No 2016. gada 25. novembra l\u012bdz 12. decembrim
\nM\u0101kslas galerij\u0101 PUTTI\u00a0<\/span><\/p>\n

Latvijas rotu m\u0101kslinieka Andra Laudera
\nperson\u0101lizst\u0101de<\/h2>\n

ACIS KVADR\u0100T\u0100<\/h2>\n

M\u0101kslinieks skat\u0101s uz kvadr\u0101tu, ripina to, grie\u017e un staipa – veidojas da\u017e\u0101das formas, kr\u0101su gammas un br\u012bnumi, jo melns nekad nav tikai melns, t\u0101pat k\u0101 balts nav tikai balts. Nekas nav absol\u016bts – ne kr\u0101sa, ne formas.
\n\u201e\u0160\u012bs izst\u0101des moto ir \u0123eometriskas formas \u2013 kvadr\u0101ts, taisnst\u016bris, protams, gal\u012bgi neizsl\u0113dzot ar\u012b apli. Apa\u013cas formas cilv\u0113ka b\u016bt\u012bbai ir pie\u0146emam\u0101kas, organisk\u0101kas, ta\u010du \u0161\u0137autn\u0113s ir iek\u0161\u0113ja spriedze, sp\u012bt\u012bba, neatlaid\u012bba. Pam\u0113\u0123iniet ar roku gais\u0101 uzvilkt apli \u2013 viegli! Bet kvadr\u0101ts? Tur ar galvu ir j\u0101dom\u0101 l\u012bdz.
\n1913. gad\u0101 m\u0101kslinieks Kazimirs Ma\u013c\u0113vi\u010ds non\u0101ca l\u012bdz savam melnajam kvadr\u0101tam. Tas bija gan strupce\u013c\u0161, gan s\u0101kums t\u0101l\u0101kai att\u012bst\u012bbai. Melnaj\u0101 kvadr\u0101t\u0101 ir iekod\u0113ts milz\u012bgs daudzums inform\u0101cijas, simtiem \u0161\u0137aut\u0146u, kr\u0101su un formu, ar\u012b aplis.
\nS\u0101kum\u0101 ir v\u012bzija \u2013 acis un kvadr\u0101ts. Gala izn\u0101kums nekad nav zin\u0101ms, cit\u0101di neb\u016btu interesanti str\u0101d\u0101t.<\/p>\n

\n

Es skatos uz kvadr\u0101tu.
\nAcis skat\u0101s uz kvadr\u0101tu.
\nAcis ir kvadr\u0101t\u0101.
\nKvadr\u0101ts ir ac\u012bs.<\/p>\n<\/blockquote>\n

Ja, redzot k\u0101du no maniem darbiem, acis b\u016bs kvadr\u0101t\u0101, tad man b\u016bs izdevies!\u201d Andris Lauders<\/p>\n

Andris Lauders (1961) ir beidzis R\u012bgas Lieti\u0161\u0137\u0101s m\u0101kslas vidusskolas Met\u0101lapstr\u0101des noda\u013cu (1980) un Igaunijas M\u0101kslas instit\u016bta Met\u0101lapstr\u0101des noda\u013cu (1985). Savu rad\u012b\u0161anas procesu s\u0101cis ar pie\u0146emto normu p\u0101rk\u0101p\u0161anu. Proti, padomju period\u0101 met\u0101lm\u0101ksliniekiem tika m\u0101c\u012bts izvair\u012bties no pamatmateri\u0101lu jauk\u0161anas vien\u0101 darb\u0101. Ta\u010du tie\u0161i sudraba un zelta kombin\u0113jums ir k\u013cuvis par Andra Laudera rotu atpaz\u012bstam\u012bbu. Rotu akcentiem vi\u0146\u0161 izmanto ne tikai d\u0101rgakme\u0146us un p\u0113rles, bet ar\u012b neparast\u0101kus materi\u0101lus \u2013 mamuta kaulu, seno laiku mon\u0113tas, lavu u.c. Vi\u0146a rot\u0101s ir izteikta historisma kl\u0101tb\u016btne. Ta\u010du no vis\u0101m kult\u016br\u0101m, tie\u0161i Sen\u0101s \u0112giptes rotu iespaids ir domin\u0113jo\u0161ais vi\u0146a darbos. Vi\u0146a rotas ir st\u0101sto\u0161as, bet rokraksts att\u012bst\u0101s vienk\u0101r\u0161\u012bbas virzien\u0101.<\/p>\n\n\t\t