariņa\n \n \n \n\nIzstādes atklāšana: \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \ndelfi.lv par izstādi “SPĀRNI” (links) \nstudija.lv par izstādi “SPĀRNI” (links) \napollo.lv par izstādi “SPĀRNI” (links) \ndiena.lv par izstādi “SPĀRNI” (links)
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/vija-zarina-sparni/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/11/ML-bilde-22.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20091120
DTEND;VALUE=DATE:20091206
DTSTAMP:20250810T054310
CREATED:20191108T141052Z
LAST-MODIFIED:20191211T114713Z
UID:111530-1258675200-1260057599@legacy.putti.lv
SUMMARY:KALNU KRISTĀLS
DESCRIPTION:No 2009. gada 20. novembra līdz 5. decembrim\nMākslas galerijā PUTTI \nIzstāde\nKALNU KRISTĀLS\n \nIzstādes scenogrāfs – mākslinieks Aigars Bikše!\nPirmo reizi izstādes ietvaros tiek uzņemta filma par mākslinieku grupas radošo procesu no kalnu kristāla līdz rotai!\nJaunie režisori – Oskars Rupenheits un Oskars Morozs\, operators – Aigars Sērmukšs\nKRISTĀLS – ( krystallos grieķu val.) – cieta viela\, sastāvoša no ķīmiski tīra silīcijdioksīda SiO2\, kurā ātomi\, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā\, regulārā kārtībā\, šai kārtībai atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.\nKALNU KRISTĀLS – dārgakmens. Tas ir apzīmējums caurspīdīgajiem\, bezkrāsainajiem kvarca kristāliem.\nLielais grieķu filosofs Aristotelis (384.–322. g. pr. Kr.) viens no pirmajiem izvirza pieņēmumu\, ka kalnu kristāls nav nekas cits kā dziļi sasalis\, pārakmeņojies ledus\, jo sastopams vien augstu kalnos\, kur valda mūžīgais sasalums.\nŠodien kalnu kristāls tiek uzskatīts par vērtīgu dārgakmeni\, jo tā būtība sastāv no divām dzīvībai svarīgām stihijām – gaisa un ūdens. Senie grieķi un romieši no kalna kristāla izgatavoja zīmogus\, traukus. Romas imperatoram Nēronam (37.- 68. g. pēc Kr.) esot bijuši divi skaisti\, ideāli\, dzidri kalnu kristāla kausi. Romas patrīcieši vasarās atvēsināja rokas ar lielām kalnu kristāla lodēm. Ķīnā un Japānā amatnieki kā savas meistarības apliecinājumu izgatavoja pēc iespējas ideālas formas lodes\, kuras tiek eksponētas daudzos pasaules muzejos.\nKalnu kristāla ceļš no brīnumainās formas dabā līdz mākslinieka darinātai rotai ir garš un piedzīvojumu pilns. „Nav iespējams raudzīties uz dabas radīto\, nerodot vielu neprātīgai fantāzijai” Džeina Ostina (1775.–1817.)\n Šai neprātīgajai fantāzijai izstādē „Kalnu kristāls” ļaujas galerijas rotu mākslinieki\nGUNTIS LAUDERS – Kalnu kristālā ir apvienota tīrība\, dzidrība\, lai arī no pirmā acu uzmetiena tas šķiet vienkāršs\, balts\, caurspīdīgs. Bet viss vienkāršais ir ģeniāls.\nGINTS STRĒLIS – Kalnu kristāls man škiet tik dažāds. Tas ir stāstošs un noslēpumains\, katrs pats var saskatīt ko savu\, un mazsvarīgs nav veids kā to iepazīst.\nMĀRIS ŠUSTIŅŠ – Katrs akmens ir dzīvs\, ar savu informāciju. Kalnu kristāls ir kā ledus\, kā ūdens pile uz sudraba. \nJĀNIS VILKS – Man vislabāk patīk tie kalnu kristāli\, kuros ir dažādi ieslēgumi. Mākslai šis „netīrais” gals ir interesantāks.\nSAULIUS TREINY (Lietuva) – Kalnu kristāls- trausls un noslēpumains akmens. Tas ir kā ūdens- neviendabīgs\, cik reizes uz to paskaties\, tik ieraugi to citādu.\nVALDIS BROŽE – paldies…\nAtšķirīgas interpretācijas par to\, cik dažādi ir kalnu kristāli rotās\, un cik dažādas var būt rotas ar kalnu kristāliem.\nInteresanti\, ka: \n\npirmo reizi Latvijā pieci rotu dizaineri satiksies tematiskā izstādē\, darinot rotas\, godā ceļot kalnu kristālu;\nvisievērojamākais atradums – 1965. gadā kādā Alpu kalnu atvērtā plaisā tiek atrasts vairāk kā 600 kg smags kalnu kristāls\, kas aplūkojams Zalcburgas Dabas muzejā;\nvecākais ūdens uz zemes ir vairāk kā miljons gadu vecs- un tas kā pilītes atrodas ieslēgts kalnu kristālā;\n senos laikos un siltajos apgabalos\, augstdzimušas dāmas\, lai atvēsinātu ādu\, nēsāja rotas no kalnu kristāla. Kalnu kristāla kausi spēj saglabāt ilgstoši vēsu vīnu. Bagātajiem romiešu patriciešiem piederēja lielas kalnu kristāla lodes\, uz kurām tie karstās vasarās atvēsināja rokas.\n\n\n \n \n \n \n \n \n Jānis Vilks\n \n \n \n \n \n Gints Strēlis\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Gints Strēlis\n \n \n \n \n \n Jānis Vilks\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Gints Strēlis\n \n \n \n \n \n Saulius Treiny\n \n \n \n \n \n Jānis Vilks\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\n \n \n \n \n \n Gints Strēlis\n \n \n \n \n \n Gints Strēlis\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Saulius Treiny\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \nIzstādes atklāšana: \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \ntvnet.lvpar izstādi “KALNU KRISTĀLS” (links) \nlsm.lv par izstādi “KALNU KRISTĀLS” (links) \nnra.lv par izstādi “KALNU KRISTĀLS” (links) \ndiena.lv par izstādi “KALNU KRISTĀLS” (links) \ndiva.lv par izstādi “KALNU KRISTĀLS” (links)
URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/kalnu-kristals/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/11/ML-bilde-21.jpg
END:VEVENT
END:VCALENDAR