No 2001. gada 3. maija līdz 30. maijam
Mākslas galerijā Putti,
Grēcinieku iela 22/24, Vecrīga

Latviešu keramiķes Mairas Karstās personālizstāde
82 cm

Keramikas tēli telpai un dārzam.

Māksliniekam personālizstāde ir iespēja pateikt ko jaunu un, māklsiniecei Mairai Karstai, keramikā tā ir forma. Izstādes kodolu veido četras liela izmēra galvas – dārza keramikas objekti, jo četri ir statiska veseluma simbols – četri gada laiki, četri valdošie vēji, četras debess puses, četri evaņģēlisti utt.

“Iecere izstādei radās, pirmo reizi atnākot uz Mākslas galeriju Putti un redzot skaisto rotu kolekciju. Neviļus dzima ideja par rotu lādēm un citu noslēpumu glabāšanai. Tā arī radās šie tēli – stilizētas sieviešu galvas, kuras sevī nesatricināmā mierā glabā noslēpumus līdzīgi, kā ēģiptiešu sfinskas, kas ir sievietes noslēpumainības un sargājošas varas simbols,” stāsta keramiķe Maira Karstā.

“Manuprāt, galvas ir pateicīga tēma, kas man ļauj sevi izteikt, balansējot starp stilizāciju un atsevišķi reāli veidotām detaļām. Man patīk apvienot nejaušību un precīzi radītu formu.  Reizēm šo procesu gribas salīdzināt ar labu džezu, kurā viena tēma tiek variēta.
Sākumā bija ola. Tad šī ola ieguva dažādas faktūras, iedobes. Varētu pat teikt, ka tās ir kā mana dienasgrāmata, kurā atspoguļojas mana pieredze, neziņa, noskaņas, izjūtas, kaut kur dabā redzētas faktūras. Viss redzētais nosēžas zemapziņā un, kad es sāku strādāt, tad veidojas roku un zemapziņas kopdarbs. Es pati skatos it kā no malas. Veidojas senaizmirstas izjūtas. Cik tālu vai tuvu atceramies sevi.”

Keramiķe uzskata, ka “arī liela formāta keramikas darbiem jābūt rotaļīgiem un viegliem, tie nedrīkst būt galaicīgi, skatoties no jebkura rakursa. Tāpēc es mēģinu izvilināt no materiāla iespējami vairāk, no šamotētā māla – virsmas graudainumu, no baltā māla – plastiskumu, no audumiem – faktūru dažādību, no angobām – grafiskas līnijas, no glazūrām – krāsainus pārsteigumus. Tā visa ir spēle – starp kustību un stabilitāti.”

Izstādes atklāšana: