Warning: mysqli_query(): (HY000/1030): Got error 28 from storage engine in /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-includes/class-wpdb.php on line 2349

Warning: Cannot modify header information - headers already sent by (output started at /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-includes/class-wpdb.php:2349) in /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-content/plugins/the-events-calendar/src/Tribe/Views/V2/iCalendar/iCalendar_Handler.php on line 257

Warning: Cannot modify header information - headers already sent by (output started at /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-includes/class-wpdb.php:2349) in /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-content/plugins/the-events-calendar/src/Tribe/iCal.php on line 475

Warning: Cannot modify header information - headers already sent by (output started at /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-includes/class-wpdb.php:2349) in /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-content/plugins/the-events-calendar/src/Tribe/iCal.php on line 476

Warning: Cannot modify header information - headers already sent by (output started at /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-includes/class-wpdb.php:2349) in /srv/users/maris/apps/putti/public/wp-content/plugins/the-events-calendar/src/Tribe/iCal.php on line 478
BEGIN:VCALENDAR VERSION:2.0 PRODID:-//Putti - ECPv6.3.5//NONSGML v1.0//EN CALSCALE:GREGORIAN METHOD:PUBLISH X-WR-CALNAME:Putti X-ORIGINAL-URL:https://legacy.putti.lv/lv/ X-WR-CALDESC:Events for Putti REFRESH-INTERVAL;VALUE=DURATION:PT1H X-Robots-Tag:noindex X-PUBLISHED-TTL:PT1H BEGIN:VTIMEZONE TZID:UTC BEGIN:STANDARD TZOFFSETFROM:+0000 TZOFFSETTO:+0000 TZNAME:UTC DTSTART:20120101T000000 END:STANDARD END:VTIMEZONE BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20160520 DTEND;VALUE=DATE:20160614 DTSTAMP:20250904T133000 CREATED:20190627T080755Z LAST-MODIFIED:20200506T111040Z UID:89426-1463702400-1465862399@legacy.putti.lv SUMMARY:Māris Šustiņš. ZVAIGŽŅU LIETUS DESCRIPTION:No 2016. gada 20. maija līdz 13. jūnijam\nMākslas galerijā PUTTI \nLatvijas rotu mākslinieka Māra Šustiņa personālizstāde\nZVAIGŽŅU LIETUS\nIzstādē iemirdzas visdažādāko krāsu un formu zvaigznes visā savā spožumā\, kas veido laikmetīgo rotu kolekciju.\n“Zvaigžņu lietus – tas ir brīdis\, kad skatāmies debesīs un mēģinām ieraudzīt krītošās zvaigznes. Zvaigznes\, kas dod mums cerību\, mīlestību un lielo iespēju vēlēties. Varbūt šīs zvaigznes krīt mūsu dēļ? Varbūt tām apnicis spīdēt miljardiem gadu un tās\, pēdējo reizi uzmirdzot\, izdziest\, lai vismaz dažas sekundes mēs tām pievērstu uzmanību.\nIekšējs dialogs\, saruna pašam ar sevi ir tas sākums\, kad cenšos iedegt radošo dzirksti\, kad uzsāku darbu un nododos aizraujošajam rotu radīšanas procesam. Es vaicāju kādam\, kas ir manī. Es ar to sarunājos\, un Viņš man atbild. Varbūt tas esmu es pats\, bet varbūt tā ir kāda cita būtne vai enerģija? Sākumā es redzu rotas tēlu\, kas atnāk manās domās un iztēlē no nezināmām tālēm\, vai varbūt tas jau sen dzīvo manā zemapziņā tepat līdzās\, bet\, tikai koncentrējoties darbam un skanot mūzikai\, es varu materializēt savas domas un sajūtas rotu veidolā\, cenšoties piešķirt katrai no tām savu stāstu un romantisku noslēpumu.\nGaiss vibrē\, viss dabā zied un plaukst\, un esmu pārliecināts\, ka viss mans veikums šai izstādei summējas kā liels manas ieguldītās enerģijas kopums\, ko es Jums dodu\, lai saņemtu atpakaļ Jūsu mīlestību un prieku. Zvaigznēm ir dota iespēja iemirdzēties no jauna!” /Māris Šustiņš/\nRotas veidotas no dažādiem materiāliem\, izmantojot gan modernās metālapstrādes tehnoloģijas\, gan pielietojot tradicionālos cēlmetālu apstrādes paņēmienus. Titāns izmantots kā fons\, uz kura izceļas sudrabs un zelts kopā ar visdažādāko krāsu un formu dārgakmeņiem. Formas tīrība un apjoms kontrastā ar smalkām un sarežģītām struktūrām rotai piešķir neskaitāmas tēla iespējas\, dziļumu un pārsteiguma klātbūtni. Bet visa centrā šoreiz likta karaliene Zvaigzne!\nMāris Šustiņš ir ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas metāla dizaina nodaļā\, šobrīd strādā Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolā kā metāla izstrādājumu dizaina programmas vadītājs. Viņš ir viens no romantiskākajiem Latvijas rotu māksliniekiem. Vienmēr mainīgs un pārsteidzošs rotu darināšanas stils\, kurā citreiz pavīd jūtīgs romantisms un kaut kas no liriska jūgendstila. Citkārt tehnoloģiski sarežģīti meklējumi vai negaidīta vienkāršība. Šustiņam patīk plaša darba amplitūda – no vissmalkākajām rotām līdz lielajām metāla formām. \n\n \n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nMāra Šustiņa rotu izstāde «Zvaigžņu lietus» \n \nArterritory.com par izstādi “ZVAIGZŅU LIETUS” (links) \nnra.lv par izstādi “ZVAIGZŅU LIETUS” (links) \nDiena.lv par izstādi “ZVAIGZŅU LIETUS” (links) \nklimt02.net par izstādi “ZVAIGZŅU LIETUS” (links) \nrdmv.lv par izstādi “ZVAIGZŅU LIETUS” (links) \n  \n \n  \n \nIzstādes atklāšana URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/mara-sustina-personalizstade-zvaigznu-lietus/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/Webam_fons_01.jpg END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20160304 DTEND;VALUE=DATE:20160324 DTSTAMP:20250904T133000 CREATED:20190627T083228Z LAST-MODIFIED:20200520T130908Z UID:89454-1457049600-1458777599@legacy.putti.lv SUMMARY:Elita Patmalniece. LEVITĀCIJA DESCRIPTION:No 2016. gada 4. marta līdz 23. martam\nMākslas galerijā Putti \nLatvijas mākslinieces Elitas Patmalnieces interaktīvā izstāde\nLEVITĀCIJA*\n \nVispārpieņemtie “tā ir pareizi” un “tā jābūt” ir ieslodzījuši krātiņā sapņus. Pieaugušo pasaulē tie lielākoties atmostas vairs tikai naktīs\, jo dienā stereotipu\, stresa un domu haosa sasaistītais prāts nepieļauj brīvsoli.\nElitas Patmalnieces izstāde “Levitācija” ir savveida mūsdienu mandala – virs 21. gadsimta metropoles lidojoša sieviete. Brīva\, tā pacēlusies pāri ikdienībai un aktuālās dzīvesstila kultūras atribūtikai. Tuvāk sev un tiem savas apziņas apcirkņiem\, par kuru eksistenci\, iespējams\, viņa nav pat nojautusi. Melnbaltais zīmējums klāj vienu galerijas “Putti” sienu un tā izkrāsošanā var piedalīties jebkurš izstādes apmeklētājs. Atliek vien paņemt turpat blakus noliktās krāsas un otas\, un ļaut rokai sevi vadīt. Impulsīvi\, aizrautīgi\, saplūstot kopīgā iedvesmas lidojumā – šeit un tagad\, katra individuālajai enerģijai kļūstot par daļu no mākslas darba radīšanas procesa.\nVienlaikus šī ir arī pirmā interaktīvā Elitas Patmalnieces izstāde\, kopīgi radītajam mākslas darbam pēcāk turpinot dzīvi arī citās radošās izpausmēs – kleitās\, traukos\, interjera priekšmetos utt.\, tādējādi apliecinot radošās enerģijas nebeidzamību un teju bezgalīgās transformācijas spējas.\n“Arī zīmējot\, krāsojot un gleznojot iespējams nonākt meditatīvā stāvoklī\, kas ļauj mums pacelties pāri ikdienišķajam\, atklāt sevī jaunus apvāršņus un attīrīt prātu\,” saka Elita.\n*levitācija (latīņu val. – ‘vieglums’\, ‘niecīgs svars’) ir parādība\, kad cilvēks vai priekšmets bez acīmredzama atbalsta lidinās telpā. Levitācija iespējama tikai tajā gadījumā\, ja ir pilnīgi apgūta koncentrēšanās un pareizas elpošanas prasme\, kas ļauj kontrolēt pasaules dzīvības enerģiju. \n \n \n  \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \nKas Jauns izstādes atklāšanas bildes (links) \nNRA.lv par Elitu Patmalnieci (links) \nDiena.lv par Elitu Patmalnieci (links) \nLA.lv par Elitu Patmalnieci (links) \nhttps://www.radioswh.lv/2016/03/elita-patmalniece-viesojas-pie-rita-svitas/ \n \n   \nIzstādes atklāšana: URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/elitas-patmalnieces-personalizstade-levitacija/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/Bilde-uz-sienas-Aldis-1.jpg END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20151108 DTEND;VALUE=DATE:20160206 DTSTAMP:20250904T133001 CREATED:20190626T144558Z LAST-MODIFIED:20200401T135543Z UID:89417-1446940800-1454716799@legacy.putti.lv SUMMARY:ZIEMAS ELPA DESCRIPTION:No 2015. gada 8. decembra līdz 2016. gada 5. februārim\nMākslas galerijā PUTTI \nStarptautiska laikmetīgo rotu izstāde\nZIEMAS ELPA\nZiemas elpu jūt visi – tā sasalst un izrotā sudrabā visu\, kas gadās tai ceļā. Aukstums saldē\, taču tas liek meklēt siltumu vienam pie otra – siltās sarunās\, satikšanās priekā un laikā\, ko viens otram dāvājam. Mākslas galerija PUTTI piedāvā izstādi\, kurā satikušies mākslinieki no dažādām pasaules valstīm\, ar dažādām rotu radīšanas tehnikām un stiliem. Interesantu mijiedarbību radīs Latviešu un starptautisko mākslinieku stili\, it īpaši mūsdienu laikmetīgajā mākslas pasaulē\, kurā arvien tiek uzdoti jautājumi par kvalitātes un koncepta nozīmīgumu. Daudzi mākslinieki nespēj radīt\, neuzdodot sev jautājumu “kādēļ es radu?”\, savukārt citiem tas ir instinktīvs process – kad prāts atslēdzas\, rokas sāk klausīt kaut kam augstākam. Tomēr ir viens ļoti spēcīgs elements\, kas ir kopīgs visiem “Ziemas elpas” izvēlētajiem māksliniekiem. Daloties savā radīšanas procesā\, viņi visi atklāj to\, ka smeļas savu iedvesmu dabā. Dažam tā ir vienkārši klusa pastaiga gar mežu\, citam tā ir apzināta vērošana vai mijiedarbība ar savvaļā atrastiem objektiem.\nIzstādē ZIEMAS ELPA piedalās: Guntis Lauders (Latvija)\, Māris Auniņš (Latvija)\, Māris Šustiņš (Latvija)\, Valdis Brože (Latvija)\, Andris Lauders (Latvija)\, Gigi Mariani (Itālija)\, Reka Lorincz (Ungārija)\, Julia Maria Kunnap (Igaunija)\, Flora Vagi (Ungārija)\, Wu Ching Chih (Taivāna)\, Simeon Shomov (Bulgārija)\, Jack Cunningham (Anglija)\, Liisa Hashimoto (Japāna)\, Sarah Johnston (Austrālija)\, Darja Popolitova (Igaunija). \nAndris Lauders (Latvija)\nMani darbi – funkcionālās rotas lietas ir darinātas no sudraba\, izmantojot zelta papildinājumus. Šo darbu autortehnika paredz vispirms no zelta un sudraba plāksnēm izlikt ornamentu un tad no apakšas ar liesmu to karsēt. Tā kā zeltam ir augstāka kušanas temperatūra par sudrabu\, tad\, sudraba virsmai kļūstot mīkstai\, zelta plāksnes tajā iesēžas un šādi ornaments tiek fiksēts. Mazākās rotas sākumā tiek veidotas vaskā un tad atlietas. Lielākās – darinātas no detaļām un salodētas kopā\, atstājot tukšu vidu. Šādi tiek samazināts rotu smagums un tās kļūst lietojamas ikdienā. Mamuta kauls tiek slīpēts\, izgrebts un iesēdināts rotaslietā\, bet ar sudraba drāšu palīdzību tiek veidots papildus punktējums vai cits ornaments.\nManās rotās bieži var sastapties ar atsaucēm uz kultūras vēsturi\, taču tieši Senās Ēģiptes rotu iespaids bieži ir dominējošs. Rotas tradicionāli ir stāstošas\, bet rokraksts attīstās virzienā uz formas tīrību. Rotām pamatā tiek izmantotas lakoniskas\, ģeometriskas formas. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nDarja Popolitova (Igaunija)\nSavā darbā es bieži uzdodu jautājumus par dzimumu izcelsmi. Dzimumu jautājums\, manuprāt\, ir relatīvs\, tomēr katrā kultūrā šie priekšstati par dzimumiem ir dziļi iesakņojušies un nāk līdzi kultūras mantojumā. Eksistē skaidri mītiski priekšstati par vīrieša un sievietes izcelsmi. Mēs dzīvojam\, laikā\, kurā šie mīti var tikt pārveidoti.\nMana māksla pārveido veselumu\, kurš iekļauj vīrieša un sievietes dualitāti. Es sev arvien uzdodu jautājumu: Kā radīt veselumu no jauna\, izvairoties no vienkāršas materiālu savienošanas rotu radīšanas procesā? Tas kļuva iespējams\, kopš es savā darbā sāku izmantot inovatīvas metodes un radīt neparastas materiālu kompozīcijas\, iedvesmojoties no duālisma dekonstrukcijas\, kas ir kā spogulis mūsdienu modernajai pasaulei. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nGigi Mariani (Itālija)\nManiem darbiem pamatā ir dizains un nepiespiestība. I cenšos spontāni iestrādāt savas ikdienas emocijas rotās. Tāpat kā gleznotājs izmanto savu audeklu\, lai izpaustu emocijas\, es izmantoju rotas. Katrs darba stāsta stāstu par dzīvi\, mīlestību\, identitāti un izzināšanu. Šis kontrasts starp ģeometrisko formu un materiāla tekstūru ļauj man radīt darbus\, kas ir unikāli un skulpturāli – tajos oksidētais metāls ir tēlainais materiāls\, ko uzklāj sudraba un zelta audeklam. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nGuntis Lauders (Latvija)\nManos darbos nav nacionālās pēdas\, mani darbi ir atvērti pasaulei. Simboliskie elementi netiek speciāli piemeklēti. Tie atnāk paši. Studiju laikā ļoti daudz gūti priekšstati par citām kultūrām. Daba mani iespaido visvairāk. Man ļoti patīk pļaut zāli. Vasaru pavadu laukos. Tur nestrādāju\, bet bagāža\, ko tur uzsūcu\, ir milzīga. Tad tas iekšā samaisās\, sajaucās un nāk ārā – rotās. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nJack Cunningham (Anglija)\nManos darbu tapšanā dominējoša ietekme ir ģimenes siltumam\, piederības sajūtai\, cilvēku saiknei vienam ar otru. Manā darbā svarīga loma ir atrastajiem priekšmetiem un  priekšmetu dažādībai\, ar kuru palīdzību es komunicēju savas idejas un iekšējo pasauli. Caur personīgajiem asociācijas procesiem un cilvēka spējai vērot sevi no malas es savos darbos aizdomājos par dialogu starp radītāju un rotu\, starp rotu un tās valkātāju\, kā arī vērotāju\, kas redz gan rotu\, gan tās valkātāju no malas. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nLiisa Hashimoto (Japāna)\nSavu rotu radīšanai iedvesmu smeļos garās pastaigās\, kurās dodos klejojumos pa parkiem\, staigāju gar vecām ēkām\, rūpnīcām. Bieži manu uzmanību piesaista lietas\, ko pārklāj rūsa – darba rīki\, rotaļlaukuma iekārtas\, trepes – šie objekti man liek domāt par aizgājušo laiku. Pastaigās iedvesmojos arī no dabas – lapām\, sēklām\, pumpuriem\, mazajām sūnām\, kas aug upmalā. Man patīk organiskās formas dabā\, tās ir tik dažādas\, nav divu vienādu formu. Visbiežāk savas rotas veidoju no sudraba\, vara un misiņa\, visas rotas ir roku darbs. Man patīk veidot savus darbus tādus\, lai tie liktu cilvēkiem pasmaidīt. \n\n \n \n \n \n \n \n Exif_JPEG_PICTURE\n \n \n \n \n \n \n \n \n Exif_JPEG_PICTURE\n \n \n\nMāris Auniņš (Latvija)\nKas aiziet putekļos\, kas skaidās\, kas atkritumos\, kamēr iegūstu vēlamo rezultātu. Tā rodas tie akmeņi\, kas ir unikāli\, jo otru tādu es pats diez vai spētu atkārtot. Ne vienmēr sākumā zinu\, kāds būs rezultāts. Ja tur vēl ir kādi dievišķi ieslēgumi\, tad tā ir ekselenta lieta\, jo atklāj dabas būtību. Mans laiks ir mans laiks\, kas patlaban\, un varbūt pēc 500 gadiem tā skaitīsies etnogrāfija. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nMāris Šustiņš (Latvija)\nSudrabs ir mans iecienītākais materiāls – tas ir lielisks! Sudrabs ir sudrabs – pirms tūkstoš gadiem un šodien. Kompozīcijā izmantoju arī zeltu\, lai rotas kļūtu garšīgākas. Manās rotās nav precīzas ģeometriskas formas\, taisnas līnijas\, asi stūri. Manas rotas ir plastiskas\, pietuvinātas dabai. Man patīk plaša darba amplitūda – no vissmalkākajām rotām līdz lielajām metāla formām. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nReka Lorincz (Ungārija)\nRotu dizains manā izpratnē ir šodienas pasaules interpretācija\, sava veida komunikācija starp ārējo pasauli un manu iekšējo pasauli – padarot neredzamo redzamu. Ar savām rotām vizualizēju sarežģīto daudzveidību mūsu pasaulē. Emociju un pārdomu gūzmas strāvo caur mani ar dabas impulsiem\, kurus es izpētu un pārvēršu rotās un objektos. Savos darbos es cenšos atainot atšķirību starp vizuālo un reālo pasauli – tā dažreiz izskatās valdzinoša\, nepatiesa\, pat bīstama. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nSarah Johnston (Austrālija)\nMans darbs iekļauj garīgumu\, tehnoloģijas\, dzīves sakritības\, neeksistējošu laiku un telpu lielajā plašumā\, kurā mēs varam radīt paši savu realitāti. Tumša vieta\, kurā mīt neredzamais. Vieta\, kurā sastopas strukturēta tehnoloģija\, interneta nerealitāte\, tiešsaistes un mūsdienu komunikāciju tehnoloģiju mezgls\, sabrūkošs laiks un attālums. Tas viss apvienojas  ceļojumā ārpus laika un telpas. Manas rotas lietas komunicē esību\, kas tiek atbrīvota no prāta ierobežojošajiem aspektiem\, ļaujot uzplaukt iztēles realitātei\, prom no limitējošām formām un ierobežojumiem. Manas rotas raksturo tehnoromantisms\, stils kurā spēks un rāmums iekšēji savienojas cilvēkā un viņa saiknē ar ārējo pasauli. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nSimeon Shomov (Bulgārija)\nManos darbos ir sastopami dažādi stāsti\, kuri tiek transformēti simboliskos fragmentos un ainās.  Tās\, ietvertas sudrabā\, sastopamas pie ausu ļipiņas vai kaklarotas gala. Manos darbos ir pamanāma ļoti spēcīga ilustratīvā izteiksme. Mākslas darbi sakņojas dažādos stāstos. Daži no tiem ir mums visiem zināmi\, citi ir izdomāti. Šīs simboliskās figūras rodas arī no pasakām un no vēlmes runāt caur dabu. Pārsvarā strādāju ar sudrabu. Izmantojot šī cēlā metāla elastību es veidoju rakstus un fraktūras\, kas salodētas kopā sasildīs jebkura cilvēka sirdi. Mākslas darbiem tiek pabeigti ar matētu efektu vai pulēti\, radot dziļumu un toni. \n\n \n \n \n \n \n \n SONY DSC\n \n \n \n \n \n SONY DSC\n \n \n \n \n \n SONY DSC\n \n \n\nValdis Brože (Latvija)\nEs strādāju ar krāsām. Dažreiz salieku kopā diezgan riskantas krāsas. Kāpēc? Laikam tā klimata dēļ\, tā pelēkuma dēļ. Krāsa piedod rotai dzīvesprieku. Es nemēdzu veidot vienādas lietas. Man patīk visu laiku izdomāt ko jaunu. Vienā kolekcijā var atkārtoties tikai daži elementi\, detaļas. Ilgu laiku esmu pavadījis pie anatomijas grāmatām\, lai izstudētu un saprastu cilvēka plaukstu un varētu izgatavot gredzenus\, valkājumus uz diviem pirkstiem. Protams\, mani iespaido tas\, kas notiek ap mani\, bet es pat nevaru nosaukt savu iemīļoto mākslinieku vārdus. Man patīk daudzas un ļoti atšķirīgas lietas. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nWu Ching Chih (Taivāna)\nStudiju laikā\, iepazīstot dažādu materiālu apstrādes tehnikas\, mani visvairāk apbūra metālapstrāde. Pārsvarā visu manu darbu iedvesmas avots ir Taivānas krāšņā augu valsts dažādība un tās iemītnieki. Man patīk pārveidot šīs krāšņās\, organiskās formas izmantojot unikālas\, sarežģītas metāla struktūras un apvienot tās ar emaljas caurspīdīgumu. Svarīgs ir brīdis\, kad\, ieraugot rotas lietu\, aizraujas elpa un rodas spēcīgas\, paliekošas emocijas. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nLatvijas Radio par izstādi “Ziemas elpa” (links) \ndiena.lv par izstādi “Ziemas elpa” (links) \nconference.briti.eu par izstādi “Ziemas elpa” (links) \n161agency.com par izstādi “Ziemas elpa” (links) \nklimt02.net par izstādo “Ziemas elpa” (links) \n   URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/laikmetigo-rotu-izstade-ziemas-elpa/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/Webam_fons.jpg END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20151106 DTEND;VALUE=DATE:20151125 DTSTAMP:20250904T133001 CREATED:20190604T101708Z LAST-MODIFIED:20200130T140214Z UID:83498-1446768000-1448409599@legacy.putti.lv SUMMARY:Valdis Brože. BALTAIS PAURIS DESCRIPTION:No 2015. gada 6. novembra līdz 24. novembrim\nMākslas galerijā PUTTI \nLatvijas laikmetīgo rotu mākslinieka Valda Brožes personālizstāde \nBALTAIS PAURIS\n“Baltais pauris” ir tēls no Valda Brožes kopdarba ar režisoru Ivo Briedi – šī gada sākumā tapušās animācijas filmiņas “Laiks iet”\, par kuru Valdis kopā ar igauņu mākslinieci Anu-Laura Tuttelberg ieguvis „Lielā Kristapa” balvu nominācijā „Labākais animācijas filmas mākslinieks”. Filmas tēma ir laiks\, kuru nevar apturēt\, bet kurš aptur mūs. Filmas galveno tēlu – veco vīru\, ir radījis Valdis tikai sev raksturīgā rotu dizaina stilistikā\, izmantojot sudrabu un mamuta ilkni\, tēlam piešķirot zelta zobu un kristāla acis. Laiks iet un vecais vīrs ir nolēmis pamest savu istabu. Taču ir kāds\, kas to neļauj pamest šo telpu\, kura ir pilna ar atmiņām.\nDarbs pie šī projekta izprovocēja mākslinieku uz jaunām idejām\, radās vēlme tās materializēt jaunās\, jau atkal unikālās rotās. Te arī ir izveidojies loģisks turpinājums iepriekšējai Valda Brožes izstādei “Plāns\, plāns” (2012. g.)\, kurā mākslinieks spēlējās ar virsmām\, tik plānām kā papīrs\, kuras savienotas ar smalkām eņģēm\, tā piešķirot rotām kinētisku dzīvīgumu. Nu tas viss pārtapis par ko daudz dzīvāku – vairāk simbolu\, vairāk stāstu.\nValdis Brože par izstādi saka: „Šī ir tā reize\, kad gribas atkāpties no vienkāršas formas. Radīt ko vairāk simboliem pildītu\, lai būtu tā\, ka katrs\, kurš skatīsies šos darbus\, varētu viegli pats savu stāstu izstāstīt.”\nValdis Brože ir Latvijas Mākslas akadēmijas vizuālās komunikācijas nodaļas absolvents. Strādā ar zeltu\, sudrabu\, dažādiem dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem. Mākslinieka spēks ir darbs ar emalju un spēle ar krāsu intensitāti\, savienojot tās pārsteidzošās kombinācijās. Valda darbos spilgta iezīme ir sirreālisms. Viņš ilgu laiku ir pavadījis pie anatomijas grāmatām\, lai izstudētu un saprastu cilvēka plaukstu un varētu izgatavot gredzenus\, valkājumus uz diviem pirkstiem. Juveliermākslu Valdis pielīdzina skulptūru radīšanas procesam. Iedvesmas avotu viņš meklē pats sevī. \n \n\n \n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n \n \n Valdis Brože\n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \n \nPutti blogs – Valdis Brože saņem balvu “Lielais Kristaps” (links) \nArterritory par izstādi “Baltais pauris” (links) \nlatviesi.com par izstādi “Baltais pauris” (links) \ndiena.lv par izstādi “Baltais pauris” (links) \ndelfi.lv par izstādi “Baltais pauris” (links) \nla.lv par izstādi “Baltais pauris” (links) \nklimt02.net par izstādi “Baltais pauris” (links) \n \n  \nIzstādes atklāšana: \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n  URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/valda-brozes-personalizstade-baltais-pauris/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/IMG_0158.jpeg END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20151030 DTEND;VALUE=DATE:20151122 DTSTAMP:20250904T133001 CREATED:20190626T143557Z LAST-MODIFIED:20191212T145018Z UID:89408-1446163200-1448150399@legacy.putti.lv SUMMARY:Ieva Blūma. MAĢISKAIS CEĻOJUMS STARP SAPŅIEM UN REALITĀTI DESCRIPTION:No 2015. gada 30. oktobra līdz 21. novembrim\nMākslas galerijā Putti \nMākslinieces Ievas Blūmas personālizstāde\nMAĢISKAIS CEĻOJUMS STARP SAPŅIEM UN REALITĀTI\nIzstāde veidota\, iedvesmojoties no mākslinieces dzīves notikumiem un Ievas tikšanās un intervijas ar Holivudas leģendāro aktrisi un fotogrāfi Džesiku Langi (Jessica Lange). Tikšanās notika šogad Barselonā\, Langes foto izstādē „Unseen”\, māksliniece aktrisi intervēja Dānijas žurnālam Māksla (Magasinet Kunst).\n“Džesika Lange ir fascinējusi mani kā aktrise jau kopš maniem pusaudzes gadiem ar savu unikālo talantu\, drosmi un daudzveidību\, esmu redzējusi visas viņas filmas\, teātra izrādes un pēdējo četru gadu laikā esmu bijusi sajūsmā par viņas karjeras renesansi. Daudzi nenojauš\, ka Lange ir ari lieliska fotogrāfe. Tas patiešām bija neparasti – tikties un radīt šo unikālo\, intelektuālo un emocionālo sarunu par mākslu ar šo neparasti talantīgo sievieti.” – Ieva Blūma\nIevas Blūmas intervija ar Džesiku Langi angļu valodā iespējams izlasīt šeit:\nhttps://www.loeildelaphotographie.com/2015/07/02/interview/28439/the-dramatic-imagery-of-jessica-lange-by-ieva-bluma \n“Radot bildes man patīk atslēgties no reālās pasaules\, cilvēkiem un notikumiem un doties “vizuālajā kosmosā”\, uzņemt kontaktu ar visumu\, kurā izjūtu maģisku mijiedarbību\, kas izpaužas radot gleznas manā vizuālajā fantāzijā un ceļojumā starp apziņu un zemapziņu. Mans gleznu radīšanas process arī ir instinktīvs\, intensīvs „šeit un tagad”\, vienlaicīgi ieejot tādā kā meditatīvā stadijā. Pēdējo gadu laika esmu izgājusi cauri periodam\, kurā sabrūk nostiprinātais dzīves fundaments un jāpiedalās kara kauju cīņās\, attopoties drupās\, un tad atkal ir jāatdzimst no jauna\, jāuzceļ pils un jāiededz gaisma tumsā pēc iespējas gaišāku un aizraujošāku jaunu ceļu radot.” – Ieva Blūma\nIzstādē būs apskatāma Ievas melnbalto gleznu un zīmējumu kolekcija\, kas radīta 2015. gadā\, divas oriģinālas litogrāfijas\, kas radītas leģendārajā Parīzes darbnīcā „Clot\, Bramsens and George”\, kas ir no agrākās Blūmas kolekcijas un šobrīd ir kļuvušas par Blūmas klasiku.\nLatvijā dzimusī Ieva Blūma 18 gadus dzīvo un strādā Dānijā\, šo gadu laikā māksliniecei bijušas personālizstādes Kopenhāgenā\, Romā\, Ņujorkā\, Rīgā\, Londonā\, Stokholmā\, un viņas darbus var redzēt privātkolekcijās un firmu kolekcijās visapkārt pasaulei. Pēdējo reizi mākslinieces gleznas Latvijā bijušas redzamas personālizstādē Agijas Sūnas galerijā 2010. gadā. \nIzstādes atklāšana: \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n  URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/ievas-blumas-personalizstade-magiskais-celojums-starp-sapniem-un-realitati/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde-5.jpg END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20150622 DTEND;VALUE=DATE:20150905 DTSTAMP:20250904T133001 CREATED:20190626T135743Z LAST-MODIFIED:20191203T122233Z UID:89384-1434931200-1441411199@legacy.putti.lv SUMMARY:BALTS ZIRGS ZAĻĀ PĻAVĀ DESCRIPTION:No 2015. gada 22. jūnija līdz 4. septembrim\nMākslas galerijā Putti \nLaikmetīgo rotu izstāde \nBALTS ZIRGS ZAĻĀ PĻAVĀ\nVasaras siltums ir kā klusi sirdspuksti. Gribas iekrist pieneņpūku dvēselē un sajust vēja mīlestību. Pāri galvai klīst zila\, zila debess kā okeāns. Mēness atmirdz upes rāmajā ūdeni. Vasara dejo dzelmes ritmos. Pāri ābeļu dārzam pārlaižas stārķi un svētī mūs. Agrā rītā kā planētas klīst balti zirgi zaļā pļavā. Vasara atmirdz zirga gudrajās acīs. Viss esam mēs. \nIzstādē BALTS ZIRGS ZAĻĀ PĻAVĀ piedalās latviešu un internacionālie laikmetīgo rotu mākslinieki: Guntis Lauders (Latvija)\, Māris Auniņš (Latvija)\, Māris Šustiņš (Latvija)\, Valdis Brože (Latvija)\, Andris Lauders (Latvija)\, Gigi Mariani (Itālija)\, Reka Lorincz (Ungārija)\, Heng Lee (Taivāna)\, Julia Maria Kunnap (Igaunija)\, Asa Elmstam (Zviedrija)\, Ana Cardim (Portugāle)\, KIRAYURINA (Japāna)\, Yuki Sumiya (Japāna)\, Ying-Hsiu Chen (Taivāna)\, Yung-Huei Chao (Taivāna)\, Kirsty Pearson (Anglija)\, Lena Lidahl (Zviedrija). \n \nAna Cardim (Portugāle)\nSavos mākslas darbos es lielākoties izvēlos pētīt rotu mobilitāti\, attīstot tās kā sociālu platformu un diskusijas uzsācēju. Šādā kreatīvajā procesā radītie darbi var tikt uzlūkoti kā savstarpējas mijiedarbības ierīces\, kas stimulē dinamisku dialogu – radot un atjaunojot kritisko domāšanu publiskajā sfērā. Estētisma jomā šie objekti pārkāpj ķermeņa izdaiļošanas robežas un pieņem politisku vērtību. Tādējādi šīs rotas ir sociālas iejaukšanās izpausmes līdzeklis\, kuru mērķis ir pārkārtot nozīmes un ieviest jaunu jēgu dažādos sociālos un apkārtējās vides aspektos. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nAndris Lauders (Latvija)\nMani darbi – funkcionālās rotas lietas ir darinātas no sudraba\, izmantojot zelta papildinājumus. Šo darbu autortehnika paredz vispirms no zelta un sudraba plāksnēm izlikt ornamentu un tad no apakšas ar liesmu to karsēt. Tā kā zeltam ir augstāka kušanas temperatūra par sudrabu\, tad\, sudraba virsmai kļūstot mīkstai\, zelta plāksnes tajā iesēžas un šādi ornaments tiek fiksēts. Mazākās rotas sākumā tiek veidotas vaskā un tad atlietas. Lielākās – darinātas no detaļām un salodētas kopā\, atstājot tukšu vidu. Šādi tiek samazināts rotu smagums un tās kļūst lietojamas ikdienā. Mamuta kauls tiek slīpēts\, izgrebts un iesēdināts rotaslietā\, bet ar sudraba drāšu palīdzību tiek veidots papildus punktējums vai cits ornaments. Manās rotās bieži var sastapties ar atsaucēm uz kultūras vēsturi\, taču tieši Senās Ēģiptes rotu iespaids bieži ir dominējošs. Rotas tradicionāli ir stāstošas\, bet rokraksts attīstās virzienā uz formas tīrību. Rotām pamatā tiek izmantotas lakoniskas\, ģeometriskas formas. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nAsa Elmstam (Zviedrija)\nEs augstu vērtēju kvalitāti un amatniecības prasmes. Mani fascinē tradicionālās sudrabkaļu tehnikas\, bet es vienmēr meklēju jaunus veidus un labus risinājumus konstrukcijām. Es bieži sāku savu darbu no metāla plāksnes\, izmantojot zāģēšanu un lodēšanu kā galvenās tehnikas. Es savus darbus redzu kā mediju ar kuru izcelt sabiedrības grūtības\, kuras kaislīgi vēlos mainīt. Es izmantoju savus darbus kā ietekmi pareizajā virzienā. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nGigi Mariani (Itālija)\nManiem darbiem pamatā ir dizains un nepiespiestība. Es cenšos spontāni iestrādāt savas ikdienas emocijas rotās. Tāpat kā gleznotājs izmanto savu audeklu\, lai izpaustu emocijas\, es izmantoju rotas. Katrs darba stāsta stāstu par dzīvi\, mīlestību\, identitāti un izzināšanu. Šis kontrasts starp ģeometrisko formu un materiāla tekstūru ļauj man radīt darbus\, kas ir unikāli un skulpturāli – tajos oksidētais metāls ir tēlainais materiāls\, ko uzklāj sudraba un zelta audeklam. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nGuntis Lauders (Latvija)\nManos darbos nav nacionālās pēdas\, mani darbi ir atvērti pasaulei. Simboliskie elementi netiek speciāli piemeklēti. Tie atnāk paši. Studiju laikā ļoti daudz gūti priekšstati par citām kultūrām. Daba mani iespaido visvairāk. Man ļoti patīk pļaut zāli. Vasaru pavadu laukos. Tur nestrādāju\, bet bagāža\, ko tur uzsūcu\, ir milzīga. Tad tas iekšā samaisās\, sajaucās un nāk ārā – rotās. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nHeng Lee (Taivāna)\nSērijā “Floristiskā izšūšana – Pikseļi” es esmu palielinājis izšūšanas rakstu\, kas digitāli parādījās Photoshop programmā kā daļa no kleitas virsmas. Attēla palielināšanas procesā raksta pikseļi pavājinājās\, pārējo padarot līdzīgu mozaīkas attēlam. Līdz ar attēla palielināšanu\, robežlīnijas izgāja no fokusa\, līdz izšuvumi izvirzījās kā galvenais attēls. Es apvienoju dažādas šūšanas metodes\, bagātīgas un delikātas krāsas\, lai izgreznotu puķes un izceltu izšuvumu skaistumu. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nJulia Maria Kunnap (Igaunija)\nMēs dzīvojam laikā\, kad katram ir kaut kas\, ko bezmērķīgi pateikt\, katram ir ziņojums\, stāsts\, vai vismaz – komentārs. Es vēlos piedzīvot un atspoguļot. Bez vārdiem\, bez skaņas\, tikai plūstoša ūdens smarža. Ja kāds skatās\, pieskaras un saspiež kristālu pārāk ilgi\, paliks pamanāmi pirkstu nospiedumi. Lai cik es nebūtu sajūsmā par kristālu simetriju\, mani fascinē ideja\, ka kristāli nekad nevarētu izkust tādā veidolā\, kā es tos izkaļu. Visi mani darbi ir veidoti vienkāršā veidā – tikai slīpēšana un spodrināšana\, dažkārt akmenim pievienoju mazliet zelta \, lai to varētu piestiprināt valkātājam \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nKirsty Pearson (Anglija)\nMelnā un dzeltenā apvienojums ir izmantots brīdinājuma zīmēs\, sauciens pēc uzmanības\, kas bieži tiek neievērots. Mana sākotnējā iedvesma šiem darbiem radās\, kad vēroju šīs zīmes ielās. Es radu pilnīgas kompozīcijas uz papīra\, kuras tālāk tiek translētas kā rotas\, šī neapstrādātā izpausme manos zīmējumos rada bāzi\, ko varu padarīt smalkāku\, radot rotu objektus. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nLena Lindahl (Zviedrija)\nMēs visi esam dzīvnieki. Ārkārtīgi veiksmīgas sugas pārstāvji. Mūsu vēsture nav gara – no evolūcijas skatupunkta 200 000 gadi izskatās kā acumirklis. Bet\, ja mēs izspēlēsim mūsu kārtis pareizi\, cilvēku pēdas mīs šo zemi vēl daudzus gadus nākotnē. Sadarbošanās\, iejūtība un izteikti attapīgs prāts ir pierādījušās izšķirošās īpašības evolūcijas ceļā. Mana rotu māksla stāsta par cilvēkiem\, kādi esam šodien un indivīdiem\, kas nāca pirms mums. Tās bija viņu dzīves\, domas un cīņas\, kas atbrīvoja mums ceļu\, un mēs nebūtu eksistējoša suga\, ja nebūtu viņu. Mēs glabājam daļiņu no viņiem savā DNS. Es pētu cilvēci. Pat ja mēs zinām vairāk kā jebkad par mūsu pagātni\, mēs zinām mazāk kā jebkad par to\, kas nāks tālāk. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nMāris Auniņš (Latvija)\n[/vc_column_text][vc_column_text]Kas aiziet putekļos\, kas skaidās\, kas atkritumos\, kamēr iegūstu vēlamo rezultātu. Tā rodas tie akmeņi\, kas ir unikāli\, jo otru tādu es pats diez vai spētu atkārtot. Ne vienmēr sākumā zinu\, kāds būs rezultāts. Ja tur vēl ir kādi dievišķi ieslēgumi\, tad tā ir ekselenta lieta\, jo atklāj dabas būtību. Mans laiks ir mans laiks\, kas patlaban\, un varbūt pēc 500 gadiem tā skaitīsies etnogrāfija. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nMāris Šustiņš (Latvija)\nSudrabs ir mans iecienītākais materiāls – tas ir lielisks! Sudrabs ir sudrabs – pirms tūkstoš gadiem un šodien. Kompozīcijā izmantoju arī zeltu\, lai rotas kļūtu garšīgākas. Manās rotās nav precīzas ģeometriskas formas\, taisnas līnijas\, asi stūri. Manas rotas ir plastiskas\, pietuvinātas dabai. Man patīk plaša darba amplitūda – no vissmalkākajām rotām līdz lielajām metāla formām. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nReka Lorincz (Ungārija)\nRotu dizains manā izpratnē ir šodienas pasaules interpretācija\, sava veida komunikācija starp ārējo pasauli un manu iekšējo pasauli – padarot neredzamo redzamu. Ar savām rotām es aplūkoju sarežģīto daudzveidību mūsu pasaulē. Emociju un pārdomu gūzmas strāvo caur mani caur dabas impulsiem\, kurus es izpētu un pārvēršu objektos. Mani intriģē ielas – kāda ir jēga visam\, ko tajās redzu? Caur maniem objektiem es lielākoties cenšos atainot atšķirību starp to\, kas tiek parādīts un reālo pasauli – kas dažreiz izskatās valdzinoša\, nepatiesa\, pat bīstama. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nValdis Brože (Latvija)\nEs strādāju ar krāsām. Dažreiz salieku kopā diezgan riskantas krāsas. Kāpēc? Laikam tā klimata dēļ\, tā pelēkuma dēļ. Krāsa piedod rotai dzīvesprieku. Es nemēdzu veidot vienādas lietas. Man patīk visu laiku izdomāt ko jaunu. Vienā kolekcijā var atkārtoties tikai daži elementi\, detaļas. Ilgu laiku esmu pavadījis pie anatomijas grāmatām\, lai izstudētu un saprastu cilvēka plaukstu un varētu izgatavot gredzenus\, valkājumus uz diviem pirkstiem. Protams\, mani iespaido tas\, kas notiek ap mani\, bet es pat nevaru nosaukt savu iemīļoto mākslinieku vārdus. Man patīk daudzas un ļoti atšķirīgas lietas. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nYing-Hsiu Chen (Taivāna)\nJau no mazotnes esmu bieži devusies uz pludmali. Mani fascinē formas\, krāsas un raksti\, ar kuriem daiļojas jūras iemītnieki\, kā tie aug un kustās. Gēte ir teicis: „Māksla nesacenšas ar dabu. Tā vietā\, māksla vēlas atgriezties pie dabas\, pati iegūstot jaunu dabu\, sajūtu\, domu – perfektu\, no cilvēka nākušu dabu.” Es mācos no dabas\, aplūkojot attēlus\, kuri man šķiet tuvi\, tādējādi ieviešot dabas raksturu un īpašības savā darbā\, pārveidoju šīs sajūtas konkrētās izpausmēs no savas dvēseles un radu jauna veida dabu\, kas atgriežas pie dabas\, iemiesojot to\, ko teicis Gēte. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nYuki Sumiya (Japāna)\nRotu sērijā “Dārzs” es principiāli eksperimentēju ar idealizētām attiecībām starp cilvēku un dabu. Kad es to saskatu skaistā dārzā\, kur dārznieki ir izretinājuši ciedra kokus\, sētas izslienas starp kokiem\, kas tur bijuši jau sen\, mauriņā izkaisītas betona virsmas\, mani aizkustina šis perfektais balanss\, ko iespējams sasniegt attiecībās starp cilvēku un dabu. Es vēlos uzdot jautājumu: „Kā gan mēs\, cilvēks un daba\, varam līdzās pastāvēt?” \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nYung-Huei Chao (Taivāna)\nKad cilvēks pievieno elementus celtnēm un dzīves vietām\, tas pārvērš oriģinālo telpu pavisam jaunā formā. Šī ideja pārvēršas manos uzskatos par telpu un struktūru valkājamajos objektos. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nKIRAYURINA (Japāna)\nManuprāt\, rotu pievilcība kā valkājamam aksesuāram slēpjas noskaņā\, ko tās rada. Lai vai kāds ir rotas izmērs un forma\, tai ir jāspēj cilvēkam sniegt pozitīvas sajūtas\, gan vizuāli\, gan garīgi. Liekas\, ka vispiemērotāk būtu raksturot manus darbus kā mazas instalācijas\, kas uzlabo sajūtas. \n\n \n \n \n \n \n \n SONY DSC\n \n \n \n \n \n SONY DSC\n \n \n \n \n \n SONY DSC\n \n \n\n  \npilsetas.lv par izstādi “Balts zirgs zaļā pļavā” (links) URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/laikmetigo-rotu-izstade-balts-zirgs-zala-plava/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/png:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/Balts-zirgs-zaļā-pļavā-LiveRiga.png END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20150529 DTEND;VALUE=DATE:20150620 DTSTAMP:20250904T133001 CREATED:20190626T134044Z LAST-MODIFIED:20191212T141850Z UID:89369-1432857600-1434758399@legacy.putti.lv SUMMARY:Guntis Lauders. DĀMU PARADĪZE DESCRIPTION:No 2015. gada 29. maija līdz 19. jūnijam\nMākslas galerijā PUTTI \nLatvijas laikmetīgo rotu mākslinieka  Gunta Laudera\npersonālizstāde \nDĀMU PARADĪZE\nGuntis Lauders ir viens no spilgtākajiem un neordinārākajiem māksliniekiem Latvijas rotu dizainā. Mākslinieka rokraksts ir acumirklī atpazīstams izmantoto detaļu\, formu un materiālu dēļ. Lai sasniegtu iecerēto\, rotu mākslinieks virtuozi izmanto tādas klasiskas juveliermākslas tehnoloģijas kā inkrustāciju\, gravēšanu mamuta ilknī un melnkokā\, ļoti sarežģītus lodējumus\, liešanu\, kalšanu.\n“Man gribētos\, lai manas rotas valkātu un uz tām skatītos vēl simtiem gadu. Tās varētu nodot no paaudzes paaudzei – kādu dienu\, tālā nākotnē\, manis darinātu gredzenu izvilks no sen aizmirstas atvilktnes\, notīrīs\, un tas iegūtu jaunu elpu\, kad to valkātu kāda manas klientes pēctece. Tas arī nosaka materiālu izvēli – sudrabs\, zelts\, dārgakmeņi\, melnkoks\, sarkankoks\, mamuta ilknis\, kokosrieksta miza\, koraļļi\, pērles\, dzintars – viss\, kas spēj pretoties laika zobam\, kas nesabirzt rokās\, neizbalo\, nenovalkājas un nekļūst bezvērtīgs. Tās acīmredzot ir manas latviskās saknes – pamatīgums.\nPretstatā tam\, savā radošajā ideju tapšanas procesā es neciešu nekādus ierobežojumus. Man ir svarīgi\, lai mani darbi būtu tēlaini\, iztēli rosinoši\, unikāli un tiem piemistu sava\, īpaša vizuāla valoda.”\n“Dāmu paradīze” var būt gan lielo\, smalko universālveikalu\, kas Eiropas metropolēs sāk parādīties no deviņpadsmitā gadsimta vidus\, galantērijas nodaļas\, gan arī to priekšteces – mazās piparbodītes\, kur izvēlēties pogas\, lentes un cimdus\, meklēt rakstainas kleitas\, kuplas piedurknes\, krāšņas apkakles\, lietussargus\, saulessargus un somiņas – tas ir vesels sieviešu pasaules okeāns\, kurā būs iespēja ienirt ar Gunta Laudera rotu starpniecību. Vai izdosies iznirt? Nav zināms\, bet tieši tāpēc tas ir tik aizraujoši! Pārsteidzoši\, cik daudz par sievieti pastāsta šie\, it kā virspusējie\, nenozīmīgie priekšmeti. Savos darbos mākslinieks pievērš lielu uzmanību detaļām\, to pielietojumam\, piesātinājumam vai neesamībai\, jo tieši šīs mazās detaļas veido visu kopainu.\nGuntis Lauders ir absolvējis Tallinas Mākslas universitātes Metāla dizaina nodaļu (1992)\, ieguvis mākslas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā (2005). Laikā no 1996. gada rīkojis virkni personālizstāžu Baltijā\, Ziemeļeiropā un Vācijā\, piedalījies daudzās starptautiski nozīmīgās grupu izstādēs Eiropā\, Amerikā un Krievijā. 1991. gadā kļuvis par Tallinā notikušās Baltijas Lietišķās mākslas triennāles laureātu. 1995. gadā ar tērpu (sadarbojoties ar Ingunu Lauderi) un rotu kolekciju “Spoguļi” uzvarējis konkursā par iespēju piedalīties biennālē ARTgenda 96 Kopenhāgenā. 1998. gadā Vizuālās mākslas konkursā “Rīga mūsdienu mākslā 98” saņēmis Rīgas domes balvu ”Gada labākais rotu mākslinieks”. Viņa darbi atrodas Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcijā\, kā arī privātkolekcijās visā pasaulē. \n\n \n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\n \n \n \n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders\n \n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \n \n \nGunta Laudera rotu izstāde «Dāmu paradīze» \n \n  \ndiena.lv par izstādi “Dāmu paradīze” (links) \ndelfi.lv par izstādi “Dāmu paradīze” (links) \nKlimt02 par izstādi “Dāmu paradīze” (links) \n \n  \nIzstādes atklāšana \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n  \n  URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/gunta-laudera-personalizstade-damu-paradize/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/png:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/DP_webam_LV.png END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20150514 DTEND;VALUE=DATE:20150515 DTSTAMP:20250904T133002 CREATED:20190703T141617Z LAST-MODIFIED:20191203T143126Z UID:91252-1431561600-1431647999@legacy.putti.lv SUMMARY:Igo. AKCENTS PERSONĪBAI DESCRIPTION:  \n\n \n \n \n \n \n \n Igo\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nigo-akcentspersonibai.lv par izstādi “AKCENTS PERSONĪBAI” (links) \ndelfi.lv par izstādi “AKCENTS PERSONĪBAI” (links) \n  \nhttps://ageless.lv/?p=261 \n  URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/igo-akcents-personibai/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/bilde-ML-11.jpg END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20150225 DTEND;VALUE=DATE:20150412 DTSTAMP:20250904T133002 CREATED:20190626T132808Z LAST-MODIFIED:20191212T140845Z UID:89360-1424822400-1428796799@legacy.putti.lv SUMMARY:Emmanuels Lakoste. SEPTIŅI NĀVES GRĒKI DESCRIPTION:No 2015. gada 25. februāra līdz 11. aprīlim\nMākslas galerijā PUTTI \nFranču konceptuālo rotu mākslinieka  Emmanuela Lakostes\nprojekts\nSEPTIŅI NĀVES GRĒKI\n4. gs. mūks Evagrijs no Pontas publicēja grāmatu kolekciju\, katrā aprakstot morālu grēku\, no kura katram vajadzētu izvairīties\, lai neaizvainotu Dievu. Pēdējo\, joprojām visplašāk atzīto sarakstu ar septiņiem nāves grēkiem definēja Akvīnas Toms 13. gs. – iekāre\, negausība\, mantkārība\, slinkums\, dusmas\, skaudība\, lepnība. Tā mērķis bija uzstādīt noteikumus garīdzniekiem\, lai noturētu ideālu reliģisko uzvedību. \n\n \n \n \n \n \n \n Photo by Michael; Mohr Model: Vera Berkson (aka Alexandre Keller)\n \n \n \n \n \n Photo by Michael; Mohr Model: Vera Berkson (aka Alexandre Keller)\n \n \n \n \n \n Photo by Michael; Mohr Model: Vera Berkson (aka Alexandre Keller)\n \n \n \n \n \n Photo by Michael; Mohr Model: Vera Berkson (aka Alexandre Keller)\n \n \n \n\n2008. gada martā katoliskā baznīca izziņoja vēlmi atjaunot šo sarakstu\, pievienojot dažus sociālos grēkus\, kā gēnu manipulācija\, narkotiku lietošana\, dabas piesārņošana\, nabadzība\, u.c.. Šo notikumu iespaidā\, Emmanuelam Lakostem radās interese atskatīties uz oriģinālo un novecojušo grēku sarakstu ar maigu ironijas pieskaņu. Viņa skatījumā\, šie septiņi grēki ir veidojuši cilvēcisko vājumu\, jo mēs nebūtu tie\, kas šodien esam\, ja nebūtu šo grēku.\nŠie grēki nav aizliegtas rīcības\, bet gan\, kā Akvīnas Toms tos raksturoja – kaislības\, kas ieved mūs kārdinājumā. Šo grēku pamatā ir iekāre. Un kāds gan varētu būt labāks veids\, kā izteikt iekāri\, kā rotas? Izstāde „Septiņi nāves grēki” izsaka humoristisku viedokli par šiem kārdinājumiem. Katra rotaslieta ir apvienota ar skulptūru\, kas pārstāv kādu daļu no sievietes ķermeņa. Šajos darbos saistība starp objektu un cilvēka ķermeni ir vairāk kā tikai estētiska\, jo katrs no šiem rotas objektiem izveido fizisku sodu\, ja persona\, kura to valkā\, padodas attiecīgajam grēkam.\nCilvēka ķermenis ir viena no pēdējām svētnīcām indivīda radošumam. Šie septiņi darbi sasaucas ar meklējumiem pēc vispārpieņemta egocentriska ekscentriskuma. \n„Paštaisnā pilnība ir veidota no pareizā kompozīcijā vienotiem septiņiem nāves grēkiem – tāpat\, kā baltā gaisma sastāv no septiņām tradicionālajām krāsām.” \n– Pauls Valerijs \n  \nSkaudība\, 2008 \nPicture by Fassih Belmokhtar \nSkaudība attēlota kā parafrāze par bezmaksas sieru peļu slazdā. Atliek iekārot svešu un slazds aizcērtas\, pat ja tas ir mazs\, zelta siera gabaliņš. \nMateriāli: Sarkankoks\, sudrabs ar zelta pārklājumu\, nerūsējošais tērauds \n  \n  \n  \n  \n  \n  \nSlinkums\, 2008 \nPicture by Fassih Belmokhtar \nSlinkot šķiet tik patīkami. Laiskums pārņem\, liekot pakļauties nekā nedarīšanai… Tik kārdinoši šķiet atpūtināt galvu un balta\, pūkaina dūnu spilventiņa\, kas vienmēr pa rokai. Tam pieglaužot vaigu\, spilventiņš soda\, iedurot savas asās adatas. \nMateriāli: Dūnas\, satīns\, melnais sudrabs\, nerūsējošais tērauds \n  \nNegausība\, 2008 \nPicture by Fassih Belmokhtar \nVēlme pēc baudas stāv pāri visam. Ir pārņēmusi negausība. Tiek paķerta kārtējā ledene. Bet šī sasodītā ledene ir dārgakmens. Tiek kosts ledenē un nolauzts zobs. \nMateriāli: Citrīns 100ct\, sudrabs ar zelta pārklājumu \n  \n  \n  \nMantkārība\, 2008 \nPicture by Fassih Belmokhtar \nVajag daudz\, vajag visu. Tiek krāts un bērts krātiņā. Un krātiņā tas nav nevienam. Krājējs\, pats nemanot\, ir kļuvis par vergu. \nMateriāli: Metāls ar zelta pārklājumu\, kristāli un pusdārgakmeņi\, ūdeļāda \n  \n  \n  \n  \nDusmas\, 2008 \nPicture by Fassih Belmokhtar \nKastete ar agresīva zvēra (aligatora) ādu. To uzvelkot\, pats valkātājs pārvēršas par zvēru. Pakļaujoties dusmām\, visspēcīgākās sāpes zvērs rada pats sev. \nMateriāli: Ar elektrību apstrādāts titāns\, aligatora āda ar sarkanu krāsu\, baltais zelts\, rubīni \n  \n  \n  \n  \nLepnība\, 2008 \nPicture by Fassih Belmokhtar \nKlasiskajam briljantam ir 57 šķautnes. Izmēros hipertrofētais briljants rada nepārvaramu tieksmi izrādīties. Tikai ieskatoties šai brīnumā\, redzams\, ka atspulgs ir sašķīdis un personība ir lepnības degradēta. \nMateriāli: Sudrabs\, spogulis \n  \n  \n  \nIekāre\, 2008 \nPicture by Fassih Belmokhtar \n Iekāre ir gandrīz nepārvarama. Stikla falls ir ideālās formās. To liekot lietā\, tas plīst daudzās smalkās\, asās lauskās. Baudas vietā – ellišķīgas sāpes. \nMateriāli: Stikls\, sudrabs ar zelta pārklājumu\, mežģīnes \n  \n  \n  \n  \n  \n  \n  \n \nEmmanuels Lakoste (Emmanuel Lacoste) savu darbību kā konceptuālo rotu mākslinieks uzsācis 2007. Gadā. Pirms tam pabeidzis AFEDAP Laikmetīgo Rotu skolu Parīzē\, kur regulāri uzstājas ar vieslekcijām. Kopš 2012. gada Emmanuels ir pasniedzējs Parīzes Mākslas koledžā\, modes departamentā\, kur viņš māca „Valkājamo objektu” klasi. Viņš ir izrādījis savas rotas vairākās grupu un personālizstādēs\, kā arī uzstājies ar dažādām perfromancēm visapkārt pasaulei.\nMākslinieks uzskata\, ka ir kāda ļoti svarīga lieta\, kas atšķir rotas no visiem citiem mākslas radīšanas veidiem – tās tiešais fiziskais kontakts ar ķermeni. Mēs to valkājam uz savas ādas\, dažkārt pat caur savu ādu. Šis tuvums rada ļoti intīmas un personīgas attiecības starp mums un attiecīgo rotu.\nEmmanuela Lakostes darbi iekļaujas sava veida izpētē\, kas cenšas saprast attiecības\, kas pastāv starp rotu un ķermeni. Ķermenis ir anatomisks\, intīms\, sociāls\, politisks vai simbolisks. Dažkārt tas ir saturs\, dažkārt materiāls. Izmantotie līdzekļi – rotas\, skulptūras\, instalācijas\, performances – tiek lietoti\, kā pielāgoti instrumenti\, lai izteiktu domu. Tie izsaka konceptuālus vai formālus nodomus\, bieži vien tas notiek intuitīvi. \n \n \nArterritory par izstāde “SEPTIŅI NĀVES GRĒKI” (links) \nDiena.lv par izstāde “SEPTIŅI NĀVES GRĒKI” (links) \napollo.lv par izstāde “SEPTIŅI NĀVES GRĒKI” (links) \nDelfi.lv par izstāde “SEPTIŅI NĀVES GRĒKI” (links) \n \n  URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/emmanuela-lakostes-projekts-septini-naves-greki/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde-2.jpg END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20150121 DTEND;VALUE=DATE:20150122 DTSTAMP:20250904T133002 CREATED:20190626T131649Z LAST-MODIFIED:20191212T140351Z UID:89350-1421798400-1421884799@legacy.putti.lv SUMMARY:Ērika Skrina. PĒRĻU MIRDZUMĀ DESCRIPTION:2015. gada 21. janvārī\nMākslas galerijā PUTTI \nĒrikas Skrinas darināto rotu izstāde \nPĒRĻU MIRDZUMĀ\nIzstādē aplūkojamas no dažāda veida pērlītēm darinātas rotas – rokassprādzes\, auskari\, rotu komplekti\, krelles\, kas tapušas 16 gadus vecās Ērikas Skrinas rokām. Pērlīšu krāšņums\, formu daudzveidība\, tekstūra Ērikai ir radošas iedvesmas un iepriecinājuma avots\, jo meitene savas dienas vada\, sadzīvojot ar smagas ģenētiskas slimības uzliktajiem ierobežojumiem\, kas arvien vairāk atņem viņai kustību brīvību.\nŠajā izstādē apkopoti interesantākie pašas Ērikas kolekcijā esošie darbi\, kas tapuši trīs gadu ilgā laika periodā. Rotu veidotāja par savu aizraušanos stāsta – viņa vienkārši dara to\, kas patīk – no sīkām pērlītēm izveido interesantas rotas\, kas iepriecina ne vien viņu pašu\, bet arī patīk citiem. Liela daļa no Ērikas veidotajām rotām ir pārdotas\, ja nepieciešams\, meitene darbus veido arī pēc individuāla pasūtījuma un ir gandarīta\, ka ar savām rokām spēj izveidot kaut ko tādu\, kas citiem rada prieku\, taču iespēju robežās meitene savas rotas nēsā arī pati.\nAr pērļošanu Ērika sāka aizrauties 3 gadus atpakaļ\, kad skolotāja viņai uzdāvināja pirmās pērlītes\, diegus\, adatas un ierādīja\, kā tas darāms. Skaistajā hobijā par Ērikas domubiedru un palīgu ir kļuvis arī viņas jaunākais brālis Dainis. Bieži Ērika izdomā\, kā rotai jāizskatās un kā pērles jākārto\, bet Dainis ir tas\, kas veic praktisko darbu\, savukārt citreiz tieši viņš ir rotu ideju autors. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nNeskatoties uz ierobežumiem\, ko Ērikas dzīvei rada veselības stāvoklis\, meitene ir ļoti sabiedriska\, labprāt dodas dažādos izbraukumos\, ekskursijās\, ar nepacietību gaida kārtējo rehabilitācijas iestāžu apmeklējumu. Viņai ļoti patīk dzīvnieki un tieši tādēļ daļu savu darbu jaunā rotu veidotāja ir ziedojusi dzīvnieku mājai „Astes un ūsas”.\nIzstādi organizē Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība\, sadarbībā ar Mākslas galeriju PUTTI.\nBērnu paliatīvās aprūpes biedrība ir sabiedriska organizācija\, kas jau 15 gadus ģimenēm ar neizārstējami slimiem bērniem nodrošina nepārtrauktu palīdzību un kompleksu pieeju slimībai – slimības simptomu kontroli\, psiholoģisku\, sociālu un garīgu aprūpi. Biedrība psiholoģiski atbalsta ģimenes arī pēc bērniņa aiziešanas aizsaulē. \nPapildinformācija:\nDr. Anda Jansone\,\nBērnu paliatīvās aprūpes biedrības valdes priekšsēdētāja\ne-pasts: hospis@bkus.lv\ntālr: +371 29420410\, +371 26376577\nwww.palliative.lv\ntwitter.com/paliaprupe\nfacebook.com/palliative \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nIzstādes scenogrāfija: Elita Patmalniece \npalliative.lv par izstādi “Pērļu mirdzumā” (links) \nnra.lv par izstādi “Pērļu mirdzumā” (links) \napollo.lv par izstādi “Pērļu mirdzumā” (links) \nla.lv par izstādi “Pērļu mirdzumā” (links) \nrits.lv par izstādi “Pērļu mirdzumā” (links) \n \n \n  \nIzstādes atklāšana \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n  URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/erikas-skrinas-darinato-rotu-izstade-perlu-mirdzuma/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde-3.jpg END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20141208 DTEND;VALUE=DATE:20150215 DTSTAMP:20250904T133002 CREATED:20190618T105701Z LAST-MODIFIED:20200203T120451Z UID:88308-1417996800-1423958399@legacy.putti.lv SUMMARY:BEZGALĪGAIS TUVUMS DESCRIPTION:No 2014. gada 08. decembra līdz 2015. gada 14. februārim\nMākslas galerijā PUTTI \nLaikmetīgo rotu izstāde\nBEZGALĪGAIS TUVUMS\nJa tu kādreiz\nJa tu zinātu \n(Igo) \nZiema sevī ietver perioda noslēgumu un nākamā sākumu\, tas ir atskaites punkts – dabā\, sabiedrībā\, prātos un sirdīs. Atskatāmies uz gada notikumiem un pārspriežam aizgājušo gadu dažādos šķērsgriezumos\, domās vērtējam sevi – kā esam auguši\, ko ieguvuši. Taču sirdis daudz neprāto\, šajā miera un pārdomu laikā sirdis vēlas būt viena otrai tuvu klāt – bezgalīgā tuvumā.\nDienas paiet steigā un savērpjas virpulī\, līdz atkal jau ir pagājis gads. Atceramies\, cik ļoti nepieciešams\, vismaz reizi gadā\, apstāties\, ieelpot mieru\, sakopot domas un dāvāt prieku – ar vārdiem\, darbiem un dāvanām pateikt paldies par visu\, likt saviem tuvajiem justies mīlētiem un novērtētiem. \nNo 2014. gada 08. decembra līdz 2015. gada 14. februārim mākslas galerijā PUTTI notiks laikmetīgo rotu izstāde\, kurā piedalīsies vairāki latviešu un starptautiskie rotu mākslinieki\, kas izstādīs savus darbus\, kopīgi izsakot savu ziemas sajūtu. Izstādē BEZGALĪGAIS TUVUMS redzēsiet darbus no vairākiem latviešu un internacionālajiem laikmetīgo rotu māksliniekiem: Guntis Lauders (Latvija)\, Māris Auniņš (Latvija)\, Māris Šustiņš (Latvija)\, Valdis Brože (Latvija)\, Andris Lauders (Latvija)\, Liisa Hashimoto (Japāna)\, Rallou Katsari (Grieķija)\, Nikolajs Balabins (Krievija)\, Gigi Mariani (Itālija)\, Isabelle Busnel (Anglija)\, Reka Lorincz (Ungārija)\, Heng Lee (Taivāna)\, Julia Maria Kunnap (Igaunija). Aicinām apmeklēt izstādi\, lai izbaudītu ziemas un svētku noskaņu\, un\, iespējams\, starp šiem darbiem atrastu to īpašo\, kas izteiktu – ja vien\, ja tu zinātu\, ko tu man nozīmē… \nAndris Lauders (Latvija) \nMani darbi – funkcionālās rotas lietas ir darinātas no sudraba\, izmantojot zelta papildinājumus. Šo darbu autortehnika paredz vispirms no zelta un sudraba plāksnēm izlikt ornamentu un tad no apakšas ar liesmu to karsēt. Tā kā zeltam ir augstāka kušanas temperatūra par sudrabu\, tad\, sudraba virsmai kļūstot mīkstai\, zelta plāksnes tajā iesēžas un šādi ornaments tiek fiksēts. Mazākās rotas sākumā tiek veidotas vaskā un tad atlietas. Lielākās – darinātas no detaļām un salodētas kopā\, atstājot tukšu vidu. Šādi tiek samazināts rotu smagums un tās kļūst lietojamas ikdienā. Mamuta kauls tiek slīpēts\, izgrebts un iesēdināts rotaslietā\, bet ar sudraba drāšu palīdzību tiek veidots papildus punktējums vai cits ornaments. Manās rotās bieži var sastapties ar atsaucēm uz kultūras vēsturi\, taču tieši Senās Ēģiptes rotu iespaids bieži ir dominējošs. Rotas tradicionāli ir stāstošas\, bet rokraksts attīstās virzienā uz formas tīrību. Rotām pamatā tiek izmantotas lakoniskas\, ģeometriskas formas. \nGigi Mariani (Itālija) \nManiem darbiem pamatā ir dizains un nepiespiestība. Es cenšos spontāni iestrādāt savas ikdienas emocijas rotās. Tāpat kā gleznotājs izmanto savu audeklu\, lai izpaustu emocijas\, es izmantoju rotas. Katrs darba stāsta stāstu par dzīvi\, mīlestību\, identitāti un izzināšanu. Šis kontrasts starp ģeometrisko formu un materiāla tekstūru ļauj man radīt darbus\, kas ir unikāli un skulpturāli – tajos oksidētais metāls ir tēlainais materiāls\, ko uzklāj sudraba un zelta audeklam. \nGuntis Lauders (Latvija) \nManos darbos nav nacionālās pēdas\, mani darbi ir atvērti pasaulei. Simboliskie elementi netiek speciāli piemeklēti. Tie atnāk paši. Studiju laikā ļoti daudz gūti priekšstati par citām kultūrām. Daba mani iespaido visvairāk. Man ļoti patīk pļaut zāli. Vasaru pavadu laukos. Tur nestrādāju\, bet bagāža\, ko tur uzsūcu\, ir milzīga. Tad tas iekšā samaisās\, sajaucās un nāk ārā – rotās. \nHeng Lee (Taivāna) \nSērijā “Floristiskā izšūšana – Pikseļi” es esmu palielinājis izšūšanas rakstu\, kas digitāli parādījās Photoshop programmā kā daļa no kleitas virsmas. Attēla palielināšanas procesā raksta pikseļi pavājinājās\, pārējo padarot līdzīgu mozaīkas attēlam. Līdz ar attēla palielināšanu\, robežlīnijas izgāja no fokusa\, līdz izšuvumi izvirzījās kā galvenais attēls. Es apvienoju dažādas šūšanas metodes\, bagātīgas un delikātas krāsas\, lai izgreznotu puķes un izceltu izšuvumu skaistumu. \nIsabelle Busnel (Anglija) \nEs vēlos\, lai manas rotas izraisītu interesi un ieintriģētu\, radot plaisu starp izskatu un realitāti\, tādējādi nodibinot unikālas attiecības starp valkātāju\, skatītāju un radītāju. Savā darbā cenšos daudzpusīgi\, maldinoši un negaidīti izmantot dažādus materiālus – visbiežāk metālus\, pulvera pārklāju\, emalju\, gumiju. Baltā ir dominējošā krāsa manos darbos. Magnētu izmantošana man ļauj radīt rotas\, kas spēlē paslēpes ar valkātāja ķermeni un drēbēm. Es ticu\, ka rotas ir visspēcīgākā\, kaut arī visnenovērtākā\, vizuālās komunikācijas forma starp cilvēkiem. Es vēlos popularizēt rotas kā katalizatoru sociālām mijiedarbībām\, jo intriģējoši objekti parasti atklāj intriģējošas personības. \nJulia Maria Kunnap (Igaunija) \nMēs dzīvojam laikā\, kad katram ir kaut kas\, ko bezmērķīgi pateikt\, katram ir ziņojums\, stāsts\, vai vismaz – komentārs. Es vēlos piedzīvot un atspoguļot. Bez vārdiem\, bez skaņas\, tikai plūstoša ūdens smarža. Ja kāds skatās\, pieskaras un saspiež kristālu pārāk ilgi\, paliks pamanāmi pirkstu nospiedumi. Lai cik es nebūtu sajūsmā par kristālu simetriju\, mani fascinē ideja\, ka kristāli nekad nevarētu izkust tādā veidolā\, kā es tos izkaļu. Visi mani darbi ir veidoti vienkāršā veidā – tikai slīpēšana un spodrināšana\, dažkārt akmenim pievienoju mazliet zelta \, lai to varētu piestiprināt valkātājam. \nLiisa Hashimoto (Japāna) \nSavu rotu radīšanai iedvesmu smeļos garās pastaigās\, kurās dodos klejojumos pa parkiem\, staigāju gar vecām ēkām\, rūpnīcām. Bieži manu uzmanību piesaista lietas\, ko pārklāj rūsa – darba rīki\, rotaļlaukuma iekārtas\, trepes – šie objekti man liek domāt par aizgājušo laiku. Pastaigās iedvesmojos arī no dabas – lapām\, sēklām\, pumpuriem\, mazajām sūnām\, kas aug upmalā. Man patīk organiskās formas dabā\, tās ir tik dažādas\, nav divu vienādu formu. Visbiežāk savas rotas veidoju no sudraba\, vara un misiņa\, visas rotas ir roku darbs. Man patīk veidot savus darbus tādus\, lai tie liktu cilvēkiem pasmaidīt. \nMāris Auniņš (Latvija) \nKas aiziet putekļos\, kas skaidās\, kas atkritumos\, kamēr iegūstu vēlamo rezultātu. Tā rodas tie akmeņi\, kas ir unikāli\, jo otru tādu es pats diez vai spētu atkārtot. Ne vienmēr sākumā zinu\, kāds būs rezultāts. Ja tur vēl ir kādi dievišķi ieslēgumi\, tad tā ir ekselenta lieta\, jo atklāj dabas būtību. Mans laiks ir mans laiks\, kas patlaban\, un varbūt pēc 500 gadiem tā skaitīsies etnogrāfija. \nMāris Šustiņš (Latvija) \nSudrabs ir mans iecienītākais materiāls – tas ir lielisks! Sudrabs ir sudrabs – pirms tūkstoš gadiem un šodien. Kompozīcijā izmantoju arī zeltu\, lai rotas kļūtu garšīgākas. Manās rotās nav precīzas ģeometriskas formas\, taisnas līnijas\, asi stūri. Manas rotas ir plastiskas\, pietuvinātas dabai. Man patīk plaša darba amplitūda – no vissmalkākajām rotām līdz lielajām metāla formām. \nNikolai Balabin (Krievija) \nGalvenie manas iedvesmas avoti ir daba\, stāsti un vēsture. Man patīk savos darbos izmantot sūbētu sudrabu un zelta foliju. Pieeju rotu darināšanas procesam ar uzmanību un delikātumu. \nRallou Katsari (Grieķija) \nEs dodos ceļā pa nepazīstamām alām ar nezināmiem virzieniem\, kur zinu tikai ceļa sākumu. Es izbaudu šo ceļojumu un katru reizi degu nepacietībā sastapties ar krāsu tieši pirms izejas. \n  \nReka Lorincz (Ungārija) \nRotu dizains manā izpratnē ir šodienas pasaules interpretācija\, sava veida komunikācija starp ārējo pasauli un manu iekšējo pasauli – padarot neredzamo redzamu. Ar savām rotām es aplūkoju sarežģīto daudzveidību mūsu pasaulē. Emociju un pārdomu gūzmas strāvo caur mani caur dabas impulsiem\, kurus es izpētu un pārvēršu objektos.\nMani intriģē ielas – kāda ir jēga visam\, ko tajās redzu?\nCaur maniem objektiem es lielākoties cenšos atainot atšķirību starp to\, kas tiek parādīts un reālo pasauli – kas dažreiz izskatās valdzinoša\, nepatiesa\, pat bīstama. \nValdis Brože (Latvija) \nEs strādāju ar krāsām. Dažreiz salieku kopā diezgan riskantas krāsas. Kāpēc? Laikam tā klimata dēļ\, tā pelēkuma dēļ. Krāsa piedod rotai dzīvesprieku. Es nemēdzu veidot vienādas lietas. Man patīk visu laiku izdomāt ko jaunu. Vienā kolekcijā var atkārtoties tikai daži elementi\, detaļas. Ilgu laiku esmu pavadījis pie anatomijas grāmatām\, lai izstudētu un saprastu cilvēka plaukstu un varētu izgatavot gredzenus\, valkājumus uz diviem pirkstiem. Protams\, mani iespaido tas\, kas notiek ap mani\, bet es pat nevaru nosaukt savu iemīļoto mākslinieku vārdus. Man patīk daudzas un ļoti atšķirīgas lietas. \nKatya Shehurina (https://www.katyakatya.co.uk/) \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n . \nDelfi.lv par izstādi “Bezgalīgai tuvums” (links) \ndiena.lv par izstādi “Bezgalīgai tuvums” (links) \nchaula.tv par izstādi “Bezgalīgai tuvums” (links) URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/ziemas-izstade-bezgaligais-tuvums/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/png:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/webam_kreesls_LV.png END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20141031 DTEND;VALUE=DATE:20141116 DTSTAMP:20250904T133002 CREATED:20190611T151529Z LAST-MODIFIED:20191212T133210Z UID:86393-1414713600-1416095999@legacy.putti.lv SUMMARY:Tanels Venre. VIENKĀRŠI PĀRĀK NATURESKI* DESCRIPTION:No 2014. gada 31. oktobra līdz 15. novembrim\nMākslas galerijā PUTTI \nRFW ietvaros\nigauņu laikmetīgo rotu mākslinieka Tanela Venres personālizstāde\nVIENKĀRŠI PĀRĀK NATURESKI*\nŠīs izstādes esenci mākslinieks izsaka ar mūziķa Boba Dilana vārdiem:\n„Es esmu pret dabu. Man nepatīk daba vispār. Man liekas\, ka daba ir nedabīga. Es domāju\, ka patiesi dabīgās lietas ir sapņi – tos daba nevar aizskart un likt tiem satrūdēt“.\nTanela Venres (Tanel Veenre) rotas Jūs vedīs ceļojumā\, kas sāksies jūras dziļumā\, turpināsies caur koraļļu rifiem\, garām dejojošiem jūras zirdziņiem un augošiem zīdtārpiņiem. Klejojumi noslēgsies kosmiskajā mākonī. Šis mākslinieks rada rotas no tik neierastiem materiāliem\, kā pludiņi vai kosmiskie putekļi.\n„Es neesmu pārliecināts\, kur novilkt svītru. Vienīgais\, ko zinu\, ir tas\, ko jūtu. Tas ir mudinājums\, aicinājums radīt. Tādējādi visas formas aug no maniem pirkstiem kā zāle no zemes\, līdz mana māksla kļūst par dabu\, cilvēka dabu.\nEs nekopēju\, nenoliedzu\, necīnos pret dabu. Es tajā vairāk atsaucos\, filtrējot to caur savu iekšējo augsni. Tādējādi tā kļūst par couture – bet\, kā Gēte ir teicis: „Arī nedabiskais ir dabisks“.\nTad lai tā būtu burleska\, arabeska un baroka – daba pārpildīta pati ar sevi. Natureska.“ \nTanels Venre (1977) ir absolvējis Igaunijas Mākslas akadēmijas Metālmākslas nodaļu (2001). Kā viesstudents studējis Gerita Rītvelda akadēmijā Amsterdamā (1997 – 1998) pie profesora Rūdta Petera (Ruudt Peter). No 2005. gada strādājis par lektoru Igaunijas Mākslas akadēmijas Metālmākslas nodaļā un kopš 2012. gada strādā kā profesors Dizaina fakultātē. Sākot no 1994. gada Tanela Venres radošajai biogrāfijai raksturīga ļoti aktīva izstāžu darbība\, Eiropas robežas pārsniedzoša\, gan laikmetīgo rotu virzienā\, gan modes skatēs un performancēs. Viņa darbi ir redzami Igaunijas Dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina muzejā\, Igaunijas Vēstures muzejā\, kā arī galerijas Espace Solidor\, /Cagnes-sur-Mer\, Francija/ un fonda Rotasa Collection Trust /Kalifornija\, USA/ kolekcijās.\n* Īpašības vārds\, kas apraksta kaut ko ļoti pievilcīgu dabā\, kaut ko\, kam piemīt pārsteidzošs dabas skaistums \n\n \n \n \n \n \n \n Tanel Veenre\n \n \n \n \n \n Tanel Veenre\n \n \n \n \n \n Tanel Veenre\n \n \n \n \n \n Tanel Veenre\n \n \n \n \n \n Tanel Veenre\n \n \n \n \n \n Tanel Veenre\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\ndiena.lv par izstādi “Vienkārši pārāk natureski” (links) \nKlimt02 par izstādi “Vienkārši pārāk natureski” (links) \nArtterritory par izstādi “Vienkārši pārāk natureski” (links) \n \nIzstādes atklāšanas vakars URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/tanela-venres-personalizstade-vienkarsi-parak-natureski/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/Tanel_webam_LV.jpg END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20140919 DTEND;VALUE=DATE:20141012 DTSTAMP:20250904T133003 CREATED:20190611T144725Z LAST-MODIFIED:20200520T100629Z UID:86355-1411084800-1413071999@legacy.putti.lv SUMMARY:Teds Notens. ZELTS\, SVIEDRI & PĒRLES DESCRIPTION:No 2014. gada 19. septembra līdz 11. oktobrim\nMākslas galerijā PUTTI \n \nHolandiešu  rotu dizainera Teda Notena personālizstāde \nZELTS\, SVIEDRI & PĒRLES /\nTEDA NOTENA 25 GADU DARBU  RETROSPEKCIJA\nHolandiešu rotu dizainers Teds Notens (Ted Noten) (1956) savu karjeru sāk deviņdesmito gadu sākumā kā solo mākslinieks. Kopš 2005. gada viņš ir atpazīstams ar zīmolu Atelier Ted Noten. Viņa darbu spektrā ietilpst ar rokām darinātas rotas un tēlniecības objekti\, kas robežojas ar rotu dizainu līdz instalācijām\, video\, muzeju un sabiedrisko telpu projektiem.\n„Rotas sevī ietver ļoti daudz komunikāciju iespēju. Tās izveido tiešo saikni ar cilvēkiem\, ar mazām lietām\, ar likteņa absurdo dabu un tradīcijās slēptu psiholoģiju\, skatoties pāri laikiem un tautībām”\, tā Teds Notens.\nSešdesmitajos gados daži rotu mākslinieki uzsāka pētīt iespējas rotās un to dizainā izmantot neierastus materiālus\, kā arī izvirzīja jautājumu\, vai rotas spēj paust idejas\, kas sniedzas tālāk par to skaistumu. Teds Notens sekoja šo pirmo „konceptuālo dizaineru” pēdās\, bet jau sākotnēji viņš atšķīrās ar savu spēju sapludināt kopā divas atšķirīgas pasaules. Viņš nekad neatteiksies izmantot netradicionālus materiālus\, tomēr tajā pašā laikā arī nešauboties  izmantos dārgmetālus\, ja viņa rotu stāsti to pieprasa. Nekas vairāk Notenam nesniedz lielāku baudu kā strādāt\, balansējot uz robežas  starp konceptuālo avangardu un tradicionālo rotu pasauli. Abās pusēs viņš tiek uztverts relatīvs savrupnieks.\n„Es ar baudu veidoju darbus\, kuri aizved cilvēkus neceļos. Tavs stāsts var tikai aizceļot līdz cilvēkam\, ja tu tiem nolaupi viņu pašas robežas un aizspriedumus par rotām. Iedvesmu var atrast jebkur: uz ielas\, aiz stūra\, neparastā bildē vai\, gluži pretēji\, kādā nepretenciozā mazā stāstā\, ko man kāds ir pastāstījis”.\nIzstādes ietvaros tiks izrādīta dokumentāla filma „Teds Notens: Zelts\, Sviedri & Pērles”.\nRotu mākslinieks Teds Notens ir labi zināms ar savām bezkaunīgajām un izaicinošajām rotām. Vai tās ir valkājamas? Ne vienmēr. Vai tās ir provokatīvas? Viennozīmīgi. Caurspīdīgo somiņu sērija\, kurās iekšā redzams ierocis\, hameleons vai kokaīna līnija ar pērļu kaklarotu..\n„Es veidoju rotas\, kas var aizņemt kādu laiku\, lai pie tām pierastu. Kad jūs valkājat tās\, jūs esat savā ziņā neaizsargāti\, jo rotas sniedz spilgtu ziņojumu ārpasaulei. Es runāju caur savām rotām un objektiem. Es runāju par rotām kā parādību\, par nozari vai – tāpat kā jebkurš mākslinieks – par cilvēci”. \n  \n  \n\n \n \n \n \n \n \n Ted Noten\n \n \n \n \n \n Ted Noten\n \n \n \n \n \n Ted Noten\n \n \n \n \n \n Ted Noten\n \n \n \n \n \n Ted Noten\n \n \n \n \n \n Ted Noten\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nIzstādē tiek ietverta interaktīva\, provokatīva instalācija „GRIBI SAMAINĪT SAVU GREDZENU” ar 500 Miss Piggy gredzeniem rozā krāsā no neilona 3D printā\, izstādītiem uz telpas sienas šaujamieroča formā. Skatītāji var iegūt gredzenu\, ko radījis Teds Notens\, vietā noliekot savu līdzpaņemto gredzenu. Svarīga nav tā vērtība\, bet jauno un veco stāstu apmaiņa. Visi stāsti kopā pakāpeniski aizpildīs šaujamieroča kontūru.\nLīdz šim projekts ir ticis realizēts trīs pilsētās: Tokijā (Japāna)\, Stokholmā (Zviedrija) un Velingtonā (Jaunzēlande)\, tām sekos Londona\, Parīze\, Milāna\, Sidneja\, Sanpaulu\, Ņujorka un Maskava. Kad Teds Notens būs bijis 15 pilsētās\, viņš plāno izstādīt visas oriģinālās prezentācijas vienuviet. \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n \n \n  \nTeda Notena rotas galerijā «Putti» \n \nArterritory par izstādi “Zelts\, sviedri un pērles” (links) \ndelfi.lv par izstādi “Zelts\, sviedri un pērles” (links) \nKlimt02 par izstādi “Zelts\, sviedri un pērles” (links) \nla.lv par izstādi “Zelts\, sviedri un pērles” (links) \nArt Jewellery Forum par izstādi “Zelts\, sviedri un pērles” (links) \n \n  \n \n \nhttps://putti.lv/lv/2015/07/24/ted-noten-ubiquist/ \nIzstādes atklāšanas vakars URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/teda-notena-personalizstade-zelts-sviedri-perles/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-BILE.jpg END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20140523 DTEND;VALUE=DATE:20140727 DTSTAMP:20250904T133003 CREATED:20190610T123145Z LAST-MODIFIED:20191218T155052Z UID:85447-1400803200-1406419199@legacy.putti.lv SUMMARY:DZINTARS MŪSDIENU LAIKMETĪGAJĀS MĀKSLAS ROTĀS DESCRIPTION:No 2014. gada 23. maija līdz 26. jūlijam\,\nEiropas kultūras galvaspilsētas “Rīga 2014″ tematiskās līnijas “Dzintara ādere” ietvaros\,\nmākslas galerija PUTTI organizē \nStarptautisku rotu izstādi\nDZINTARS MŪSDIENU LAIKMETĪGAJĀS MĀKSLAS ROTĀS\nIzstādes pamatideja ir saistīta ar vēlmi parādīt dzintara pielietojuma diapazonu laikmetīgajās\, profesionālu mākslinieku darinātajās rotās. Šo interesi lielā mērā pamato dzintara īpašā materialitāte – un tā vēsturiskā nozīme. Likumsakarīga ir izstādes veidotāju atskatīšanās uz dzintara ceļu\, kas izveidojās un bija aktuāls 1. – 5. gs. pēc Kristus un iezīmēja maiņas sakaru ceļu starp Baltijas jūras piekrasti un Romas impēriju. Šis ceļš\, kas sākās Baltijas jūras Austrumu piekrastē – seno prūšu un kuršu apdzīvotajos rajonos\, turpinājās lejup pa Vislu līdz Karnuntas pilsētai tagadējās Ungārijas teritorijā un tālāk veda līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai\, nodrošināja Romu ar ekskluzīvo materiālu. Kā šo notikumu liecības\, Baltijas valstu kapulaukos nereti tiek atrastas romiešu senlietas un monētas\, bet īpaši daudz senu liecību par Dzintara ceļu nozīmību atrodams Romas impērijas laika tekstos. Tāpēc 2014. gada izstādē piedalīsies netikai Latvijas un Itālijas laikmetīgo rotu mākslinieki\, bet arī sauszemes dzintara ceļa valstīs (Krievija\, Igaunija\, Lietuva\, Polija\, Austrija\, Slovēnija\, Ungārija) dzīvojošie autori. Šādi izstāde savienos Baltijas dzintara ceļu ne tikai ģeogrāfiski\, bet arī vēsturiski – no aizlaikiem līdz mūsdienām\, savienojot pagātni ar nākotni un demonstrējot dzintara rotu radīšanas brīnumu. \nPar izstādes scenogrāfiju atbild viens no spilgtākajiem latviešu modes dizaineru  zīmoliem “MAREUNROL’S”. To veidojošie modes mākslinieki – Mārīte Mastiņa un Rolands Pēterkops savu pirmo kopīgo kolekciju radīja 2002. gadā\, vēl mācoties Rīgas Lietišķās mākslas koledžā. Kopš tā laika viņi ir piedalījušies un saņēmuši apbalvojumus dažādos starptautiskos modes un mākslas festivālos\, tai skaitā\, Starptautiskajā modes un fotogrāfijas festivālā Jērā (Francijā). (mareunrols.com un putti.lv).\nIzstādes ietvaros tiks izdots katalogs\, kura dizaina mākslinieks ir Kirils Kirasirovs\, bet tekstu autores – Una Meistere un Daiga Rudzāte. Katalogu izdod  kultūras un mākslas portāls “Arterritory” (www.arterritory.com).\nKataloga izdošanu atbalsta Nodibinājums „Rīga 2014”.\nIzstādē piedalās 20 mākslinieki: Andris Lauders (Latvija)\, Claudia Steiner (Austrija)\, Eva Tesarik (Austrija)\, Eve Margus-Villems (Igaunija)\, Fanni Vékony(Ungārija)\, Gigi Mariani (Itālija)\, Guntis Lauders (Latvija)\, Heidemarie Herb(Itālija)\, Helfried Kodré (Austrija)\, Jānis Vilks (Latvija)\, Jurgita Erminaitė-Šimkuvienė (Lietuva)\, Maria Cristina Bellucci (Itālija)\, Māris Auniņš (Latvija)\, Māris Šustiņš (Latvija)\, Nataša Grandovec (Slovēnija)\, Nikolai Balabin(Krievija)\, Pawel Kaczynski (Polija)\, Sara Gackowska (Polija)\, Valdis Brože (Latvija) un Viktoria Münzker (Austrija). \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n     \n\n \n \n \n \n \n \n Putti dzintars video \n \n \n\n \nAndris Lauders (Latvija) \nAndra Laudera darbi\, kas radīti izstādei “Dzintars laikmetīgajās rotās”\, ir konceptuāli daudzslāņains stāsts. Tā simbiozi veido mūsdienīga forma un sižetiskais pavediens\, kura atskaites punkts ir dzintara izcelsme. Mākslinieks saka: “Domājot\, cik ilgs laiks pagājis\, līdz priedes sveķi pārtapa par dzintaru\, es sapratu\, ka mamuts ir dzintara laikabiedrs.” Neapstrādātais dzintars Laudera rotās kontrastē ar pulētu mamuta kaulu un matētu sudraba virsmu\, to forma raisa asociācijas ar zvejnieku laivām un tādējādi kļūst par atsauci uz dzintara šūpuli – jūru. Savukārt dzirnakmens tēls\, kura klātbūtne arī vērojama šai kolekcijā\, ir atgādinājums par laiku\, kam ritot sveķi pārtop dzintarā. \nClaudia Steiner (Austrija) \nKlaudijas Šteineres filozofijas būtību lielā mērā izsaka viņas apgalvojums\, ka juvelierizstrādājumi ir kā miniatūras skulptūras\, ar kuru palīdzību publiskajā telpā iespējams iegūt liecību par to valkātājiem. Viņas iedvesmas avots ekspozīcijas “Dzintars laikmetīgajās rotās” kolekcijai ir vēsturiskais Dzintara ceļš\, kas sākas Igaunijā\, šķērso Latviju\, Lietuvu\, Krieviju\, Poliju\, Čehiju\, Ungāriju\, Slovēniju\, Austriju un noslēdzas Itālijā. \nEva Tesarik (Austrija) \nEva Tesarika atzīst\, ka viņas daiļrades iedvesmas avots ir dārgumu pārpildītais renesanses laikā tik populārais brīnumu kabinets. Bagāti cilvēki tos iekārtoja paši savam priekam un ar lepnumu vienkopus eksponēja savus retumus\, nešķirojot tos pēc piederības mākslas\, zinātnes vai kādai citai no jomām. Tesarikas kolekcija The Gold of the North ir vienmēr līdzi paņemamais (valkājamais) brīnumu kabinets\, kur ar dzintaru sadzīvo visdažādākie materiāli. \nEve Margus – Villems (Igaunija) \nEves Margusas-Villemsas Citrinitas Borealis ir savveida parafrāze par Ziemeļu fenomenu – ziemeļblāzmu\, kuras krāsu spektru ietekmē nepārtraukta\, lai arī nemanāma\, mēness klātbūtne.  Tikpat mainīgs kā Ziemeļu gaisma ir šis darbs\, kura koncepta būtiska raksturiezīme ir transformācija. Gaisma spēj dzintaru pārvērst par jebko – par ogu\, par jebkuru objektu\, tā spēj pat piešķirt tam cilvēka apveidu. \nFanni Vékony (Ungārija) \n\nFanni Vēkoni atzīst\, ka viņa respektē tradicionālās amatniecības prasmes un viņai prieku sagādā vienkārši instrumenti un handmade tehnikas lēnīgums. Vienlaikus viņu aizrauj arī jaunie materiāli un metodes: “Mani saviļņo iespēja vienā veselumā sublimēt pagātni un nākotni.” \nGigi Mariani (Itālija) \nDžidži Mariani rotas ir miniatūri skulpturāli objekti\, kas vienlīdz pašpietiekami “sēž” uz valkātājas rokas un eksponējas kā mākslas objekts interjerā. Pats mākslinieks uzsver\, ka\, radot savus darbus\, viņš vairāk tiecas nodibināt attiecības ar tēlniecību\, attālinoties no ikdienišķiem juvelierizstrādājumiem. Fascinējoša ir to virsma un faktūra. Oksidēšanās procesā metāla virsmai piešķirtais ogles melnais\, raupjais virsslānis atgādina čuguna ietvaru\, kam cauri izlauzies zelts un sudrabs. Mariani saka\, ka gleznotājam audekls ir virsma\, kur sublimēt savu emocionālo pasauli\, savukārt viņam tās ir rotaslietas\, kur spontāni transformētas ikdienas sajūtas. \nGuntis Lauders (Latvija) \nGuntis Lauders vienmēr uzsvēris\, ka iedvesmu meklējot dabā\, noraugoties\, kā saviļņojas dīķis\, vai pamanot zaru gaismēnu spēles. Arī šai izstādei inspirāciju radis apkārtējā pasaulē\, kur laikā\, kad Lauders radīja savas dzintara rotas – 2013. gadā –\, notika Dziesmu un deju svētki. Latviskuma pārsātinātais gaiss neizbēgami esot radījis asociācijas ar\, autora vārdiem runājot\, “citām priecīgām latviskām lietām – dziedāšanu\, dancošanu\, apdziedāšanos\, rotāšanos\, Baltijas vienīgo dārgakmeni dzintaru. \nHeidemarie Herb (Itālija) \nHeidemarijai Herbai īpaši nozīmīga ir kustības\, formas un krāsas harmonija – parādību kopums\, ko viņa tiecas iemiesot ikvienā no saviem objektiem. Viņu inspirējot cilvēka un pasaules savstarpējo attiecību izpēte\, kuras rezultāts ir it kā vispārzināmas\, bet vienlaikus mūžīgas parādības un procesi. Cilvēka mūžs no piedzimšanas līdz nāvei\, dabas noslēpumi un mistērijas\, krāsas klātesamība sajūtu un domu dzimšanā… Viņai patīkot atmodināt maņas un prātu\, izraisīt emocijas\, sagraut virspusību un egocentrismu\, kas ir tik neatņemamas mūsdienu dzīves sastāvdaļas. \nHelfried Kodre (Austrija) \nHelfrīda Kodres rotu mākslas valodas atpazīstamības elements ir tās ģeometriskā artikulācija. Viņam tīk spēle ar apjomiem un to savstarpējo mijiedarbību. “Kubs un kvadrāts kopš neatminamiem laikiem bijuši ideālo proporciju simboli\, kas sublimē sevī kosmosu\, mūžību un perfekciju\, dievišķo un ikdienišķo. (..) Filozofijas vēsturē ģeometriskās pamatformas reprezentē matērijas un gara ideālo saplūšanu\, laika un telpas mijiedarbību\, kas bija Kanta filozofijas pamats. \nJānis Vilks (Latvija) \nJāņa Vilka rotām raksturīgs formas lakonisms\, monumentalitāte un vēlme atklāt materiāla savdabību – kopums\, ko spilgti atklāj arī viņa dzintara rotu kolekcija. Tā veidota\, saudzējot no sveķiem dzimušā dārgakmens dabisko formu un faktūru. Mākslinieks iejaucies vien tik\, lai pielāgotu to cilvēka anatomiskajām īpatnībām. Līdzās izmantots mamuta ilknis\, ko ar dzintaru vieno dabiska izcelsme\, pārlaicīgs mūžs un kopēja izcelsmes teritorija. \n  \nJurgita Erminaite (Lietuva) \nJurgitas Erminaites-Šimkuvienes radītais darbs izstādē “Dzintars laikmetīgajās rotās” īpaši izceļas ar savu antiutilitārismu\, tādējādi spilgti atklājot konceptuālās rotas būtību. Viņas turziņa Made in China ir filozofiskas pārdomas par tēmu Fast\, Cheap\, Effective!\, kas ir viena no izteiktākajām dominantēm šodienas globālajā pasaulē\, kuru pārplūdina Ķīnā ražotas preces. Sava darba poētisko komentāru māksliniece atradusi Lietuvā tik populārā našķa “Slinkums” receptē: “2 paciņas cepumu “Mazais gailēns” (noderēs dzintars)\, 100 gramu sviesta (būs piemēroti epoksīda sveķi)\, var pievienot kondensēto pienu (smiltis)\, piecas karotes kakao (dzelzs oksīds). Jāgaida\, kamēr sacietē.” \nMaria Cristina Belluci (Itālija) \nSavās rotās Marija Kristīna Belluči izmanto un pēta ne tikai visdažādāko materiālu savstarpējo mijiedarbību. Viņu interesē katras izejvielas ķīmiskais sastāvs un atomu skaita unikalitāte\, aizrauj dzintara spēja vadīt elektrību un tādējādi saslēgt vienotā ķēdē visdažādākās substances. Paraugoties viņas darbu konceptu izklāstu pierakstos\, var apjukt\, ieraugot tur ķīmisko elementu simbolus\, kas aizpilda lapu filozofisku pārdomu vietā. \nMāris Auniņš (Latvija) \nMāris Auniņš vienmēr citu rotu mākslinieku vidū izcēlies ar īpašu pietāti pret materiālu un prasmi uzsvērt tā īpašo unikalitāti. Viņa radītais “Dzintara kvadrāts” ir divu maģisku arhetipu saplūšana vienotā veselumā. Dzintars\, viens no senākajiem ģeoloģiskajiem tīrradņiem\, un kvadrāts\, harmonijas un sakārtotības pirmtēls\, ir Auniņa radītas kolekcijas balsti. Kompozīcija sastāv no četrām dažāda izmēra taisnstūra piespraudēm\, kas jebkurā kombinācijā var izveidot kvadrātu. Māris Auniņš\, raksturojot savas radošās idejas būtību\, skaidro: “Manas ieceres pamatā ir lakonisms – tīra ģeometriska forma\, kas izceļ Baltijas dzintara unikalitāti.” \nMāris Šustiņš (Latvija) \nMāra Šustiņa rotās būtiska loma vienmēr bijusi atvēlēta ne tikai objekta kopumam\, bet arī detaļām – dažkārt teju miniatūrām. Ir sajūta\, ka mākslinieks vienmēr alkst izstāstīt stāstu. Izņēmums nav arī šī reize. Piecu gredzenu kolekcija ataino kāda zieda attīstības dažādus ciklus – no pumpura līdz auglim – un simbolizē personības veidošanos mūža garumā. Mākslinieks pats stāsta: “Zelta zieds Ķīnā\, lotoss Indijā\, roze Persijā un Eiropā. Es par savu ziedu šoreiz izvēlējos dzelteno ūdensrozi\, kuras simbolika cieši saistīta ar to\, kas notiek cilvēkā. Šī auga saknes stiepjas dziļi zemē\, stublājs aug cauri ūdenim un zeltainais zieds atveras gaisā\, saules staros. \nNatasa Grandovec (Slovēnija) \nNataša Grandoveca ar savu dzintara rotu kolekciju mēģina iznīcināt pati savus stereotipus. “Man šķita\, ka tikai mana vecmāmiņa un viņas laikabiedri valkā dzintara brošas un krelles.” Viņa apzināti devusies nenopietnības virzienā\, vēloties atbrīvot sevi un dzintaru no asociācijām\, kas viņu vajājušas kopš bērnības un kurās tam (dzintaram) ierādīta briedumu un mūža nogali papildinoša aksesuāra loma. Viņas radītajiem priekšmetiem raksturīgs tas dzīvesprieka pārpilnais vieglums\, kas mīt\, piemēram\, bērnu rotaļlietās. \nNikolai Balabin (Krievija) \nNikolajs Balabins saka\, ka dzintars\, viņaprāt\, ir viens no iedvesmojošākajiem materiāliem juveliermākslā. Tas līdzinoties logam uz pagātni. “Kad es atrodu dzintaru\, kas mani iedvesmo\, tad lieku to kabatā un nēsāju līdzi. Es varu to izņemt jebkurā mirklī un uz to paskatīties. Beigu beigās tā mistiskā iekšējā gaisma atmodina manu iztēli un es sadzirdu stāstus. Un tad es sāku tos materializēt\, vienlaikus cenšoties saglabāt akmens dabisko formu un struktūru.” Dzintara unikalitāti viņš uzsver\, fonā izmantojot patinētu sudrabu\, kas izceļ akmens saulaino mirdzumu. Paņemot rokā šos miniatūros reālistiskos objektus\, var sajust dzintara siltumu\, ieraudzīt tā maģisko gaismu un\, iespējams\, kā apgalvo autors\, dažkārt pat to sadzirdēt. \nPawel Kaczynski (Polija) \nPavela Kačinska radošajai darbībai raksturīgs multidisciplinārisms\, taču viņa domas visspēcīgākais izteicējs ir tieši juveliermāksla. Viņa rokraksts izceļas ar pārsteidzošām materiālu kombinācijām\, un dzintars ir viena no viņa atpazīstamības zīmēm ne tikai lokālajā Polijas kontekstā\, bet visā pasaulē. Kačinskis ir unikāls ar spēju transformēt sudrabu\, tēraudu un alumīniju tā\, ka vizuāli tie vairāk raisa asociācijas ar tekstilmākslu nekā metālmākslu. \nSara Gackowska (Polija) \nAkmeņi un juveliermāksla ir tās teritorijas\, kuru iespēju robežas cenšas noteikt Sāra Gackovska\, mēģinot izzināt formas un satura laikmetīgos izteiksmes veidus. Viņa saka: “Materiāls kļūst par manu domu un pieredzes vizuālā tēla spoguli.” Īpašās attiecības ar materiālu\, spēja sajust tā kvalitātes un ieklausīties tajā\, vienlaikus paturot prātā\, cik nozīmīgs ir konteksts\, – šis kopums ir Gackovskas instrumenti. Ar to palīdzību tiek radīti objekti\, kas runā paši savā valodā. \nValdis Brože (Latvija) \nValdim Brožem šķiet\, ka dzintarus veido stāsti. “Izceļojušies cauri laikiem un telpām\, tie uzsūkuši bijušo un sacietējuši kā vēsturisks fakts.” Viņaprāt\, dzintars sevī sublimē pabeigtību\, nevēloties stāstīt vairāk\, nekā jau redzams. Mākslinieks\, pieskaroties akmens virsmai un apstrādājot to\, cenšas atmodināt dzintaru cerībā gūt atbildes. Brože dzintariem savā kolekcijā “Atmiņu gabali” dod vārdus: “lielais\, runīgais” stāsta par jūru\, gaismu un klusumu\, “blondais\, domīgais” – par eglēm\, vēju un putnu balsīm…. Ir sajūta\, ka vēlme pietuvoties akmenim ir tik liela\, ka tas ļaujas atklāties. \nVictoria Munzker (Austrija) \nViktorijas Minckeres rotas var uzskatīt par savdabīgām liecībām viņas ceļojumiem gan fiziskajā\, gan domu telpā. Iedvesmu māksliniece gūst visdažādākajos veidos – nirstot okeānu dzelmēs\, gremdējoties dabas krāsu pasaulē vai nododoties savas zemapziņas pētniecībai. Viņa uzsver\, ka aktuāls ir jautājums nevis par iedvesmas avotu\, bet gan radošā potenciāla robežām. \n  \n  \nIzstādes katalogs \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n   \nLaikmetīgas dzintara rotas galerijā «Putti» \n \nLA.lv par izstādi “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās” (links) \nArtterritory par izstādi “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās” (links) \nLatvijas Radio 1 par izstādi “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās” (links) \nRiga2014 par izstādi “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās” (links) \nstudija.lv par izstādi “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās” (links) \nKlimt02 par izstādi “Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās” (links) \nIzstādes atklāšanas vakars \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n  URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/dzintars-musdienu-laikmetigajas-makslas-rotas/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/dzintars_960x470_LV.jpg END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20140328 DTEND;VALUE=DATE:20140420 DTSTAMP:20250904T133003 CREATED:20190611T142336Z LAST-MODIFIED:20200203T121244Z UID:86317-1395964800-1397951999@legacy.putti.lv SUMMARY:Felīke van der Lēsta. DZĪVE IR ZOO DESCRIPTION:No 2014. gada 28. marta līdz 19. aprīlim\nMākslas galerijā PUTTI \nNorvēģu laikmetīgo rotu mākslinieces Felīkes van der Lēstas\npersonālizstāde \nDZĪVE IR ZOO\nLaikmetīgo rotu māksliniece Felīke van der Lēsta (Felieke van der Leest) strādā ar tādām autortehnikām kā adīšana\, tamborēšana\, pērļošana\,  izmantojot speciālu\, ļoti smalku dziju un īpaši pielāgotas adatas un āķus. Savienojot dārgmetālus ar tekstilu un rotaļu dzīvniekiem\, māksliniece rada asprātīgas\, atraktīvas un krāsainas rotaslietas\, kas izraisa smaidu un neatstāj vienaldzīgu nevienu skatītāju.\n„Kad es strādāju ar krāsām\, es jūtos kā gleznotāja\, kad es strādāju ar metālu\, es jūtos kā konstruktore\, un\, kad strādāju ar rotaļlietām\, es jūtos kā bērns\,” tā par savu radošo procesu stāsta māksliniece.\nPlastmasas zivis\, roņi\, lāči\, žirafes\, ziloņi\, gorillas\, suņi\, putni un citi zvēri dzīvo autores mākslas darbos. Rotaļlietas tiek pārģērbtas un ieģērbtas\, izgrieztas un sašūtas\, rotātas un izgreznotas. Transformējot gan vizuāli\, gan konceptuāli\,  māksliniecei izdodas tās iesaistīt savā sirreālajā pasaulē\, atklājot tiem jaunu dzīvi.\n„Manuprāt\, mani darbi drīzāk ir saucami par valkājamām skulptūrām\, nevis rotaslietām\,” domā māksliniece.\nNeskatoties uz asprātīgo pieeju rotaslietu tapšanā\, Felīke ar saviem darbiem skar arī tādus nopietnus\, sociālus jautājumus kā dzīvnieku tiesības un dabas aizsardzība. \n\n \n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest\n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest\n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest\n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest\n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest\n \n \n \n \n \n Felieke van der Leest\n \n \n\n„Bieži manu rotu nēsātāji pastāsta par to\, ko es pati nebūtu varējusi iedomāties par savām rotaslietām un to radītajām asociācijām\,” skaidro Felīke.\nFelīke van der Lēsta ir dzimusi un uzaugusi Nīderlandē\, bet kopš 2008. gada dzīvo Norvēģijas rietumos. Māksliniece rotkaļa diplomu ieguva 1996. gadā\, absolvējot juvelierizstrādājumu nodaļu\, Gerrit Rietveld akadēmijā Amsterdamā. Jau vairākus gadus starptautiskajā profesionālajā laikmetīgo un konceptuālo rotu mākslinieku  sabiedrībā Felīkes van der Līstes darbi ir ļoti augstu novertēti\, tie ir atrodami gan muzejos\, gan privātās kolekcijās visā pasaulē.\nFelīkes van der Lēstas izstādes scenogrāfijas autore ir audio-vizuālo mediju māksliniece Sintija Jēkabsone. \n         \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nFelīkes van der Lestas lekcijas Latvijas Mākslas akadēmijā materiāli \ndiena.lv par izstādi “Dzīve ir Zoo” (links) \nArterritory par izstādi “Dzīve ir Zoo” (links) \nPutti Blogs par Felieke van der Leest \n \nIzstādes atklāšanas vakars URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/felikes-van-der-lestas-personalizstade-dzive-ir-zoo/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde-LV-1.jpg END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20131219 DTEND;VALUE=DATE:20140112 DTSTAMP:20250904T133003 CREATED:20190627T115446Z LAST-MODIFIED:20200203T124236Z UID:89559-1387411200-1389484799@legacy.putti.lv SUMMARY:MAZLIET SNIEG DESCRIPTION:No 2013. gada  19. decembra līdz 2014. gada 11. janvārim\nMākslas galerijā PUTTI \nStarptautiska laikmetīgo rotu izstāde\nMAZLIET SNIEG\nAtnāc\nAiz loga\nMazliet snieg \nIzstādē piedalās rotu mākslinieki: Andris Lauders (Latvija)\,  Catalina Brenes (Kostarika)\, Catalina Gibert (Spānija)\, Flora Vagi (Ungārija)\, Gigi Mariani (Itālija)\, Guntis Lauders (Latvija)\, Jānis Vilks ( Latvija)\, Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\, Liisa Hashimoto ( Japāna)\, Māris Auniņš (Latvija)\, Māris Šustiņš (Latvija)\, Reka Lorincz (Ungārija)\, Valdis Brože (Latvija)\, Valentina Caprini (Itālija). \nKā smaržo ZIEMA – piparkūka\, kāposti\, āboli\, skujas…\nLaura Cadelo Bertrand – kastanis\, polenta\, ledus\, kamins\, sīpolu zupa\, šalle…. \nKā skan ZIEMA  – malkas sprakstoņa krāsnī\, karnevālu smiekli\, glāžu simfonija\, sniega gurkstoņa…\nCatalina Gibert – viļņu šalkas\, strazdu baru spārnu švīkstoņa\, kaiju kliedzieni jūras vētras laikā\, lietus lāšu pilesana pēr dakstiņiem\, malkas sprēgāšana kaminā \nKādā krāsā ir ZIEMA – sarkanas un baltas sveces\, zvaigžņotā debess\,  zaļa egle\, brūni pīrāgi\, sniega sudrabainais mirdzums…\nValentina Caprini – pamatā balta\, krāsainas Ziemassvētku eglītes gaismiņas\, spilgts pilsētas apgaismojums… \nKo mīl ZIEMA – dot piedošanu\, prieku\, sapratni\, dziesmas\, mīļus vārdus\, glāstus\,  DĀVANAS…\nCatalina Brenes – mēteli\, cimdus šalli…\nGigi Mariani – siltumu\, klusumu\, bērnu smieklus\, cerības\, gaidas… \n\n \n \n \n \n \n \n Rota: Liisa Hashimoto\, Stils: Iveta Vecmane\, Foto: Artūrs Kondrāts\n \n \n \n \n \n Rota: Liisa Hashimoto\, Stils: Iveta Vecmane\, Foto: Artūrs Kondrāts\n \n \n \n \n \n Rota: Liisa Hashimoto\, Stils: Iveta Vecmane\, Foto: Artūrs Kondrāts\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n Catalina Brenes (Kostarika)\n \n \n \n \n \n Valentina Caprini (Itālija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Flora Vagi (Ungārija)\n \n \n \n \n \n Gigi Mariani (Itālija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Liisa Hashimoto ( Japāna)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Valdis Brože (Latvija)\n \n \n \n \n \n Andris Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\n \n \n \n \n \n Māris Auniņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Laura Cadelo Bertrand (Itālija)\n \n \n \n \n \n Jānis Vilks (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš (Latvija)\n \n \n \n \n \n Guntis Lauders (Latvija)\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n Catalina Brenes (Kostarika) URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/ziemas-izstade-mazliet-snieg/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde1.jpg END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20131206 DTEND;VALUE=DATE:20140222 DTSTAMP:20250904T133003 CREATED:20190627T125525Z LAST-MODIFIED:20191218T155819Z UID:89611-1386288000-1393027199@legacy.putti.lv SUMMARY:Andris Lauders. ŠAHS BRILJANTU KARALIENEI DESCRIPTION:No 2013. gada 6. līdz 21. decembrim\nMākslas galerijā PUTTI \nLatvijas rotu mākslinieka Andra Laudera\npersonālizstāde\nŠAHS BRILJANTU KARALIENEI\nIzstādē tiek eksponētas  64 rotas – tieši tik\, cik lauciņu ir uz šaha dēļa. Ievērota ir arī šaha ierobežojošā melnbaltā krāsu gamma\, kur tikai retumis ieskanas nelieli krāsu akcenti. Skaidrojot izstādes dramaturģiju\, Andris Lauders uzsver\, ka viņš savās rotu kolekcijās briljantus gandrīz neizmanto\, tam pretī liekot rotu dizainu. Taču nepieciešamības gadījumā to var papildināt arī kāds efekta panākšanai nepieciešams akcents\, cita materiāla iestarpinājums. Viņa formula ir ar rotu izcelt briljantu\, nevis ar briljantu – rotas lietu. Bet “šaha” piesaukšana izstādes nosaukumā liecina arī par Andra Laudera personisko izaicinājumu iepriekš izvirzīto noteikumu un kritēriju ievērošanā.\nIzstādes darbi – funkcionālās rotas lietas ir darinātas no sudraba\, izmantojot zelta papildinājumus. Šo darbu autortehnika paredz vispirms no zelta un sudraba plāksnēm izlikt ornamentu un tad no apakšas ar liesmu to karsēt. Tā kā zeltam ir augstāka kušanas temperatūra par sudrabu\, tad\, sudraba virsmai kļūstot mīkstai\, zelta plāksnes tajā iesēžas un šādi ornaments tiek fiksēts. Andra Laudera izstādē skatītāji var sastapties ar atsaucēm uz kultūras vēsturi. Piemēram\, eksponēto darbu vidū ir gredzens ar Romas Kolizeja miniatūru atveidu sānskatā un zelta plāksnes veidotu saules ieloku pretskatā\, amfiteātra vietā. Mazākās rotas sākumā tiek veidotas vaskā un tad atlietas. Lielākās – darinātas no detaļām un salodētas kopā\, atstājot tukšu vidu. Šādi tiek samazināts rotu smagums un tās kļūst lietojamas ikdienā. Mamuta kauls tiek slīpēts\, izgrebts un iesēdināts rotaslietā\, bet ar sudraba drāšu palīdzību tiek veidots papildus punktojums vai cits ornaments.\nAndris Lauders (1961) ir viens no atpazīstamākajiem Latvijas rotu māksliniekiem. Viņš ir beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metālapstrādes nodaļu (1980) un Igaunijas Mākslas institūta Metālapstrādes nodaļu (1985). Daiļradi sācis ar pieņemto normu  pārkāpšanu. Proti\, padomju periodā metālmāksliniekiem tika mācīts izvairīties no pamatmateriālu jaukšanas vienā darbā. Taču tieši sudraba un zelta kombinējums ir kļuvis par Andra Laudera rotu atpazīstamību. Rotu akcentiem viņš izmanto ne tikai dārgakmeņus un pērles\, bet arī neparastākus materiālus – mamuta kaulu\, seno laiku monētas\, lavu u.c. Viņa rotās ir izteikta historisma klātbūtne. Taču no visām kultūrām\, tieši Senās Ēgiptes rotu iespaids šeit ir dominējošs. Viņa rotas tradicionāli ir stāstošas\, bet rokraksts attīstās virzienā uz vienkāršību. Rotām pamatā tiek izmantotas vienkāršas ģeometriskas formas. \n   \n\n \n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n\n\n \n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n \n \n \n Andris Lauders\n \n \n\n \nIzstādes atklāšana: URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/andra-laudera-personalizstade-sahs-briljantu-karalienei/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde-1.jpg END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20131115 DTEND;VALUE=DATE:20131129 DTSTAMP:20250904T133004 CREATED:20190606T085430Z LAST-MODIFIED:20200203T122811Z UID:84446-1384473600-1385683199@legacy.putti.lv SUMMARY:Märta Mattsson. VIENOTI NĀVĒ DESCRIPTION:2013. gada no 15. līdz 28. novembrim\nMākslas galerijā PUTTI \nZviedru mākslinieces Martas Matsones personālizstāde\nVIENOTI NĀVĒ\nGalerija skatītājiem piedāvā neparastu ekspress izstādi. Rīdzinieki un Rīgas viesi tiek aicināti aplūkot zviedru mākslinieces Martas Matsones (Marta Mattsson) rotu izstādi VIENOTI NĀVĒ.\nMāksliniece savus darbus raksturo ar spriedzi\, ko rada vienlaicīga pievilkšanās un atgrūšanās\, kad nevēlies skatīties\, bet tomēr skaties\, nevēlies redzēt\, bet tomēr redzi. “Es ņemu šķietami nepiemērotu materiālu\, liekot parastām un pazīstamām lietām\, šķist neparastām un svešām\,” – māksliniece skaidro savas neparastās rotas. Viņa izvēlas strādāt ar insektiem\, dzīvnieku atliekām un citām biovielām\, pārstrādājot tās neticami poētiskās un estētiskās rotās. Viņas māksla atsauc atmiņā gan Senās Ēģiptes aizraušanos ar saules un atdzimšanas simbolu skarabeju\, gan Viktorijas laikmeta rotu tradīcijas\, kur tauriņi simbolizēja dzīves un skaistuma īslaicību.\n„Es mēdzu saskatīt skaisto lietās\, ko citi cilvēki uzskata par savādām un dīvainām. Mani fascinē sajūta\, kas rodas tad\, kad es skatos uz to\, kas man nepatīk\, bet es vēl aizvien turpinu skatīties… Savos darbos es spēlējos ar pievilkšanās un atgrūšanās spēka radīto spriedzi. Strādājot ar šķietami nesaderīgiem un nepiemērotiem materiāliem\, man ir interesanti ikdienišķus un parastus objektus atklāt jaunā\, neierastā veidā.\n18. gadsimtā tika atklātas daudzas jaunas dzīvnieku un augu sugas\, un tas bija kunstkameru laikmets. Ļaudis kolekcionēja retumus\, jo tas deva klātbūtnes sajūtu kaut kam īpašam un brīnišķīgam. Kuntskameras nebija paredzētas\, lai justu līdzi mirušajām radībām\, bet gan\, lai dotu iespēju brīnīties un priecāties par to vienreizīgumu un neparastumu. Mūsdienu pasaulē\, kurā jaunas un eksotiskas sugas bieži netiek atklātas\, es izmantoju nedzīvas radības savos darbos\, lai radītu izbrīnu un ļauju šīm radībām pārdzimt jaunos objektos – rotās”.\nAudio-vizuālo mediju mākslinieces Sintijas Jēkabsones  scenogrāfija kā smalks pavediens atklās Martas rotu trauslo dabu\, piešķirot tām jaunu eksistenci un elpu\, ļaujot tām atdzīvoties to dabīgajā vidē\, spēlējoties ar tumsu un gaismu\, dzīvo un nedzīvo\, skatītājam paverot aizmirstu kolekcionāra kabinetu. \nIntervija ar Martu\, kas publicēta 21. novembra (2013) Kultūras dienā. \nIntervija ar Martu\, kas publicēta arterritory.com \n\n \n \n \n \n \n \n Märta Mattsson\n \n \n \n \n \n Märta Mattsson\n \n \n \n \n \n Märta Mattsson\n \n \n \n \n \n Märta Mattsson\n \n \n \n \n \n Märta Mattsson\n \n \n \n \n \n Märta Mattsson\n \n \n\n         \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\nArterritory par izstādi “Vienoti nāvē” (links) \ndiena.lv par izstādi “Vienoti nāvē” (links) \nstudija.lv par izstādi “Vienoti nāvē” (links) \ndelfi.lv par izstādi “Vienoti nāvē” (links) \nPutti Blogs – intervija ar Martu Matsoni (links) \n  \n \nIzstādes atklāšana: URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/marta-mattsson-izstade-vienoti-nave/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/png:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/Matson_webam_LV.png END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20130926 DTEND;VALUE=DATE:20131014 DTSTAMP:20250904T133004 CREATED:20190604T094648Z LAST-MODIFIED:20191218T132841Z UID:83480-1380153600-1381708799@legacy.putti.lv SUMMARY:FANTASTICI! Laikmetīgās itāļu rotas DESCRIPTION:No 2013. gada 26. septembra līdz 13. oktobrim\nMākslas galerijā PUTTI \nItāļu laikmetīgo rotu izstāde\nFANTASTICI! Laikmetīgās itāļu rotas\nRudenī galerijā skatāma apjomīga itāļu laikmetīgo rotu izstāde “FANTASTICI! Laikmetīgās itāļu rotas” (FANTASTICI! Contemporary Italian Jewellery). Šī izstāde tiek organizēta galerijai PUTTI sadarbojoties ar Itālijas Laikmetīgo rotu asociāciju  AGC (Associazione Gioiello Contemporaneo).\nStarptautiska grupas izstāde “Konceptuālā rota” 2011. gadā  ar  itāļu mākslinieku piedalīšanos galerijā PUTTI ir aizsākums draudzīgām attiecībām ar asociācijas AGC pārstāvjiem Itālijā.\nItāļu Laikmetīgo rotu asociācija AGC ir vērā ņemama platforma gan topošiem\, gan sevi jau apliecinājušiem itāļu rotu māksliniekiem. Tā ir bezpeļņas organizācija\, kas ir izveidota Triestē 2004. gadā\, lai attīstītu un veicinātu laikmetīgo rotu mākslu\, ar to saprotot: māksliniecisko izpēti\, ornamentu idejas atjaunošanu\, eksperimentēšanu ar jauniem materiāliem un tehnoloģijām\, kā arī vēsturisko tradīciju – prasmju un spēju saglabāšanu. Izstāde “FANTASTICI! Laikmetīgās itāļu rotas” Latvijas kultūras telpā pamatoti sagaidāma kā unikāls notikums.\nIzstādes scenogrāfijas idejas un tās realizācijas autori – starptautiski atzīts modes dizaineru tandēms MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa un Rolands Pēterkops).www.mareunrols.com\nIzstādē piedalīsies 22 rotu mākslinieki no Itālijas: Catalina Brenes\, Luisa Bruni\, Maria Cristina Bellucci\, Elisabetta Dupre\, Anna Fornari\, Emma Francesconi\, Maria Rosa Franzin\, Manuela Gandini\, Heidemarie Herb\, Giancarlo Montebello\, Gigi Mariani\, Paola Mirai\, Rita Marcangelo\, Margherita de Martino Norante\, Alessandro Petrolati\, Kellie Riggs\, Barbara Uderzo\, Ute Kolar\, Eugenia Ingegno\, Patrizia Bonati\, Maura Biamonti\, Adrean Bloomard. \n(https://www.agc-it.org) \n\n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n \n\n             \nArterritory intervija ar Gigi Mariani\n \nArt Jewelry Forum intervija ar Agitu Putāni \nAlessandro Petrolati\nAlessandro Petrolati rotaslietu pasauli ir atklājis Itālijas Zeltkaļu skolā\, apgūstot tradicionālo tehniku. Mākslinieka rotaslietas ir roku darbs\, katrs smalkākais komponents ir darināts ar rokām. Ekspermentējot ar materiālu un tradicionālām zināšanām\, mākslinieks uzsver\, ka ik viena rota var kļūt par māksliniecisku izpausmi\, kamēr tās pamatfunkcija vienmēr būs ķermeņa dekorācija. Māksliniekam rotaslietu izgatavošana nozīmē estētisku risinajumu meklējumus. \nAdrean Bloomard\n \nAdrean Bloomard darbu mērķis ir restaurēt tūkstošiem gadu senu objektu auru. Studējot un pētot vēsturiskus elementus\, viņš noskaidrojis\, ka materiāli no pagātnes saglabā atmiņas un dažādas sajūtas – “vēsturei piederošie” objekti ir daļa no mūsu kultūras DNS. Mākslinieks par saviem darbiem: „Es dzīvoju un strādāju Romā. Iedvesmojos no Romas arhitektūras\, seniem veidojumiem un drupām. Esmu “elpojis” šo atmosfēru kopš dzimšanas brīža\, tāpēc tā ir ietekmējusi manu mākslu. Radot rotaslietas\, man patīk tās “pakļaut draudiem”\, kā rezultātā metāla virsma bieži vien rada robainu\, ielauztu\, korozijai pakļautu efektu.” \nAnna Fornari\nMāksliniece Anna Fornari iedvesmu meklē un atrod  pilsētvidē – Romā\, Florencē vai Peruzā. “Esmu atklājusi dažādas idejas\, kas ir paslēpušās vecās ielās\, pievēršot uzmanību pilsētu režģiem\, ūdens notekām un to fascinējošajām\, vilinošajām un vienlaicīgi biedējošajām formām”\, stāsta maksliniece. Savos darbos Anna Fornari izmanto tradicionālās rotkaļa metodes. Annas Fornari rotaslietu formas un idejas atgādina aprūsējušus režģus vai krāsainus šūnakmeņus. Māksliniece uzksata\, ka viņas darbiem piemīt vēsturiska aura\, tie slēpj senus notikumus\, un ir kā saikne starp pagātni un tagadni. \nBarbara Uderzo\n \nRotaslietu radīšanai Barbara izmanto dārgmetālus un krāsainu plastmasu\, kombinējot tos ar netradicionāliem materiāliem:  papīru\, cukuru un koku. Vēlme eksperimentēt ar dažādajiem materiāliem un tehnoloģijām māklslinieces darbus padara neordinārus. Rotaslietām raksturīgas kontrastainu elementu kombinācijas\, kas variē no agresijas un šaušalām līdz  romantikai vai komiskumam. Interesantas ir neierastās formas\, kurās iekodēts process – piemēram\, rotas\, kas izskatās kā uz ādas kūstoša šokolāde\, vai rotas kā sniegs\, kas pārtop ūdenī…  Neskatoties uz vēlmi eksperimentēt\, mākslinieces mērķis ir radīt funkcionālas rotaslietas. \nCatalina Brenes\n \nEsmu uzaugusi lielā ģimenē\, tāpēc manā mākslā vērojama degsme pēc brālības un kompānijas. Es neveidoju  atsevišķu mākslas priekšmetu\, jo man svarīgs ir elementu kopums un to saderība\, tāpēc sērijdarbi ir mana talanta izpausme. Man vienmēr paticis strādat ar fleksibliem un kārtainiem materiāliem. Māksla mani aizved savā pasaulē\, kur mani meklējumi pēc līdzsvara un miera ir svarīgi konkretā mākslas darba tēmai. Apkārtējā vide ietekmē mani\, pazūdot mākslas pasaulē\, tadēļ\, es cenšos laikam nepiešķirt robežas. \n  \nElisabetta Duprè\n \nElisabetta Duprè darbiem raksturīga smalku detaļu atkārtota kompozīcija. Ģeometriskas\, maigas un brīvas\, dažkārt pat rupjas – tādas ir rotaslietu formas\, ko māksliniece ir izvēlējusies ar nolūku simbolizēt cilvēcisko nepilnību. Viņa galvenokārt strādā ar krāsu kontrastiem\, kas iegūti no zelta savienojumā ar sudrabu (gan baltu\, gan oksidētu). Autores darbi ir radīti ciešā kontekstā ar telpu\, kas ir kā daļa no mākslas darba.  Rotaslietas\, kas ir kā brīva konstrukcija un mijiedarbojas ar apkārtējo vidi\, ne vien ietekmē rotas lietu veidolu\, bet arī darbojas kā struktūrelements. Rotaslietu formu\, ritmu un telpiskumu mākslinieces darbos ir ietekmējušas mūsdienu mūzikas un dejas studijas. \nEmma Francesconi\n \nSkrūves un uzgriežņi pārtop par dizaina elementiem Emmas  rotaslietās\, tie vairs nav tikai dzelzs izstrādājumi\, ko ikdienā izmantojam saimnieciskos nolūkos. Tehniskie mehānismi pārsteidzošā veidā attaino patiesi sievišķīgo spēku\, maigumu un vieglumu. Rotu tapšanā māksliniece izmanto tikai viena veida materiālu\, jo viņai  ir būtiski izprast tā īsteno būtību. Rotaslietu darināšana ir kā pētījums par elementu sasaistīšanas iespējām\, iztēles arhitektūras ceļš\, kas nepieļauj dekorāciju un vizuļu iespēju. \n  \nEugenia Ingegno\n \nEs meklēju reālus vai nereālus objektus. Kad esmu tos atradusi\, izvēlos konkrētu fragmentu\, kas mani uzrunā\, un ar to ir pietiekami\, lai raisītu atmiņas. Savu darbu formas es iegūstu\, piepildot formu ar kūstošu materiālu\, piemēram\, metālu\, sveķiem un silikonu\, tādējādi iegūstot pārsteidzošu\, neiedomājamu rezultātu. Es „noķeru”  formu veidnē\, līdzīgi kā fotogrāfs „noķer” gaismas kadru uz fotofilmiņas. Šo tehniku es izmantoju\, lai atklātu iluzoro realitātes efektu. Manas rotas  atklāj iespējamo dzīvi\, atmiņas vai notikumus kuri nav notikuši\, bet būtu varējuši notikt. \nGianCarlo Montebello\n \nRotaslietu dizaineris Giancarlo Montebello pazīstams kā juteklisku un pavedinošu rotu māksinieks. Montebello rotaslietu koncepcija lauž tradicionālos estētikas kanonus\, ironizē un pēta visdažādākos materiālus – gan tradicionālus un industriālus\, gan dārgus un vienkāršus. Mākslinieka darbi atklāj  Rietumu un Austrumu tradīcijas tālā un nesenā pagātnē. \n  \n  \nGigi Mariani\n \nGigi Mariani dīvo Modenā\, Itālijā un par zeltkali strādā vairāk nekā divdesmit piecus gadus. Metāls un tā nebeidzamās apstrādes iespējas mākslinieku iedvesmojušas jau agrā jaunībā. “Izmantojot antīkus un unikālus zeltkaļa tehnikas paņēmienus\, es strādāju ar dārgmetālu\, kombinējot to ar citiem metāliem. Manas rotaslietas parasti tiek darinātas  ar faktūru\, kas paslēpj dārgmetālu un ko ar neapbruņotu aci  nevar atklāt. Savas ikdienas emocijas es cenšos izdzīvot savos darbos.” \nHeidemarie Herb\n \nIedvesmu saviem mākslas darbiem es gūstu\, domājot par attiecībam starp cilvēku un dabu visos iespējamajos veidos. Krāsas atsauc atmiņā sajūtas\, skaņas liek aizdomāties par dzīves ciklu no dzimšanas līdz nāvei\, viss mistiskais un noslēpumainais ir atrodams dabā. Kustības\, formas\, vieglums un krāsu harmonijas ir svarīgas katrā manā mākslas darbā. Ar saviem darbiem es vēlos modināt jutekļus un prātu\, lai iznīcinātu paviršību un individuālismu\, kas dominē mūsdienu pasaulē. Mani darbi ir radīti\, lai rosinātu aizdomāties un dalīties vienam ar otru. \nKellie Riggs\n \nKellie Riggs savos darbos pēta cilvēka ķermeņa un arhitektūras simbiozi. „Mans  mērķis ir radīt rotaslietas\, kas akcentē cilvēka ķermeņa skaistumu\, bet tās var  būt  aplūkojamas arī kā atsevišķi arhitektūras elementi\, piemēram\, kaklarotas\, kas šķiet kā ēku dekoratīvi elementi\,” skaidro rotu autore. Mākslinieces darinātās rotaslietas pasvītro cilvēka ķermeņa skaistumu un liek koncentrēties uz pašu ķermeni\, nevis rotaslietu. “Manas rotas nav dekorācijas\, bet tās ir par dekorācijām\, tās satur pagātnes informāciju un veicina interesi par mūsdienu vizuālo mākslu\,” tā savu rotu būtību skaidro māksliniece. \nLuisa Bruni\n \n“Rotaslietas man nozīmē jūtas\, un ar šo poētisko elementu ir piesātināts viss mans darbs\, es esmu ieinteresēta veicināt skatītājā emocijas\, ko jūtu\, veidojot rotaslietas. Materiāli un metodes\, ko es izmantoju\, izpilda šīs idejas funkciju. Manas rotas ir simbolisks ietvars manām sajūtām\,” stāsta novatorisko rotaslietu dizainere Luisa Bruni. Mākslinieces radītie gredzeni atgādina pagātnes laikmetu smaržas\, aizvedot to valkātājus tāltālos pasaules nostūros. \n  \n  \nManuela Gandini\n \nMūsdienīgs stils\, estētiski regulāra forma\, tīra materiālu saderība\, krāsa un tekstūra\, inovatīvas ražošanas tehnikas un precīzs roku darbs raksturo Manuelas Gandini rotas. Manuela Gandini strādā ar tādiem materiāliem kā alumīnijs\, tērauds\, gumija\, neilons un titāns. „Rotaslietas atpoguļo cilvēka personību\, radošumu\, humora izjūtu un attieksmi pret dzīvi. Manu darbu mērķis ir radīt mūsdienīgas rotaslietas netradicionāli domājošiem cilvēkiem\,” stāsta māksliniece. \nMargherita de Martino Norante\n \nRotaslietas ir ietekmīgs komunikacijas veids\, tās ir kā informācijas tilts starp rotaslietas nēsātāju un ārpasauli”\, uzsver māksiniece. Savos darbos māksliniece spēlējas ar kultūras ikonām un fetiša ideju\, tādējādi ironizējot par cilvēciskām vājībām. Gravējumi uz sudraba rotām ir ļoti smalks roku darbs\, jo tiek saglabāts sudraba dabiskais raksts. \n\nMaria Cristina Bellucci\n \nKostīmmākslinieces darbs teatrī Belluci iedvesmoja rotaslietu radīšanai. Par radošu izaicinājumu māksliniece uzskatīja rotaslietu darināšanu no krāsainiem zīmuļiem – griežot tos un slīpējot\, pārveidojot par dažādām ģeometriskām formām\, māksliniecei izdevās panākt dinamiskas krāsas un formas spektru. Smalkās rotkalšanas metodes veido harmoniskas intriģējošas novatoriskas kompozīcijas. “Es meklēju skaistumu it visur\, gūstu prieku ikdienas objektus pārveidojot par  rotaslietām\,” stāsta Maria Christina Bellucci. \nMaria Rosa Franzin\n \nRotu dizaineres Maria Rosa Franzin darbi  pauž personisku un emocionālu saikni ar mākslas pasauli\, savos darbos māksliniece iestrāda domas\, kas pārtop par zīmem un simboliem – rotaslietās. “Rotaslietas ir manu domu un sajūtu vizuālizācija”\, uzskata Maria Rosa Franzin. Viņas darbus raksturo formu vienkāršība un kompozīcijas absktraktums. Māksliniece rada kompleksas konstrukcijas\, izmantojot metālu\, sudrabu\, zeltu\, akrila krāsas\, varu\, līmes\, koksnes putekļus. \nMaura Biamonti\n \nDivdesmit gadu ilgi pētījumi un eksperimenti ar metāla tekstūru un krāsu radīja vēlmi māksliniecei Maurai Biamonti veidot lielas\, krāsainas un spilgtas rotaslietas. Profesionālās zināšanas un rotkaļa amata prasmes māksliniece apguvusi pašmācības ceļā. Maura Biamonti darina rotas no zelta\, sudraba\, dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem\, kā arī no krāsaina zelta\, alumīnija\, izkausēta stikla\, kauliem\, koka un pat sveķiem. “Lielie\, spilgtie\, krāsainie akmeņi\, kontrastējot ar metālu\, rada gan ironiskus karikatūru elementus\, gan dramatisma iespaidu\,” paskaidro māksliniece. \nPaola Mirai\n \nMitoloģija\, estētika un dizains ir tie elementi\, ko rotaslietu dizainere Paola Mirai izmanto savos darbos. Paola Mirai strādā ar tādiem materiāliem kā zelts\, dimants un nebaidās tos savienot ar lietotas datortehnikas detaļām vai nestrādājošu pulksteņu mehānismiem. Estētiskās un elegantās rotaslietas rada pilnības un harmonijas iespaidu. Māksliniece iedvesmu smēlusies no Eiersa klints Austrālijā un Atlantijas okeāna\, tāpēc viņas radītās rotaslietas atgādina dzidru ledu un mirdzošus kristālus. \nPatrizia Bonati\n \nPatrizia Bonati rotaslietas ir tipiskas Itālijai\, tās ir veidotas no zelta\, īpašiem metāla sakausējumiem un iestrādātiem baltās emaljas pārklājumiem. Īpašo metālu sakausējums nodrošina tikai  Bonati rotām piemītošās krāsas. Bonati darbus visspilgtāk raksturo matēta virsma\, faktūra un krāsa\, kā arī neregulāra apļveida forma. Mākslinieces darbu koncepcija – kustība un transformācija. Kaklarota var kļūt rokassprādze\, auskars var kļūt piespraude\, gredzens var kļūt aproce. Mākslinieces rotaslietas ir mūsdienīgas\, bet vienlaicīgi var sajust pagātnes vēsmas. \nRita Marcangelo\n \n“Man patīk ideja par iespēju mainīt materiāla oriģinālo struktūru. Es strādāju ar tekstilu\, to dedzinot un apstrādājot ar akrilu\, līdzīgi kā gleznotājs\, kas sāk ar baltu audeklu\, es sāku ar melno vai balto zīdu un parējos materiālus piemeklēju procesa gaitā”\, sava darba noslēpumus atklāj Rita Marcangelo. \n  \n  \nUte Kolar\n \nMākslinieces rotaslietu kolekcijas ir kā gaiši paradīzes dārzi. Daba ir mākslinieces iedvesmas avots. Rotām raksturīga kubiska forma\, un tie atgādina skulptūras. Ute Kolar  prasmīgi izmanto gaimas un ēnas savienojuma tehniku. Mākslinieces darbiem piemīt vizuāls vieglums un gaisīgums\, rotaļāšanās ar apjomu un šķietamu bezsvaru pārsteidz rotu nēsātāju. \n  \n  \nArterritory par izstādi “Fantastici!” (links) \nanothertravelguide.lv par izstādi “Fantastici!” (links) \nklimt02.net par izstādi “Fantastici!” (links) \nold.puaro.lv par izstādi “Fantastici!” (links) \nLaikmetīgās itāļu rotas Rīgā \n \nir.lv par izstādi “Fantastici!” (links) \n  \n \n  \n \nIzstādes atklāšana: URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/fantastici-laikmetigas-italu-rotas/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/2019/06/ML-bilde-LV.jpg END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20130419 DTEND;VALUE=DATE:20130529 DTSTAMP:20250904T133005 CREATED:20190627T124446Z LAST-MODIFIED:20191212T105856Z UID:89604-1366329600-1369785599@legacy.putti.lv SUMMARY:Bruno Birmanis.BALLET.BEYOND DESCRIPTION:No 2013. gada 19. aprīļa līdz 28. maijam\nMākslas galerijā PUTTI \nModes mākslinieka Bruno Birmaņa pirmā foto izstāde\nBALLET.BEYOND\nBruno Birmaņa fotogrāfijas ieved telpā\, kurā citādi nevar iekļūt: tās ir baleta aizkulises. Cik sakāpināta reizēm mēdz būt sabiedrības interese par aizkulisēm\, tik balets tās rūpīgi sargā – ne jau tādēļ\, ka tur notiktu kas nosodāms. Balets ir\, iespējams\, pēdējā māksla\, kas sargā ticību ilūzijai – vides\, personāža\, stāsta. Turklāt tas attiecas arī uz moderno baletu: joprojām skatītājs nedrīkst redzēt piepūli\, ar kādu šī māksla top. Klasiskais balets savukārt ir arī viskodētākā mākslas forma: katrai dejas valodas vienībai atbilst noteikta plastiska zīme\, starp kurām nav vietas dažādi tulkojamām\, nepareizām vai pavirši izpildītām kustībām.\nBirmanis skata aizkulišu dzīvi plašā amplitūdā – no nepretenciozas reportāžas\, kurās nozīme ir detaļām\, līdz estetizētām kompozīcijām\, kurās lielu lomu spēlē gaisma un krāsa. Visās pārsteidz fotografēto personu uzticība\, ka tās nepamana fotogrāfa klātbūtni\, kā arī maģiskā atmosfēra pirms un pēc priekšnesuma\, kas nav domāta skatītāju acīm\, par izstādi izsakās mākslas kritiķis Vilnis Vējš.\nEkstravagantais modes mākslinieks Bruno Birmanis ir izpelnījies starptautisku un pašmāju atzinību kā Nepieradinātās modes asamblejasidejas autors un organizētājs\, kuru ir apmeklējuši modes pasaules slavenības Zandra Roudsa\, Pako Rabane u.c.\, kā arī piedaloties vairāk nekā 30 autorkolekciju šovos un skatēs Romā\, Venēcijā\, Parīzē\, Londonā\, producējot un režisējot Maskavas modes nedēļu no 1995. – 1999. gadam\, kā arī dažādos pašmāju radošajos projektos. Šoreiz savu radošo darbību Birmanis nav iemūžinājis tērpos\, bet gan fotogrāfijās. Fotogrāfijās\, kuras tapušas ar Latvijas Nacionālās operas atbalstu\, paceļot priekškaru uz baleta apbrīnojamo un noslēpumaino – aizkulišu pasauli.\nPirmo radošo izglītību Bruno Birmanis ieguvis kā metāla dizainers. Lai gan rotu un dārgakmeņu pasaule organiski aizveda modes dizaina jomā\, tā paliks Bruno pirmā mīlestība. \nPar Bruno Birmani (BB)\nBruno Birmanis beidzis RLMK kā metāla dizaina mākslinieks\, piedalījies izstādēs ar rotām\, vides objektiem\, grafikām un mazajām arhitektūras formām\, lasījis lekcijas Latvijas Universitātē\, LMA un Rīgas lietišķās mākslas koledžā. Bruno ir bijis IAA Latvijas nodaļas biedrs un Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.\nAr tērpu kolekciju veidošanu sācis nodarboties 80.\, kad drīz vien kļuvis pazīstams bijušajā PSRS un Eiropā ar savām alternatīvajām un izaicinošajām kolekcijām\, kuras demonstrējis  arī kopā ar Uģi Rūķīti  izveidotajā tērpu teātrī Postbanālisma Balle. 1988. gadā BB tika uzaicināts reprezentēt PSRS avangarda mākslas modes sadaļu Romā un Venēcijā. Pēc tam sekoja skates Londonā\, Parīzē\, Prāgā\, Maskavā u.c. 2011. gadā tapa līdz šim pēdējā konceptuālo tērpu kolekcija 13 sievietes\, kuras es (vēl) neapprecēju.\nĻoti nozīmīgs posms gan BB\, gan Latvijas modes dzīvē bija no 1990. Līdz 2000. gadam\, kad Bruno izveidoja Nepieradinātās modes asambleju\, kā arī turpināja savu organizatorisko darbību tajā līdz pasākuma pēdējam gadam. Tas ir lielākais un zīmīgākais modes pasākums Latvijā\, kas stimulēja modes dizaina attīstību\, Latvijas mākslinieku izaugsmi un atpazīstamību Austrum un Rietumeiropā\, padarīja Rīgu par vērā ņemamu kreatīvā modes dizaina centru.\nParalēli alternatīvajam\, mākslas virzienam BB strādājis tradicionālās\, Prêt-à-Porter modes jomā – veidojis dizainu un izgatavojisreprezentācijas tērpus Latvijas olimpiskajām izlasēm Albertvilas un Barselonas olimpiskajās spēlēs\, strādājis kā teātra kostīmu mākslinieks un veidojis tērpus kinofilmām. 1999. gadā izveidoja pirmo mazo dizaina sēriju apģērbu ražotni Latvijā ar veikalu VecrīgāBBStudio\, kā arī 2010. gadā zīmolu BRUNI.\nBB ir darbojies arī citās dizaina jomās –  vides\, komunikāciju\, grafiskajā\, metāla dizainā u.c. Ir producējis un režisējis vairāk kā 1200 šovus Latvijā un ārzemēs\, uzvedis alternatīvas baleta izrādes\, veidojis interjerus\, dizainējis strūklakas un izstāžu stendus. Bijis Maskavas modes nedēļas producents un režisors (1995-1999)\, Ievas Akurāteres projekta Russkije producents\, vāka dizainers\, scenogrāfijas autors\, kā arī Samsung hokeja līgas zvaigžņu spēles RSP režisors un scenogrāfs. \n\n \n \n \n \n \n \n Bruno Birmanis\n \n \n \n \n \n Bruno Birmanis\n \n \n \n \n \n Bruno Birmanis\n \n \n \n \n \n Bruno Birmanis\n \n \n \n \n \n Bruno Birmanis\n \n \n \n\n         \ndiena.lv par izstādi “Balet.Beyond.” \nBruno Birmanis BALLET.BEYOND. galerijā PUTTI \n \neasyget.lv par izstādi “Balet.Beyond.” \nhttps://ir.lv/2013/04/18/galerija-putti-modes-makslinieka-bruno-birmana-pirma-foto-izstade/ \nla.lv par izstādi “Balet.Beyond.” \nanothertravelguide.lv par izstādi “Balet.Beyond.” \nklimt02.net par izstādi “Balet.Beyond.” \n \nIzstādes atklāšana: URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/bruno-birmana-fotoizstade-ballet-beyond/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/Ballet.beyond_photo_B.Birmanis_4.jpg END:VEVENT BEGIN:VEVENT DTSTART;VALUE=DATE:20120601 DTEND;VALUE=DATE:20120701 DTSTAMP:20250904T133005 CREATED:20190627T143736Z LAST-MODIFIED:20191211T152018Z UID:89631-1338508800-1341100799@legacy.putti.lv SUMMARY:Māris Šustiņš. SFĒRA DESCRIPTION:No 2012. gada 1. jūnija līdz 30. jūnijam\nMākslas galerijā PUTTI \nLatvijas rotu mākslinieka Māra Šustiņa\npersonālizstāde \nSFĒRA\nSfēra kā divdimensionāla virsma\, kas atrodas trīs dimensiju telpā\, sfēra kā gaisīgs burbulis un atspulgu rotaļa\, ilūzija un fantāzija laikmetīgajā Latvijas rotu dizainā.\nJaunā rotu kolekcija būs veidota autora iekšējo sajūtu virpulī savērpjot gūto iedvesmu ģeometrijā un plastikā\, optikā un ilūzijā. Rotas veidotas cēlmetālos sudrabā un zeltā\, tos papildinot ar retajiem metāliem – dūmakaini zilgano titānu un niobiju\, noslēpumaino tantalu un molibdēnu. Kā pavasarīgi košus akcentus izliekot ar rubīniem\, granātiem\, safīriem\, topāziem un ametistiem. \n\n \n \n \n \n \n \n Stils: Iveta Vecmane Rota: Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Stils: Iveta Vecmane Rota: Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Stils: Iveta Vecmane Rota: Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Stils: Iveta Vecmane Rota: Māris Šustiņš\n \n \n \n\n„No sevis jau neaizbēgt\, var vienīgi censties atrast un iepazīt sevi”\, tā pats autors.\nRotas neapšaubāmi ir Māra Šustiņa SFĒRA ! \n\n \n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n \n \n Māris Šustiņš\n \n \n \n\n  \n \nIzstādes atklāšana: URL:https://legacy.putti.lv/lv/event/mara-sustina-personalizstade-sfera/ CATEGORIES:Events ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://legacy.putti.lv/wp-content/uploads/bilde-ML-10.jpg END:VEVENT END:VCALENDAR