Itālijas Laikmetīgo rotu mākslinieces ANNAMARIJAS ZANELLAS izstādi

“TRA MATERIA E COLORE/ STARP MATERIĀLU UN KRĀSU”

varēja apskatīt Itālijas pilsētā Padujā, San Rocco Oratorijā.
Mākslinieces laikmetīgā rotu māksla un 16. gadsimta freskas, kas attaino San  Rocco dzīvi, lieliski viens otru papildina.

Annemarija Zanella dzimusi Padujā, Itālijā, 1966. gadā, savu personīgo un māksliniecisko darbību uzsāka Selvatico Tēlotājmākslas institūtā Padujā 1987. gadā.

Ideja par juvieliermākslu radās kā nepieciešamība komunikācijai ar ārpasauli – manas rotas atspoguļo manas dzīves notikumus.

Es piefiksēju spilgtākos notikumus, līdzīgi kā fotogrāfi to dara. Manas emocijas, domas un piedzīvotais ir izkristalizējies manis radītajās rotās. Emocijas rodas no cilvēkiem, ko es satieku, no ceļojumiem, no ziņām, ko es izlasu avīzē, no grāmatām…viss transformējas manu mākslas darbu formās un krāsās.

Annamaria Zanella rotu pasaulē tiek dēvēta par dārgakmeni. Katrs darbs izstādē ir kā mākslinieces personīgā dzīves lapa, kurā mākslinieces radošums eksponējas izmantojot tādus materiālus, kā dzelzs, plastikāts, plastmasa, stikls, dedzināta koksne, dažādi pigmenti un oksīdi.

Rotās tiek izmantoti “dārgmetāli “un “dārgakmeņi”. Dzelzs, kas izskatās kā zelts, papīrs, kas izskatās kā lazurīts, alumīnijs, kas izskatās kā jūras sūklis, šķelti stikla gabaliņi, kuriem ir tāda pati gaisma un spožums kā dārgakmeņiem.

To ir grūti izskaidrot, kā manas rotas rodas, bet noteikti sublimācijā ar  apkārtējo vidi – dažreiz…absolūtā tukšumā, dažreiz braucot pa lauku ceļu uz mājām, es pēkšņi pamanu Andrea Palladio (1508-1580) villu, vecas koka durvis ārpus laika, lietu nomazgātus un vējā apbružātus reklāmas plakātus, vai krāsainus augļu grozus Padujas tirgū, filmas, grāmatas. Bet katrs sākums vienmēr ir saistīts ar zīmējumu, skici vai teikumu uz baltas papīra lapas.

Mākslas darba idejas attīstība ir ilgs iekšējs process, kas reflektējas pēkšņi – pilnīgā klusumā, manas domas un sajūtas un viss kas ir manā galvā sastrukturizējas. Es skicēju, zīmēju, pierakstu un dažādām papīra lapiņām, kas dažkārt izskatās pēc haosa, bet no šīm domām rodas kolekcija.

Krāsas ir emocijas. Es nevaru iedomāties rotaslietas bez krāsām, bez emaljas, bez pigmenta. Metāla krāsa pati par sevi ir auksta, bet oksidēts dzelzs rada brīnišķīgu vienotību un krāsu kopumu. Es mīlu rūsas krāsu, bet zilo krāsu uzskatu par pārpasaulīgu. Zilo pigmentu ultramarīnu es sagatavoju pēc 14. gadsimta receptēm.. Ļoti smalki sasmalcinot porcelāna javā un tad pievienoju dabīgās saistvielas (olu dzeltenums, medus). Šī ir sava veida kombinēta alķīmija starp mūsdienu materiāliem (tērauda audums, titāns, dzelzs) un minerālu,  kas atgādina debesu un jūras dziļumu.

Mākslinieces rotaslietas nevar pieskaitīt klasiskajai izrotāšanas teorijai – estētika, kas nav gludi nopulēts 2X2.

Dažas no rotām ir provokatīvas, dažas ir skaistas, dažas dod milzīgu enerģiju. To galvenais uzdevums nav izrotāt ķermeni – māksliniece aicina iedziļināties un veidot dialogu/ komunikāciju, gan valkātājam un rotai savstarpēji, gan valkātājam un skatītājam.

Annemaria Zanella absolvējusi “Istituto Statale d’Arte “Pietro Selvatico” metāla un juvelierizstrādājumu kadedrā. Mācījusies tēlniecību Fachhochschule für Gestaltung Pforzheimas Universitātē un skulptūru Venēcijas Mākslas akadēmijā.

Agita

Ielidojot Minhenē mūs sagaida pamatīgs vējš un lietus. Tas nedaudz sabojā omu, jo skriešana no vienas izstādes vietas uz otru Tādā laikā nav tik patīkama. Bet nav vērts dusmoties uz lietām, ko nevar mainīt.

Esmu nolēmusi apmeklēt 30 izstādes 2 dienās. Man ir trīs mērķi :

 1. atrast māksliniekus, kuru darbi iederētos manā galerijā un projektos

 2. redzēt lieliskas izstādes (darbi, scenogrāfija, atmosfēra )

3. satikt draugus ( māksliniekus, galeristus), pasēdēt vakarā restorānā un pačalot par šo un to

SCHMUCK 2019

Nolēmu sākt ar MESSE MUNCHEN apmeklējumu, kurā var apskatīt SCHMUCK 2019 izstādi. Uzreiz biju nolēmusi veidot reportāžu par šo izstādi. Vēlējos reportāžu ievietot visos sociālajos tīklos, lai tā sabiedrības daļa, kura savos uzskatos, ideālos un dzīves stila paradumos turpina būt konservatīva, iepazīstos ar laikmetīgās rotas izaicinājumu SCHMUCK 2019 un attiecīgajām laikmetīgo rotu galerijām pasaulē.

Nopirku biļeti, labā noskaņojumā devos uz izstādi, sāku pētīt, izņēmu no somiņas telefonu, lai fotografētu, kad pie manis pienāca divi “cerberi” un aizrādīja, ka nedrīkst fotografēt. Paliku kā ar ūdeni aplieta. Uz neilgu laiku likās, ka esmu nokļuvusi 20. gadsimtā vai padomju laikos, kad neko nedrīkstēja. Tas liek man aizdomāties par SHMUCK lomu vispār un laikmetīgajā rotu laukā, laikmetā, kur diezgan lielu teritoriju okupējuši tehnoloģiskie statusa simboli – aifoni, aipadi, gadžeti. Kāda tad SCHMUCK  vispār ir nozīme, ja par šo notikumu zina tikai rotu laukā darbojošies personāži, kuri viens otru labi pazīst. Ārpus iezīmētās teritorijas robežām par šo notikumu zina  šaurs pulciņš pielūdzēju. Šis nosacītais “ vārīšanās savā sulā” jau sen ir viena no šīs nišas lielākajām problēmām. Man tā īsti nav saprotams, kāpēc tāds notikums ir vajadzīgs, ja manas galerijas apmeklētājiem, rotu pircējiem tas ir neko neizsakošs.

Tomēr neļāvos noskumt, apskatīju izstādi un devos apskatīt ko izstādījušas citas galerijas.

Galerija PLATINA (Stokholma, Zviedrija ) kā vienmēr nelika vilties. Galerijas kolekcija bija lieliska, jo galerijas kolekcijas darbi vienmēr noturas uz robežas, līdz kurai rotaslieta var atkāpties no iepriekšējiem stereotipiem un joprojām var klasificēties kā rotaslieta. Lieliska atmosfēra.

www.platina.se

Vēl  gribētu atzīmēt izstādi  – JOYA , kur ar lielu degsmi saimniekoja Paulo Ribeiro. Patika izstādes atraktīvais noformējums un kolekcija.

www.joyabarcelona.com

Tālāk devos uz pilsētas centru, lai turpinātu svarīgāko ceļojuma daļu –  MJW.

Es pieturēšos pie teiciena, ka “ vajag skatīties, kas patīk un mazāk kritizēt kaut ko, kas nepatīk”. Tāpēc atzīmēšu tās izstādes, kuras vienkārši patika, kuras provocēja uz dialogu un kuras paģērēja zināmu  iedziļināšanos.

1. “ POPEYE LOVES OLIVE”

2. “NUDA VITA THE PRACTICE OF COLLECTIVE AND POLITICAL BODY”

Varētu to nosaukt par ROTU 2019.

Galeriste Olga Temnikova ir viena no Tallinas mākslas galerijas “ Temnikova & Kasela” dibinātājām. Pēc vizītes pie Igaunijas prezidenta internets burtiski uzsprāga diskutējot par viņas nēsāto rotu. Rotas autors ir Tanel Veenre. Šī rota MJW bija Monas Lizas statusā, tikai žēl, ka tā tika eksponēta vienkārši noliekot uz palodzes.

https://elu24.postimees.ee/4026599/kurioosum-kuidas-tolgendada-olga-temnikova-kunstiparast-vastuvotu-aksessuaari

https://elu24.postimees.ee/4030505/ei-olegi-dildo-olga-temnikova-kaelaehteks-on-hoopis

3. OVERREACTING & “ LAND MARKS”

Jewellery Speaks Feminism and Gender

Nespēju “iebraukt” mūsdienu Feminisma kustības aktualitātē, bet šī izstāde mani ļoti uzrunāja. Gan izstādes iekārtojums, gan darbi, gan  jaunie, atraktīvie mākslinieki, gan tur valdošā atmosfēra bija nedaudz ar huligāniskiem impulsiem, bet tajā pašā laikā kā tilts starp intīmo iekšējo pasauli un publisko telpu.

4. “ IODEOMATIC – JEWELLERY CONVERSATION BETWEEN FRANCE AND GERMANY’

Sajūta radās, ka māksla dzīvo tikai mākslai. Mākslinieks no Francijas kaut ko ļoti gudru stāsta māksliniekam no Vācijas. Man, kā skatītājam, kurš noskrējies garus gabalus pa Minhenes ielām, nosalis, izlijis, no šīs komunikācijas nav pozitīva pienesuma. 1. stāva izstādē darbi bija interesanti.

5. “ CLEAR CURVES ”

– Diseldorfas Lietišķās mākslas un dizaina augstskolas studenti no lietišķās mākslas un dizaina nodaļas.

www.hs-duesseldorf.de

Vēlējos uzsvērt izstādes iekārtojumu, jo telpai, dizaina detaļām, tekstiem un rotām ir jābūt perfektā mijiedarbībā, jo tas ietekmē mūsu sajūtas.

6. “ TRAP”

Izstāde, kur mākslinieki izcēla vienu no laikmetīgās rotas virsuzdevumiem  – izcelt rotas nēsātāju.

7. “ INFLUENCES”

Mēs visi pazīstam sajūtas, kad ieejot izstādē, uzrunā  kāds mākslinieka darbs. Un liekas, cik tas ir brīnišķīgi. Šajā izstādē mani uzrunāja visi darbi. Un šādos brīžos man rodas sajūta, ka vēlos, lai šie darbi pieder man.

8. ALEXANDER BLANK

Visi šajā telpā tiek mīļi aicināti ! Tā domas tīrība, rotu valodas tīrība ir vērtības, pēc kuras mēs tiecamies, kuras atceramies, kad nekas vairs nepārsteidz.

9. “FABRICATE” 

–Centrālās Saint Martins BA juvelierizstrādājumu dizaina kursa, studenti

Kā katru gadu, šīs izstādes mani nekad nav pievīlušas. Tās man ir kā punkts uz i. Šo studentu rotas ir lieliski pašizpausmes instrumenti, savu “es” papildinoši faktori. Es trāpīju tieši uz atklāšanu, bija liela drūzma, bet es nespēju vien beigt baudīt, visu ko es tur redzēju, dzirdēju, izjutu. Rotaslietas bija kā komunikācijas platforma, vizuālais valodas instruments un nebeidzams fantāzijas iemiesojums – nosacītos praktiskuma un komerciālos aspektus uz mirkli atbīdot otrajā plānā.

https://klimt02.net/events/exhibitions/fabricate-vitsoe

Agita