No 2013. gada 6. l\u012bdz 21. decembrim
\nM\u0101kslas galerij\u0101 PUTTI<\/p>\n

Latvijas rotu m\u0101kslinieka Andra Laudera
\nperson\u0101lizst\u0101de<\/b><\/h2>\n

\u0160AHS BRILJANTU KARALIENEI<\/b><\/h2>\n

Izst\u0101d\u0113 tiek ekspon\u0113tas \u00a064 rotas \u2013 tie\u0161i tik, cik lauci\u0146u ir uz \u0161aha d\u0113\u013ca. Iev\u0113rota ir ar\u012b \u0161aha ierobe\u017eojo\u0161\u0101 melnbalt\u0101 kr\u0101su gamma, kur tikai retumis ieskanas nelieli kr\u0101su akcenti. Skaidrojot izst\u0101des dramatur\u0123iju, Andris Lauders uzsver, ka vi\u0146\u0161 sav\u0101s rotu kolekcij\u0101s briljantus gandr\u012bz neizmanto, tam pret\u012b liekot rotu dizainu. Ta\u010du nepiecie\u0161am\u012bbas gad\u012bjum\u0101 to var papildin\u0101t ar\u012b k\u0101ds efekta pan\u0101k\u0161anai nepiecie\u0161ams akcents, cita materi\u0101la iestarpin\u0101jums. Vi\u0146a formula ir ar rotu izcelt briljantu, nevis ar briljantu \u2013 rotas lietu. Bet \u201c\u0161aha\u201d piesauk\u0161ana izst\u0101des nosaukum\u0101 liecina ar\u012b par Andra Laudera personisko izaicin\u0101jumu iepriek\u0161 izvirz\u012bto noteikumu un krit\u0113riju iev\u0113ro\u0161an\u0101.
\nIzst\u0101des darbi \u2013 funkcion\u0101l\u0101s rotas lietas ir darin\u0101tas no sudraba, izmantojot zelta papildin\u0101jumus. \u0160o darbu autortehnika paredz vispirms no zelta un sudraba pl\u0101ksn\u0113m izlikt ornamentu un tad no apak\u0161as ar liesmu to kars\u0113t. T\u0101 k\u0101 zeltam ir augst\u0101ka ku\u0161anas temperat\u016bra par sudrabu, tad, sudraba virsmai k\u013c\u016bstot m\u012bkstai, zelta pl\u0101ksnes taj\u0101 ies\u0113\u017eas un \u0161\u0101di ornaments tiek fiks\u0113ts. Andra Laudera izst\u0101d\u0113 skat\u012bt\u0101ji var sastapties ar atsauc\u0113m uz kult\u016bras v\u0113sturi. Piem\u0113ram, ekspon\u0113to darbu vid\u016b ir gredzens ar Romas Kolizeja miniat\u016bru atveidu s\u0101nskat\u0101 un zelta pl\u0101ksnes veidotu saules ieloku pretskat\u0101, amfite\u0101tra viet\u0101. Maz\u0101k\u0101s rotas s\u0101kum\u0101 tiek veidotas vask\u0101 un tad atlietas. Liel\u0101k\u0101s \u2013 darin\u0101tas no deta\u013c\u0101m un salod\u0113tas kop\u0101, atst\u0101jot tuk\u0161u vidu. \u0160\u0101di tiek samazin\u0101ts rotu smagums un t\u0101s k\u013c\u016bst lietojamas ikdien\u0101. Mamuta kauls tiek sl\u012bp\u0113ts, izgrebts un ies\u0113din\u0101ts rotasliet\u0101, bet ar sudraba dr\u0101\u0161u pal\u012bdz\u012bbu tiek veidots papildus punktojums vai cits ornaments.
\nAndris Lauders\u00a0<\/b>(1961) ir viens no atpaz\u012bstam\u0101kajiem Latvijas rotu m\u0101ksliniekiem. Vi\u0146\u0161 ir beidzis R\u012bgas Lieti\u0161\u0137\u0101s m\u0101kslas vidusskolas Met\u0101lapstr\u0101des noda\u013cu (1980) un Igaunijas M\u0101kslas instit\u016bta Met\u0101lapstr\u0101des noda\u013cu (1985). Dai\u013cradi s\u0101cis ar pie\u0146emto normu\u00a0 p\u0101rk\u0101p\u0161anu. Proti, padomju period\u0101 met\u0101lm\u0101ksliniekiem tika m\u0101c\u012bts izvair\u012bties no pamatmateri\u0101lu jauk\u0161anas vien\u0101 darb\u0101. Ta\u010du tie\u0161i sudraba un zelta kombin\u0113jums ir k\u013cuvis par Andra Laudera rotu atpaz\u012bstam\u012bbu. Rotu akcentiem vi\u0146\u0161 izmanto ne tikai d\u0101rgakme\u0146us un p\u0113rles, bet ar\u012b neparast\u0101kus materi\u0101lus \u2013 mamuta kaulu, seno laiku mon\u0113tas, lavu u.c. Vi\u0146a rot\u0101s ir izteikta historisma kl\u0101tb\u016btne. Ta\u010du no vis\u0101m kult\u016br\u0101m, tie\u0161i Sen\u0101s \u0112giptes rotu iespaids \u0161eit ir domin\u0113jo\u0161s. Vi\u0146a rotas tradicion\u0101li ir st\u0101sto\u0161as, bet rokraksts att\u012bst\u0101s virzien\u0101 uz vienk\u0101r\u0161\u012bbu. Rot\u0101m pamat\u0101 tiek izmantotas vienk\u0101r\u0161as \u0123eometriskas formas.<\/p>\n

<\/a>\u00a0<\/a>\u00a0<\/a><\/p>\n\n\t\t